Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž satraucošus un savstarpēji pretrunīgus paziņojumus. 

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti
Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž satraucošus un savstarpēji pretrunīgus paziņojumus. 
Labklājības ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspējīga un jau 2019. gadā sociālais budžets būs ”mīnusos””.
Pretējs viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociālā budžeta ilgtspēju ietekmēs FM piedāvātā jaunā nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes finansēšanai.”.
Esam iesnieguši Labklājības ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taču, Labklājības ministrijai strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu aktuālu datu, un tiek izteikti dažādi pieņēmumi.
Tāpat vairākkārt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arī par jauno nodokļu politiku, taču Finanšu ministrijas atbildes ir vispārējas, izvairīgas, nekonkrētas un kopumā notiek atrakstīšanās ar frāzēm: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstītas uz vairāku makroekonomisko rādītāju kopumu, ekonomikas tendencēm, saglabājot pozitīvus valsts izaugsmes rādītājus”, “…prognozēšana ir komplicēts pasākums….”, “…..prognozē tiek izmantotas …….analīzes metodes…..”, bet “attiecībā uz valsts speciālā budžeta ilgtspēju informējam, ka Labklājības ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidējam termiņam, līdz ar to jautājums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir Labklājības ministrijas kompetencē.”
Diemžēl ne no Labklājības ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajām atbildēm nav iespējams pārliecināties par tajā izdarīto apgalvojumu pamatotību, turklāt abu ministru retorika ir pretrunīga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamību. 
Abu ministriju veidotās prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespēj parādīt un pierādīt, cik pamatota ir pati šī „bāze”.
Lai varētu pārliecināties, cik pamatotas galu galā ir Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozēs tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lūdzam nodrošināt, ka Labklājības ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnīgus aprēķinus, kopā ar izmantoto aprēķinu metodiku un visiem izejas datiem (arī elektroniskā formātā), balstoties uz kuriem var gūt pilnu skaidrību par šo prognožu pamatotību.

Labklājības ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspējīga un jau 2019. gadā sociālais budžets būs ”mīnusos””.

Pretējs viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociālā budžeta ilgtspēju ietekmēs FM piedāvātā jaunā nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes finansēšanai.”.

Esam iesnieguši Labklājības ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taču, Labklājības ministrijai strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu aktuālu datu, un tiek izteikti dažādi pieņēmumi.

Tāpat vairākkārt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arī par jauno nodokļu politiku, taču Finanšu ministrijas atbildes ir vispārējas, izvairīgas, nekonkrētas un kopumā notiek atrakstīšanās ar frāzēm: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstītas uz vairāku makroekonomisko rādītāju kopumu, ekonomikas tendencēm, saglabājot pozitīvus valsts izaugsmes rādītājus”, “…prognozēšana ir komplicēts pasākums….”, “…..prognozē tiek izmantotas …….analīzes metodes…..”, bet “attiecībā uz valsts speciālā budžeta ilgtspēju informējam, ka Labklājības ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidējam termiņam, līdz ar to jautājums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir Labklājības ministrijas kompetencē.”

Diemžēl ne no Labklājības ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajām atbildēm nav iespējams pārliecināties par tajā izdarīto apgalvojumu pamatotību, turklāt abu ministru retorika ir pretrunīga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamību. 

Abu ministriju veidotās prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespēj parādīt un pierādīt, cik pamatota ir pati šī „bāze”.

Lai varētu pārliecināties, cik pamatotas galu galā ir Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozēs tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lūdzam nodrošināt, ka Labklājības ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnīgus aprēķinus, kopā ar izmantoto aprēķinu metodiku un visiem izejas datiem (arī elektroniskā formātā), balstoties uz kuriem var gūt pilnu skaidrību par šo prognožu pamatotību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...