Deputātu jautājumi Kučinskim par iespējamajiem pretlikumīgajiem lēmumiem veselības aprūpes nozarē
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti24.12.2016.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 20. decembra Ministru kabineta sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr.1529 (turpmāk – noteikumi), kas paredz finanšu līdzekļu sadalījumu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai saskaņā ar Likuma par valsts budžetu 2016.gadam 66.pantu, kas nosaka, ka finansējums paredzēts valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu nodarbināto darba samaksas pieauguma nodrošināšanai atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka noteikumiem pievienotajā pielikumā Nr.37 uzskaitīto valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu sarakstā, kurām pienākas šis finansējums, ir iekļauta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, kas nav ne valsts, ne pašvaldību ārstniecības iestāde, taču, neskatoties uz to, tai ir paredzēts piešķirt valsts finansējumu vairāk kā 111 000 euro apmērā.
Lai kliedētu bažas, ka veselības aprūpes nozarē tiek īstenota pretlikumīga valsts līdzekļu tērēšana, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādēļ valsts finansējums tiek piešķirts ārstniecības iestādei, kurai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nepienākas šāds finansējums? Kāds tam ir tiesiskais pamatojums?
2. Kam pieder šīs ārstniecības iestādes kontrolpakete? Kuras fiziskās personas ir šīs kontrolpaketes pastarpinātie īpašnieki (sabiedrības īpašnieki, kurai pieder kontrolpakete šajā ārstniecības iestādē)?
3. Kuras personas īsteno šīs ārstniecības iestādes vadību, pārstāv to attiecībās ar valsti (piemēram, izmantojot prokūras statusu)?
4. Vai šīs personas (ārstniecības iestādes pastarpinātie īpašnieki un vadība) ir jel kā saistītas ar atbildīgajām amatpersonām (ieskaitot politiski atbildīgās), kuras ir sagatavojušas minētos noteikumus, saskaņā ar kuriem ir paredzēts piešķirt valsts finansējumu vairāk kā 111 000 euro apmērā neatbilstoši likuma normās noteiktajam?
5. Kuras amatpersonas konkrēti ir atbildīgas par šādu noteikumu sagatavošanu?
6. Ja mūsu augstākminētās bažas izrādīsies pamatotas, kuram ir jāuzņemas politiskā atbildība par šo lēmumu?
7. Vai esat informēts par to, kā tiek īstenots Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa būvniecības process un tā nodošana realizācijā? Vai uzskatāt, ka tas tiek īstenots atbilstoši paredzētajam un tiks sekmīgi nodots realizācijā paredzētajos termiņos un vajadzīgajā kvalitātēmun jums nav nepieciešams veikt nekādas darbības, lai novērstu iespējamos zaudējumus valstij un sabiedrībai neatbilstošas šī projekta īstenošanas dēļ?
8. Lūdzam iesniegt Eiropas Komisijas saskaņotu, apstiprinātu dokumentu, kurā ar Eiropas Komisiju būtu saskaņoti jaunie objekta pilnās funkcionalitātes uzsākšanas (nodošanas realizācijā) termiņi, kas apliecinātu, ka tādējādi ir novērsta šī “sekmīgi pārplānotā” projekta iespējamā neatbilstība komisijas prasībām un līdz ar to sagaidāmie 24 miljonu euro zaudējumi Latvijas valsts budžetam? Vai vispār šāds apliecinājums ir valdības rīcībā?
9. Jūsuprāt, kurai amatpersonai konkrēti būs jāuzņemas atbildība par neveiksmīgu šī projekta īstenošanu kopumā? Jeb šāda atbildība nav nepieciešama? Lūdzam sniegt pamatojumu.
10. Saskaņā ar kādu normatīvajos aktos noteikto procedūru valdes locekļa amatā ir izvēlēta un apstiprināta Arta Biruma? Vai šī procedūra atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam? Ja neatbilst – lūdzam pamatot, kāpēc tieši šai personai izvēlēta procedūra, kura neatbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajai, un vai šādā veidā ir panākts, ka tiek izvēlēta amata pienākumiem atbilstoša persona?
11. Vai uzskatiet, ka Artas Birumas, kurai ir uzticēts vadīt un nodrošināt sekmīgu projekta būvniecību un nepieciešamos iepirkumus, kompetence ir atbilstoša un šī persona spēs adekvāti izvērtēt šajā procesā radušos riskus un pieņemt adekvātus lēmumus to novēršanai, zinot, ka šādas pieredzes līdz šim Artai Birumai nav bijis? Lūdzam to pamatot.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
