Deputātu jautājumi finanšu ministram Arvilam Ašeradenam: par VID iespējami prettiesiski veiktajām darbībām
Saeimas opozīcijas deputāti*21.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiski ir izskanējis, ka, pamatojoties uz 2020.gada vasarā uzsāktu kriminālprocesu, 2021.gada augustā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) amatpersonas ir veikušas neskaitāmas kratīšanas, vairākas aizturēšanas, izņemti daudzi datu nesēji utml.
2021 .gada augustā intervijā Latvijas Televīzijai VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš apgalvoja, ka esot notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un nodokļu nemaksāšana vairāku simtu tūkstošu apmērā, kurā bijuši iesaistīti publicisti Lato Lapsa un Jurģis Liepnieks, un solīja lietas virzību līdz gada beigām.
Kā zināms no publiskas informācijas, vairāk nekā pusotru gadu kopš šīm kratīšanām un aizturēšanām un vairāk nekā divarpus gadus no kriminālprocesa uzsākšanas brīža, minētās personas nav pat aicinātas liecināt, nav celtas nekādas apsūdzības, nav atdoti visi izņemtie datu nesēji, par ko Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir ierosināta lieta.
Vienai no personām, kura izteikusi vēlēšanos liecināt, ir atteikts, paziņojot, ka persona šādā veidā vēloties ietekmēt izmeklēšanu, turklāt atteikumu parakstījis VID darbinieks Intars Štālbergs, kurš pērn aizturēts un apcietināts kukuļošanas lietā.
Lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Ar ko skaidrojama pretruna starp sākotnēji izteiktajiem publiskajiem apgalvojumiem un sekojošo rezultātu neesamību?
2. Kādu iemeslu dēļ VID virzītā kriminālprocesā pusotra gada laikā izmeklēšanā ne reizi nav pratinātas abas galvenās aizdomās turamās personas?
3. Kādu iemeslu dēļ pusotra gada laikā personām nav atdoti visi kratīšanās izņemtie datori un datu nesēji?
4. Kāds ir tādu gadījumu skaits VID praksē, kad pusotra gada laikā vai ilgāk pēc personu aizturēšanas netiek uzklausītas to liecības, tām netiek atdoti kratīšanās izņemtie datori un datu nesēji, tām netiek izvirzītas nekādas apsūdzības? Ar ko tas ir skaidrojams?
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme savos ierakstos Facebook sociālajā tīklā 2023. gada februārī ir sniegusi informāciju par to, ka kāda gaidāmā tiesas sēde būs atklāta, lai gan pagaidām lieta pat nav nonākusi tiesā, un tikai neatkarīga tiesa var lemt, vai tiesas sēdes būs atklātas vai slēgtas.
VID ģenerāldirektore I.Jaunzeme savos ierakstos Facebook sociālajā tīklā februārī ir sniegusi informāciju par to, ka persona, kas sniegusi VID darbinieku prettiesisku darbību atmaskojošu interviju laikrakstā Diena šā gada 17. februārī, būtu steidzami apcietināma, lai tā varētu sniegt turpmākās intervijas tikai no cietuma.
5. Vai VID ģenerāldirektorei bija tiesības zināt, izpaust vai rosināt kādas tiesas sēdes norises formu? Ja jā, kādi normatīvie akti vai citi iemesli to pamato?
6. Vai I.Jaunzemei bija tiesības rosināt, mudināt uz to, lai kādu personu nekavējoties apcietina? Kādi normatīvie akti vai citi iemesli to pamato? Ja šādu tiesību amatpersonai nebija, kā Finanšu ministrija ir rīkojusies prettiesisku aicinājumu sakarā?
7. Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmā daļa nosaka ierēdņa pamatpienākumus, tai skaitā to, ka ierēdnis ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti. Vai minēto izteikuma sakarā ir ierosināta attiecīga disciplinārlieta pret I.Jaunzemi? Ja nav, kādu iemeslu dēļ?
2023.gada 17. februārī laikraksts Diena publicēja plašu interviju ar atstādināto VID izmeklētāju Initu Lūri, kura atklāja, ka kriminālprocess, kura ietvaros notika L.Lapsas un J.Liepnieka aizturēšana un kratīšana viņu dzīvesvietās, ir bijis augstu amatpersonu pasūtīts kriminālprocess, kura ietvaros viņai ticis dots uzdevums par pazīstamajiem žurnālistiem, publicistiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem sameklēt jebkādu informāciju, kas ļautu viņus aizturēt, apcietināt, veikt pie viņiem kratīšanas un citādi ietekmēt. Uzdevumu sankcionējusi VID ģenerāldirektore I.Jaunzeme, un to atbalstījis ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Savukārt pēc veiktajām kratīšanām VID vadību īpaši interesējusi tieši aizturēto žurnālistu darba datoru un citu informācijas nesēju informācija, kas saistīta ar viņu žurnālistu darbu. I.Lūre laikrakstam Diena ir apliecinājusi:
„ Pirms kratīšanas uzsākšanas Kristīne Prusaka - Brinkmane man deva norādījumus iesaistīt kratīšanā kinologus, lai, ja neko neatrod pie personām, tad, iespējams, varētu atrast narkotikas, jo viņa uzskatīja, ka kriminālprocesā iesaistītās personas, viņu radinieki un biznesa partneri pieder sabiedrības daļai — “bohēmai”, kurā narkotiku lietošana ir ierasta lieta.
Pēc kratīšanām, kad es turpināju izmeklēšanu un tās laikā veicu izņemto priekšmetu, tai skaitā dažādu datu nesēju apskati, Kristīne Prusaka - Brinkmane visu laiku izrādīja interesi, vai šajos nesējos nav kāda informācija, kas kompromitē augstas valsts amatpersonas, vai informācija, kas norādītu uz kriminālprocesā iesaistīto personu, viņu radinieku un biznesa partneru profesionālās darbības gaitu.
Ar to es vēlos pateikt, ka interesēja šo personu kontakti sabiedrībā un valsts iestādēs, kā arī informācija par šo personu privāto dzīvi, kuru varētu izmantot vēlāk pret viņiem. ”
8. Kādu iemeslu dēļ Jūs nekavējoties nepieprasījāt publikācijā minētās VID amatpersonas atstādināšanu, ņemot vērā, ka VID ģenerāldirektore tieši šo amatpersonu bija minējusi kā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju?
9. Kurā datumā Jūs kā finanšu ministrs pieprasījāt VID ģenerāldirektorei paskaidrojumus par publikācijā minētajiem faktiem? Kādā formā Jūs tos pieprasījāt? Kādu termiņu Jūs noteicāt paskaidrojumu sniegšanai?
10. Kurā datumā Jūs saņēmāt VID ģenerāldirektores paskaidrojumus par publikācijā minētajiem faktiem? Kurā datumā Jūs tos izskatījāt? Kurā datumā Jūs pieņēmāt kādu lēmumu šajā sakarā? Kāds ir šis lēmums?
11. Vai Jūs esat pieprasījis VID ģenerāldirektorei atcelt ierobežotas pieejamības informācijas statusu paskaidrojumiem par publikācijā minētajiem faktiem, lai artiem iepazītos sabiedrība? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
12. Kādas vēl darbības Jūs esat veicis - ja esat veicis - saistībā ar laikraksta Diena 17 februāra publikācijā minētajiem faktiem?
13. Kriminālprocesa likuma 375.pants „Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem” nosaka: „(1) Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.” No minētās publikācijas izriet, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums - ar izmeklēšanas noslēpumu pretlikumīgi ir iepazinušās amatpersonas, kurām nav bijis likumīgu tiesību iepazīties ar izmeklēšanas noslēpumu. Vai Jūs esat pieprasījis VID ģenerāldirektorei paskaidrojumus šajā sakarā?
Publiski ir zināms, ka Jūs esat atjaunojis amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, neraugoties uz viņai izteiktajiem pārmetumiem un ievērojamo skaitu atklātu korupcijas un citu pārkāpumu gadījumu laikā, kad viņa ir pildījusi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumus.
14. Kādu iemeslu dēļ Jūs pieņēmāt lēmumu atjaunot amatā amatpersonu ar šādu profesionālo veikumu tās pilnvaru laikā?
15. Vai jaunatklātie fakti par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores līdzdalību, iespējams, prettiesisku darbību veikšanā mainīs Jūsu nostāju par I.Jaunzemes atbilstību VID ģenerāldirektores amata prasībām?
* Saeimas deputāti Gunārs Kūtris, Viktors Valainis, Uldis Augulis, Anita Brakovska, Harijs Rokpelnis
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
