Deputāts: "Pilsētā regulāri smird mazuts!" Vides dienests: "Pārbaudījām. Tā ir jūsu brāļa darbavieta, kas to smirdoņu izraisa."
N. Andersons11.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Toma un Džerija" sižeta cienīga iekrišana pašam savās lamatās gadījusies kādam Ventspils domes deputātam: ceļot trauksmi par regulāru naftas smaku, kas no ostas izplūst pār pilsētu, izrādījies, ka smirdoņu izraisa viņa miesīga brāļa pārstāvētais uzņēmums.
Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis publiskajā telpā ir izplatījis publikāciju ar virsrakstu "Kurš mūs indē, jeb paši cēla, paši brēca?". Šajā paziņojumā A. Landmanis apraksta savas idejas par iemeslu nepatīkamajām smakām, kas atkal un atkal apgrūtina ventspilniekus.
Ventspils dome uz sava deputāta teikto reaģēja tā, kā to paredz likums: dome uzrakstīja pieprasījumu Valsts vides dienestam (VVD), uz ko saņemta VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes direktores E. Mahtas atbilde. Tajā teikts:
"Izvērtējot pārbaudēs iegūtos datus, konstatēts, ka sūdzību laikā saimniecisko darbību, kuras rezultātā varēja rasties iedzīvotājiem traucējošas smakas, veica tikai viens [ostas termināļu] operators, kurš periodiski veica mazuta noliešanu no cisternām, līdz ar to secināms, ka marta sākumā fiksēto naftas produktu smaku avots bijis AS "Ventbunkers" (turpmāk – Operators).
Klātienes pārbaudes laikā Valsts vides dienesta pārvalde pārliecinājās, ka Operators, veicot mazuta noliešanu no cisternām, izmanto vagoncisternu nosegvākus, taču rezervuāri joprojām nav aprīkoti ar tvaika savākšanas iekārtām un tie nav pievienoti kravas izgarojumu kontroles sistēmai. Vienlaikus jāpiekrīt arī Ventspils domes novērojumiem, ka marta pirmajā nedēļā laikapstākļi pilsētā bija īpaši nelabvēlīgi smaku izkliedei: ilgstoši saglabājās bezvējš.”
Kā tika minēts pašvaldības preses konferencē, atbilstoši spēkā esošajam Ministru kabineta noteikumu regulējumam (kura ieviešanu savulaik iniciēja Ventspils pilsētas dome) uzņēmumam "Ventbunkers" savas naftas produktu noliešanas estakādes un rezervuāri jāaprīko ar tvaiku savākšanas iekārtām.
Domes Vides aizsardzības komisijas sēdē ir uzklausīti AS "Ventbunkers" pārstāvji par šī uzdevuma izpildes progresu, un saņemts apliecinājums, ka tas tikšot izpildīts. Kamēr estakāde un rezervuāri nav aprīkoti, uzņēmumam ir jāveic viss iespējamais, lai neapgrūtinātu ventspilniekus, tai skaitā kraušana jāpārtrauc, ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi.
Aivja Landmaņa brālis Ivars, kurš arī ir domes deputāts, kā savu darbavietu jau daudzus gadus deklarējis Ekonomikas un budžeta daļas vadītāja amatu "Ventbunkerā", kā arī valdes locekļa amatu biedrībā "Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika", kurā darbojas abu brāļu pārstāvētie uzņēmumi.
"Var tikai apbrīnot A. Landmaņa gluži vai patoloģisko vēlmi jebkuru jautājumu mēģināt sasaistīt ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ietekmi. Arī šajā gadījumā tiek izdarīts mēģinājums vainu novelt uz kādu vārdā nenosauktu uzņēmumu, kas it kā piederot A. Lembergam, un, A. Landmaņaprāt, tāpēc netiekot kontrolēts. Savukārt "Ventbunkers" nekādā gadījumā neesot pie vainas, un vispār mazuts, ko šis uzņēmums pārkrauj, neizplatot nepatīkamu smaku, ja nu vienīgi smaržojot pēc tulpēm pavasara plaukumā," deputāta darbības komentējis A. Lemberga pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
