Deputāti paklusām gatavojas uz atvadām sagādāt pārsteigumu īrniekiem
Jānis Miežagrauds27.06.2011.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Grozījumi Civilprocesa likumā, ko Saeimas Juridiskās komisijas nolēmusi virzīt trešajam lasījumam Saeimā, nopietni aizskars īrnieku/nomnieku, proti, to personu tiesības, kuras lieto telpas uz tiesiska pamata, bet nav nedz parādnieks, nedz tā ģimenes loceklis.
Šā gada 22. jūnijā Saeimas Juridiskajā komisijā nolemts virzīt Saeimā trešajam lasījumam grozījumus Civilprocesa likumā, tostarp grozījumus Civilprocesa likuma 620.6 pantam, izsakot minētās tiesību normu otro un trešo daļu šādā redakcija:
„(2)Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no tajā esošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar visām personām, kuras atrodas šajā īpašumā.
(3)Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, nekustamā īpašumā esošās personas tiek izliktas, ja nepieciešams izvedot tās piespiedu kārtā. [..].”
Minētie Civilprocesa likuma grozījumi aizskar īrnieku/nomnieku, proti, to personu tiesības, kuras lieto telpas uz tiesiska pamata, bet nav nedz parādnieks, vai tā ģimenes loceklis.
Saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, kurām pievienojusies arī Latvija, tiesība uz mitekli ir viena no cilvēka pamattiesībām.
Latvijas civiltiesībās nostiprināts, ka personu izlikt no dzīvojamās telpas var tikai un vienīgi ar tiesas spriedumu. Tas nozīmē – ar tādu tiesas nolēmumu, kas pieņemts lietā, kur tiesa ir pēc būtības izskatījusi lietu, uzklausot pušu argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus.
Turklāt likuma Par dzīvojamo telpu īri XI nodaļā gadījumā ja tiesā tiek ierosināta lieta par mazāk aizsargāto, tostarp, nepilngadīgu bērnu izlikšanu, paredzēts šo personu aizsardzības mehānisms.
Līdzšinējais normatīvas regulējums, ar kādu personas tiek izliktas no dzīvojamām telpām, atzīstams par cilvēktiesībām atbilstošu.
Savukārt grozījumi paredz: ja izsolē tiek pārdots izīrēts dzīvokļa īpašums, tad pirms tam noslēgtais īres līgums netiek ņemts vērā – pretēji Civillikuma normām. Proti, grozījumos paredzēta izlikšana bez tiesas sprieduma, pretēji aprakstītajām cilvēktiesībām.
Vēl jo vairāk, romāņu - ģermāņu tiesību loka valstīs, kāda arī ir Latvija, prevalē tiesību princips „Pirkums īri nelauž!”. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz īpašnieku maiņu, pamatojoties uz īres līgumu, īrniekam ir tiesības netraucēti lietot telpas. Bet grozījumos tas nav ievērots: saskaņā ar grozījumiem, īrniekam pat nezinot, tiesu izpildītājs atver dzīvokļa durvis, apraksta un izved viņa mantu, ko tiesīgs izpirkt ir tikai parādnieks! Šāds tiesisko attiecību regulējums nav taisnīgs.
Atbilstoši grozījumiem, ja izsolē tiek pārdota daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvokļi ir izīrēti, tad tiesu izpildītājs ir tiesīgs izlikt visus īrniekus, aprakstot un savācot to mantas. Šāds tiesisko attiecību regulējums juridiski vērtējams kā pilnīgs nonsenss!
Un vai grozījumos paredzētais normatīvais regulējums pasargās viesnīcas iemītniekus gadījumā, ja ūtrupē nonāk viesnīca?
Grozījumi ir arī drauds uzņēmējdarbībai, jo piemēram, ja uzņēmējs nomā telpas (vai zemi) ražošanas vajadzībām, bet minētās telpas vai zeme tiek pārdotas izsolē, tad tiesu izpildītājs apraksta un izved ražošanas iekārtas, produkciju un visu citu, kas tiesu izpildītāja ieskatā nav saistīts ar pārdoto īpašumu.
Neapšaubāmi politiskajos procesos tiek realizētas intereses, bet, pieņemot likumu, nevajag vadīties no Komercbanku asociācijas ieteikumiem vien, jo jābūt ir tā, ka „Viens likums, viena taisnība visiem!”, proti, pieņemtajiem likumiem ir jābūt maksimāli taisnīgiem, tādiem, kas kalpo Latvijas kā vienotas tautas un drošas valsts labklājības un tautsaimniecības attīstībai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
