Deputāti, kas lielā vienprātībā atbalstījuši Krimināllikuma "Āboltiņas grozījumus", tagad sāk stomīties
PIETIEK16.03.2016.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Tikai daži no 70 Saeimas deputātiem, kas 1. lasījumā un steidzamības kārtā marta sākumā bija atbalstījuši specdienestu un Solvitas Āboltiņas virzītos Krimināllikuma grozījumus, ceturtdien bija gatavi paskaidrot – kāpēc viņi ir balsojuši par šo projektu, kas paredz piecu gadu cietumsodu pat par publisku aicinājumu grozīt Latvijas varas iekārtu, un ko darīs tagad, kad Valsts prezidents ir publiski paziņojis, ka valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību.
Augusts Brigmanis (ZZS)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Es teiktu tā – mēs frakcijā šo tēmu pārrunājām, un es neredzu iemeslu satraukumam. Es īsti nezinu. Juridiskā komisija pie tā strādāja, deputāti runāja.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es nevaru jums pateikt. Es neesmu lasījis.
Mārtiņš Bondars (LRA)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Likuma grozījumi ir nepieciešami drošības iestādēm, lai varētu pilnvērtīgi veikt darbu šajos pietiekoši sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es nedarīšu neko. Pēc būtības, jo sēdē, kur bija gan Juridiskā komisija, gan Drošības komisija, kā arī vesela virkne ekspertu, kas ir izgājuši cauri šiem grozījumiem, ar zināmām atrunām, arī no manas puses, piemēram, par valsts varas gāšanu, lai nesanāk tā, ka tad, ja mēs kā opozīcija uzskatām, ka šī valdība nav efektīva un nespēj risināt nepieciešamās problēmas un rosinātu gāzt valdību, tad mēs visi esam zem panta. Lai šāda veida situācijas nerastos, ir nepieciešami komentāri pie likuma, lai nekādos apstākļos nebūtu iespējams piemērot šos grozījumus, kā jau es minēju. Bet kopumā, lai Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs varētu darīt savu darbu, šie grozījumi ir nepieciešami.
Inesis Boķis (Vienotība)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Tāds bija frakcijas lēmums. Es šajā jautājumā neesmu lielākais speciālists.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Ja prezidents tā teicis, tad arī pārstrādāsim.
Ringolds Balodis (NSL)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Kopējā Juridiskās un Bacionālās drošības komisijas sēdē tika akceptēts, ka šie grozījumi nepieciešami steidzami, lai valstī būtu iespējams operatīvi rīkoties šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Tas, ka problēmas parādījās, es arī pats norādīju, ka vairākās vietās ir pretrunas, arī protokolā ir fiksēts, ka es bažījos par steidzamību, lai gan atbalstu. Anotācija ir jāsakārto. Tiesas pārstāvji skaidri teica, ka nav saprotams, kā šos grozījumus piemērot. Tādēļ nepieciešami komentāri. Tādēļ ir jāsakārto anotācija, ir jābūt komentāriem. Ir arī jābūt labojumiem, uz kurām norādīja eksperti. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, tie ir jāskata steidzamības kārtībā. Protams, ja tādas situācijas nebūtu, tad šādus diskutējamus jautājumus nevajadzētu skatīt steidzamības kārtībā. Apdraudējums pastāv. Arī visatļautība no žurnālistu puses, tādu brīvo portālu kā Lato Lapsas, valstī ir jābūt instrumentiem, kā vērsties pret šādiem. Arī pašreizējā situācijā, ja runājam par pielaides valsts noslēpumam sistēmu, ir diezgan daudz informācijas slēpta no sabiedrības, aiz tā iemesla, ka tas ir ne tikai valsts drošības, bet arī tādēļ, ka tas ir tikai iekšējā lietošanā. Ja šāda diskusija sākas, būtu tikai normāli, ka tas būtu atrunāts. Kad likuma grozījumus sāka izskatīt, šādas diskusijas nebija. Abās komisijās tika skatīts vienlaikus, tas arī kaut ko nozīmē. Normālā situācijā būtu vēlams, ka to izskata Ministru kabinets. Bet šajā situācijā ir svarīgi tos pieņemt steidzamības kārtībā. Protams, steiga var paskādēt pasākumam. Ir jāskatās, kādas diskusijas raisās. Man viens no argumentiem pret steidzamību bija Krievijas finansējums. Saskaņas kolēģi arī pauda bažas un savus argumentus. Diskusijai jābūt pietiekoši skaidrai, augsti pārstāvētai, ir jābūt skaidriem komentāriem no tiesām, juristiem, lai tās nav ietekmējamas ar kādiem instrumentiem. Ir skaidrs, ka nevar būt pretrunīgi likuma grozījumi. Tad steidzamība ir jānoņem un jāskata arī trešajā lasījumā.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es saprotu, ka ir bijis Twitter ieraksts. Es saprotu, ka prezidents vēlas runāt ar tautu saprotamā valodā. Ir jāskatās, kādi ir tie viņa iebildumi, gribu paklausīties, kādi ir viņa argumenti. Man būtiskākie argumenti ir tiesu varas un ekspertu iebildumi.
Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Par kuriem grozījumiem?
Drošības iestāžu rosinātajiem.
To izlēma Drošības komisija. Problēma ir redzama, tādēļ arī balsoju.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es domāju, ka likumā varētu būt uz otro lasījumu vairāki uzlabojumi.
Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK)
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Tāds bija mūsu lēmums, ka būtu atbalstāms. Nekādas pretrunas mēs nesaskatījām, tika virzīts uz priekšu.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Es vēl neesmu iepazinies ar prezidenta iebildumiem. Iepazīsimies, izvērtēsim, atbildīgajā komsijā tie tiks īpaši rūpīgi izvērtēti. Tad skatīsimies, vai šie grozījumi tiks laboti un papildināti, tad jau redzēsim, kā virzīsies uz priekšu.
Inga Bite
Kādēļ atbalstījāt grozījumu Krimināllikumā un to izskatīšanu steidzamības kārtībā?
Uzskatu, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā tie ir nepieciešami, bet tur ir vairāki punkti, kas ir jāizlabo, tādēļ arī esam iesnieguši priekšlikumus otrajam lasījumam. Ceru, ka tie tiks ņemti vērā.
Kā rīkosieties tagad, kad Valsts prezidents ir teicis, ka tie jāpārstrādā?
Mēs esam iesnieguši priekšlikumus un ceram, ka tos ņems vērā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
