Deputātes Ingas Bērziņas deklarācija saka: es protu šiverēt
Pietiek lasītājs22.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VID mājaslapā lasāma Saeimas deputātes Ingas Bērziņas (Jaunā vienotība) valsts amatpersonas deklarācija par 2022 gadu. Šķiet, kas tur sevišķs – ļoti daudzu valsts amatpersonu deklarācijas atrodamas VID mājas lapā. Tā jau tas ir, bet viena nianse – ne visas amatpersonas ir tik šiverīgas ap naudīgiem jautājumiem.
Pēdējais Bērziņas iznāciens saistīts ar viņas runām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, apspriežot grozījumus Tabakas aprites likumā, paredzot ierobežot karsējamās tabakas pieejamību.
Pirms tam Bērziņa, būdama Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, iezīmējās, rūpējoties par uzņēmumiem, piemēram, par SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcu.
Un atkal šķiet, kas gan tur sevišķs, - deputātiem taču jārūpējas par tautas labklājību. Pareizi. Jārūpējas par kopējo turību un arī par savu.
Bērziņas amatpersonas deklarācija rāda, ka, rūpējoties par kopēju labumu, arī pašas labums mazumā neiet. Tā, piemēram, pašvaldības deputātes deklarācijā par 2013. gadu viņas īpašumā bija tikai četri dzīvokļi Kuldīgā. Bērziņas deklarācijā par 2016. gadu jau seši dzīvokļi Kuldīgā, bet deklarācijā par 2022. gadu jau astoņi dzīvokļi Kuldīgā un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā Grobiņā.
Ar pašvaldības deputāta algu pie daudzu dzīvokļu iegādes? Bērziņa parāda, ka var! Vēl vairāk. Viņa parāda, ka ar deputāta algu var ne tikai tikt pie dzīvokļiem, bet arī veidot uzkrājumus. Tā, piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Bērziņa uzrāda uzskrājumus komercbankās 46 000 eiro apmērā un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2016. gadu, kad četru dzīvokļu vietā jau parādījušies seši, Bērziņai uzkrājumos komercbankās palikuši 41 297,52 eiro un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2022. gadu, kad sešu dzīvokļu vietā parādījušies astoņi un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā, Bērziņai uzkrājumos komercbankās atlikuši vien 25 835,06 eiro un arī nevienas parādsaistības.
Ej nu sazini, kā to visu dabūt gatavu? Varam pieņemt, ka taupīgs latvietis uz daudz ko spējīgs.
Atveram Kuldīgas domes mājaslapas arhīvu, un tur 2014. gada 25. novembrī, laikā, kad domi vadīja Bērziņa, publicēts šāds paziņojums “Pārņemta “Kurzemes finieris” rūpnīca”. Paziņojumā norādīts par uzņēmēju tikšanos ar Kuldīgas novada Domes vadību, lai paziņotu par oficiālu SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcas pārņemšanu un strādnieku pakāpenisku atjaunošanu darbā. Paziņojuma tekstā salasāmas Kuldīgas domes vadības simpātijas pret paziņojumā pieminēto uzņēmēju un viņa iecerēto biznesu.
Ej nu sazini: nejaušība vai likumsakarība, bet kaut kāda sāls tajā domes publikācijā tomēr ir!
Ejam tālāk. Šā gada notikumi Saeimā. Tur 7. februārī tika apspriesti grozījumi Tabakas aprites likumā saistībā ar cigarešu un smēķējamo vielu ierobežojumiem. Kā vienu no kvēlākajām parasto smēķējamo cigarešu aizstāvēm sevi atmaskoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Bērziņa. Deputātiem izskatīšanai bija iesniegti divi pēc būtības līdzīgi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2007. gada, un otrā priekšlikumā pēc 2009. gada.
Viens no priekšlikumiem paredzēja aizliegt arī alternatīvos tabakas produktus kā, piemēram, e-cigaretes, otrs priekšlikums aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošām cigaretēm jeb parastajām cigaretēm, saglabājot iespēju iegādāties alternatīvos produktus (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, utml.). Pirms tam bija zināms Bērziņas nosodošais viedoklis par cigarešu kaitīgumu un to, ka nauda, kuru ienes smēķēšanas produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību. Šķita – diskusijas būs īsas, sēde tiks novadīta konstruktīvi, deputāti nobalsos par labu tautas veselībai un dos startu nesmēķētāju paaudzes radīšanai. Taču nekā! Sēdē sākās neticamas lietas. Bērziņa pēkšņi atsedza savu patieso interesi. Viņa nāca klajā ar aicinājumu veidot tabakas kaitīguma izpētes darba grupu. Tas nozīmēja piekšlikumu iekonservēšanu uz ilgiem laikiem. Cigarešu ražotāji un tirgotāji tai brīdī varēja uzelpot un ievilkt plaušās kuplu dūmu uz Bērziņas veselību.
Likumsakarība vai nejauša sagadīšanās? Ej nu sazini! Jāpēta tālāk!
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
