Deputātes Ingas Bērziņas deklarācija saka: es protu šiverēt
Pietiek lasītājs22.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VID mājaslapā lasāma Saeimas deputātes Ingas Bērziņas (Jaunā vienotība) valsts amatpersonas deklarācija par 2022 gadu. Šķiet, kas tur sevišķs – ļoti daudzu valsts amatpersonu deklarācijas atrodamas VID mājas lapā. Tā jau tas ir, bet viena nianse – ne visas amatpersonas ir tik šiverīgas ap naudīgiem jautājumiem.
Pēdējais Bērziņas iznāciens saistīts ar viņas runām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, apspriežot grozījumus Tabakas aprites likumā, paredzot ierobežot karsējamās tabakas pieejamību.
Pirms tam Bērziņa, būdama Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, iezīmējās, rūpējoties par uzņēmumiem, piemēram, par SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcu.
Un atkal šķiet, kas gan tur sevišķs, - deputātiem taču jārūpējas par tautas labklājību. Pareizi. Jārūpējas par kopējo turību un arī par savu.
Bērziņas amatpersonas deklarācija rāda, ka, rūpējoties par kopēju labumu, arī pašas labums mazumā neiet. Tā, piemēram, pašvaldības deputātes deklarācijā par 2013. gadu viņas īpašumā bija tikai četri dzīvokļi Kuldīgā. Bērziņas deklarācijā par 2016. gadu jau seši dzīvokļi Kuldīgā, bet deklarācijā par 2022. gadu jau astoņi dzīvokļi Kuldīgā un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā Grobiņā.
Ar pašvaldības deputāta algu pie daudzu dzīvokļu iegādes? Bērziņa parāda, ka var! Vēl vairāk. Viņa parāda, ka ar deputāta algu var ne tikai tikt pie dzīvokļiem, bet arī veidot uzkrājumus. Tā, piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Bērziņa uzrāda uzskrājumus komercbankās 46 000 eiro apmērā un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2016. gadu, kad četru dzīvokļu vietā jau parādījušies seši, Bērziņai uzkrājumos komercbankās palikuši 41 297,52 eiro un nevienas parādsaistības. Deklarācijā par 2022. gadu, kad sešu dzīvokļu vietā parādījušies astoņi un vēl viens nekustamais īpašums kopīpašumā, Bērziņai uzkrājumos komercbankās atlikuši vien 25 835,06 eiro un arī nevienas parādsaistības.
Ej nu sazini, kā to visu dabūt gatavu? Varam pieņemt, ka taupīgs latvietis uz daudz ko spējīgs.
Atveram Kuldīgas domes mājaslapas arhīvu, un tur 2014. gada 25. novembrī, laikā, kad domi vadīja Bērziņa, publicēts šāds paziņojums “Pārņemta “Kurzemes finieris” rūpnīca”. Paziņojumā norādīts par uzņēmēju tikšanos ar Kuldīgas novada Domes vadību, lai paziņotu par oficiālu SIA „Kurzemes finieris” rūpnīcas pārņemšanu un strādnieku pakāpenisku atjaunošanu darbā. Paziņojuma tekstā salasāmas Kuldīgas domes vadības simpātijas pret paziņojumā pieminēto uzņēmēju un viņa iecerēto biznesu.
Ej nu sazini: nejaušība vai likumsakarība, bet kaut kāda sāls tajā domes publikācijā tomēr ir!
Ejam tālāk. Šā gada notikumi Saeimā. Tur 7. februārī tika apspriesti grozījumi Tabakas aprites likumā saistībā ar cigarešu un smēķējamo vielu ierobežojumiem. Kā vienu no kvēlākajām parasto smēķējamo cigarešu aizstāvēm sevi atmaskoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Bērziņa. Deputātiem izskatīšanai bija iesniegti divi pēc būtības līdzīgi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pēc 2007. gada, un otrā priekšlikumā pēc 2009. gada.
Viens no priekšlikumiem paredzēja aizliegt arī alternatīvos tabakas produktus kā, piemēram, e-cigaretes, otrs priekšlikums aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošām cigaretēm jeb parastajām cigaretēm, saglabājot iespēju iegādāties alternatīvos produktus (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, utml.). Pirms tam bija zināms Bērziņas nosodošais viedoklis par cigarešu kaitīgumu un to, ka nauda, kuru ienes smēķēšanas produktu tirdzniecība, nevar būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību. Šķita – diskusijas būs īsas, sēde tiks novadīta konstruktīvi, deputāti nobalsos par labu tautas veselībai un dos startu nesmēķētāju paaudzes radīšanai. Taču nekā! Sēdē sākās neticamas lietas. Bērziņa pēkšņi atsedza savu patieso interesi. Viņa nāca klajā ar aicinājumu veidot tabakas kaitīguma izpētes darba grupu. Tas nozīmēja piekšlikumu iekonservēšanu uz ilgiem laikiem. Cigarešu ražotāji un tirgotāji tai brīdī varēja uzelpot un ievilkt plaušās kuplu dūmu uz Bērziņas veselību.
Likumsakarība vai nejauša sagadīšanās? Ej nu sazini! Jāpēta tālāk!
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
