Deputātam Parādniekam ik mēnesi vidēji 1000 latu nelegāli ienākumi

Kā rāda Parādnieka amatpersonas deklarācija par 2010. gada pēdējiem diviem mēnešiem, kurus viņš pavadījis Saeimas deputāta postenī, viņš algā un kompensācijā kopā saņēmis 3143 latus, līdz ar ko viņa ienākumi „uz rokas”, pat ņemot vērā ievērojamo apgādībā esošo bērnu skaitu, saskaņā ar Ludberks bilance algu kalkulatora aprēķinu ir aptuveni 1150 latu mēnesī.

Savā deklarācijā, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, deputāts apliecinājis, ka tie arī ir vienīgi viņa pagājušā gada divu pēdējo mēnešu ienākumi. Turklāt Parādnieks nav tērējis arī oficiālos uzkrājumus – tie gan pagājušā gada novembra sākumā, gan gada beigās ir bijuši 3000 latu apmērā.

Taču vienlaikus Saeimas deputāts saskaņā ar viņa publisku atzinumu mēnesī maksā aptuveni 3000 eiro (2100 latu) lielu kredītmaksājumu. Parādnieka kopējās parādsaistības ir aptuveni 621 tūkstotis latu, un Db.lv viņš aizvadītajā nedēļā atzina – „kredīta atmaksai viņam palikuši vēl aptuveni 23 gadi un mēneša maksājums esot aptuveni 3000 eiro”.

Tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja Parādnieks ne savām, ne savu divu ģimeņu un piecu bērnu vajadzībām neatvēl ne santīma, viņš tik un tā ik mēnesi nelegālos, nedeklarētos ienākumos saņem aptuveni 950 latu, - šāda ir starpība starp viņa nosaukto mēneša kredītmaksājumu un viņa deklarētajiem vienīgajiem oficiālajiem mēneša ienākumiem Saeimā.

Aģentūrai LETA Parādnieks aizvadītajā nedēļā apliecinājis, ka „ne jau Saeimas deputāta alga ir vienīgā, ar kuru norēķinos par parādsaistībām”. Savukārt intervijā Db.lv Parādnieks norādījis, ka naudu viņam ienesot „gan uzņēmums, gan bērnudārzs”, un no šiem līdzekļiem „arī maksāju - tā jau bija rēķināts. Nekādu problēmu šajā ziņā nav”.

Taču deklarācijā, kurā ikvienai amatpersonai obligāti jānorāda visi pārskata periodā gūtie ienākumi, par pagājušā gada pēdējiem diviem mēnešiem, kopš Parādnieks kļuvis par Saeimas deputātu, nav norādīti ne šādi legāli ienākumi, ne arī tērēti uzkrājumi.

Turklāt, ja Parādnieks tiešām guvis ienākumus no viņa īpašumā (60% kapitāldaļu) esošās SIA Bērnu radošais centrs Pūcīte, arī šī ienākumu gūšana ir bijusi nelegāla, - un ne tikai tāpēc, ka deputāta amatpersonas deklarācijā šādi ienākumi vispār nav minēti.

Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie Pūcītes gada pārskati, 2008. gadā reģistrētais uzņēmums savu pirmo darbības gadu beidzis ar 10 609 latu zaudējumiem, bet 2009. gadu – ar 569 latu zaudējumiem: paša Parādnieka parakstītajā vadības ziņojumā atzīts, ka uzņēmums cietis ievērojamos zaudējumus audzēkņu rotācijas dēļ.

Līdz ar to ir skaidrs, ka uzņēmums nevar būt oficiāli un legāli izmaksājis tā kontrolpaketes īpašniekam kādas dividendes no peļņas, - jo tādas ne 2008., ne 2009. gadā vispār nav bijis. Ja arī Parādnieks no ar zaudējumiem strādājošā uzņēmuma izņem kādus līdzekļus, tas noticis citādā veidā.

Kāds Pietiek lasītājs pirmdien portāla atsauksmju sadaļā norādīja, ka „deputāts Imants Parādnieks savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis ieņēmumus no īres maksām. Vai viņš būtu aizmirsis, ka īrnieki viņam maksā”.

Šie, ļoti iespējams, ir vieni no Parādnieka oficiāli nedeklarētajiem ienākumiem. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, viņš joprojām ir vienīgais īpašnieks daudzdzīvokļu ēkai Brīvības ielā 173, kuras pirmajā stāvā atrodas salons Agni, bet pārējos – lielākoties apdzīvoti dzīvokļi. Vienas īrnieces īres tiesības ir pat ierakstītas zemesgrāmatā.

Pats Parādnieks gan pirmdien, atbildot uz Pietiek jautājumu, palika pie sava – viņš cerot, ka savā amatpersonas deklarācijā visu likuma prasīto esot uzrādījis, lai gan tās aizpildīšanu uzticējis grāmatvedei.

Parādnieka amatpersonas deklarācija par 2010. gadu

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)

7. Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc deklarācijas iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām pārskata periodā un nav norādīti citos deklarācijas publicējamās daļas punktos

12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)

Parādnieka deklarācija, stājoties pie deputāta pienākumiem 2010. gada 2. novembrī 

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)

7. Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc deklarācijas iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām pārskata periodā un nav norādīti citos deklarācijas publicējamās daļas punktos

12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)

Novērtē šo rakstu: