Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskārušies ar valsts nodomiem nepildīt savus likumdošanā izteiktos algu solījumus, daži tiesneši – parādu rekordisti jau sākuši pārdot dažus no iepriekš iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem. Turklāt, kā rāda zemesgrāmatu informācija, īpašumi vismaz reizēm tiek pārdoti ar iespaidīgiem zaudējumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze rāda, ka „rekordiste” personisko parādu jomā varētu būt jau atlūgumu uzrakstījusī Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Sanita Zakrevska, kuras parādsaistību kopsumma ir 355 tūkstoši eiro (nepilni 250 tūkstoši latu).

Saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju tiesneses īpašumā joprojām ir gan 2001. gadā par 3013 latiem nopirkts nepilnu 54 kvadrātmetru dzīvoklis Rīgā, Ķekavas ielā, kas četrus gadus vēlāk par 35 tūkstošiem latu ieķīlāts Nordea bankā, gan 161 kvadrātmetru liels dzīvoklis Putnu ielā, kas nekustamo īpašumu burbuļa pilnbrieda laikā – 2007. gada pavasarī nopirkts par 102 tūkstošiem latu. Zemesgrāmatas rāda, ka SEB bankā šis dzīvoklis ieķīlāts par 299 tūkstošiem latu.

Taču vēl pagājušā gada rudenī tiesnesei piederēja vēl viens – 97 kvadrātmetru dzīvoklis tajā pašā Putnu ielā, kas saskaņā ar zemesgrāmatas datiem 2006. gada oktobrī bija iegādāts par vairāk nekā 81,3 tūkstošiem latu. Taču jau pagājušā gada novembrī tiesnese šo dzīvokli ar iespaidīgiem zaudējumiem pārdevusi 1974. gadā dzimušajai Ievai Zviedrei, kura par to jau samaksājusi vairs tikai 35,6 tūkstošus latu.

Pietiek ir zināms, ka Zakrevska nav vienīgā tiesnese, kas pēdējā pusotra gada laikā bijusi spiesta pārdot daļu no „treknajos gados” iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem, ciešot prāvus zaudējumus. Taču visi pārējie lielāko parādnieku pirmā piecnieka pārstāvji no saviem īpašumiem joprojām nav šķīrušies.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnesei Signei Vilnei, kas deklarējusi 208 tūkstošus eiro un 11,6 tūkstošus latu lielas kredītsaistības, joprojām pieder puse dzīvojamās ēkas un gandrīz 200 kvadrātmetru zemes Tukumā. Tiesa, nedaudz mulsinošs ir fakts, ka saskaņā ar zemesgrāmatu datiem īpašums Swedbank ieķīlāts par tikai aptuveni 20 tūkstošiem latu, no kā izriet, ka 208 tūkstošu eiro parādsaistības nav saistītas ar hipotekāro kredītu šim īpašumam.

Zināmas neskaidrības ir arī ar Augstākās tiesas senatori Veroniku Krūmiņu, kuras parādsaistības šā gada sākumā bija 213,7 tūkstoši eiro: deklarācijā viņa norādījusi, ka ir galvotāja Aijas Cacures dzīvokļa iegādei ņemtam kredītam Nordea bankā, savukārt zemesgrāmatu informācija rāda, ka Cacure 2006. gada vasarā par nepilniem 74 tūkstošiem latu iegādājusies 90 kvadrātmetru dzīvokli Piņķos, taču tas bankā ieķīlāts tikai par 85,4 tūkstošiem latu.

Savukārt Krūmiņas iespaidīgās parādsaistības ir radušās tikai 2008. gadā, kad viņa, spriežot pēc deklarācijas, kopā ar vīru Jāni iegādājusies īpašumu Jūrmalā. Turklāt var izdarīt secinājumu, ka Krūmiņu laulātā pāra kopējās parādsaistības varētu būt vēl lielākas: līgums par saliekamās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas pirkšanu slēgts par vairāk nekā 475,4 tūkstošiem eiro, savukārt gadu iepriekš Krūmiņas uzkrājumi bijuši tikai 108,8 tūkstošu eiro apmērā.

Savukārt Daugavpils tiesas tiesnese Iveta Kromāne, kuras parādsaistības gada sākumā sasniegušas 221,7 tūkstošus eiro, joprojām savā īpašumā paturējusi gan 73 kvadrātmetru dzīvokli Daugavpilī, 18. Novembra ielā, gan savrupmāju Ventas ielā, - spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, abi īpašumi Swedbank ieķīlāti par vairāk nekā 247 tūkstošiem latu.

Visbeidzot, arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kura kredītsaistības gada sākumā bija 243 tūkstoši eiro, joprojām savā īpašumā patur māju ar 1100 kvadrātmetriem zemes Babītes pagasta Spilvē. Zeme un ekspluatācijā nenodotā māja 2008. gada rudenī divos darījumos iegādāti kopā par 94,8 tūkstošiem latu un, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, Swedbank ieķīlāti par 265,6 tūkstošiem latu (aizņēmuma apjoms – nepilni 190 tūkstoši latu).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...