Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē, varat iepazīties un dalīties tālāk. Iebildumi izklāstīti katram Latvijas iedzīvotājam saprotamā formā, atturoties no juridiskās valodas lietošanas.

Uzziņai:

[1] 2016.gada 19.septembrī ANO Ģenerālā Asambleja vienbalsīgi pieņēma Ņujorkas Deklarāciju par bēgļiem un migrantiem. Tajā ANO dalībvalstis vienojās izstrādāt un pieņemt divus globālos kompaktus:
1) Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju, un
2) Globālo bēgļu kompaktu.

[2] Darbs pie ANO deklarācijas “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk – „ANO kompakts“ vai „ANO Migrācijas kompakts“) norisinājās vairāk kā gadu un tā izstrādē un apspriešanā piedalījās visas ANO dalībvalstis, izņemot ASV. Izstrādājot šo ANO kompaktu, esot uzklausītas ne tikai dalībvalstis, bet arī dažādas NVO, paši migranti, sabiedrības pārstāvji, ierēdņi. Pati ANO šo kompaktu dēvē par „vienošanos“ (angl. – agreement) vai „pirmo visaptverošo ietvaru migrācijas jomā, kādu pasaule vēl nav redzējusi“ (angl. – the first comprehensive framework on migration the world has ever seen).

[3] Minētais ANO kompakts tika izstrādāts 2018.gada 13.jūlijā un formāli tiks pieņemts 2018.gada 10.-11.decembrī Marokas pilsētā Marakešā, to parakstot dalībvalstu valdībām starpvalstību konferencē. ANO Migrācijas aģentūras (IOM) ģenerāldirektors apgalvo, ka „šis kompakts ir tikai sākums jauniem vēsturiskiem centieniem“.

[4] ANO Migrācijas kompaktā ietverti 23 mērķi un to sasniegšanas ceļi, kā arī kompakta ieviešanas mehānisms (40.- 47.punkts) un pārskatīšanas process (48.- 54.punkts). Kompakts attieksies tikai uz migrantiem un migrāciju (bet ne uz bēgļiem).

[5] 2018.gada 3.decembra Ministru kabineta sēdē paredzēts skatīt jautājumu par Latvijas pievienošanos šim ANO kompaktam, lai gan līdz šim brīdim šis dokuments nav oficiāli iztulkots valsts valodā – latviešu valodā. Neoficiāls kompakta tulkojums latviešu valodā parādījās Ārlietu ministrijas mājas lapā tikai 30.novembrī.

[6] ANO Migrācijas kompaktā tiek minēta „regulāra“ un „neregulāra“ migrācija. Legāla vai nelegāla migrācija vairs netiek nodalīta viena no otras. Jo vairāk, kompakta 23.punkta i) apakšpunktā tiek paredzēts, ka valstīm jādara viss iespējamais, lai atvieglotu „neregulārā“ migranta kļūšanu par „regulāro“ migrantu, tādējādi faktiski pasludinot visus migrantus par vēlamiem un ielaižamiem valstī. Jēdzieni „regulārs migrants“ un „neregulārs migrants“ kompaktā netiek definēti.

[7] ANO līdz š.g. beigām paredzēts pabeigt darbu pie nākamā kompakta, kas attieksies uz bēgļiem – ANO Globālā bēgļu kompakta.

I. Kādas ir šī ANO Migrācijas kompakta iespējamās juridiskās sekas ?

[1] Starptautiskajās tiesībās juridiskas sekas izraisa šādi starptautisko tiesību galvenie avoti (skat. ANO Starptautiskās tiesas Statūtu 38.p.) :

1) starptautiskās konvencijas (jeb starptautiskie līgumi);
2) starptautiskās paražas kā vispārējas prakses pierādījums, kas atzītas par tiesībām;
3) civilizēto nāciju atzīti vispārējie tiesību principi.

Tātad, starptautiskie līgumi nebūt nav vienīgie starptautisko tiesību avoti, kas izraisa juridiskas sekas.

[2] Migrācijas kompakta 7. un 15.punktā ir norādīts, ka tas ir juridiski nesaistošs sadarbības ietvars (angl. – cooperative framework). Bet vai tiešām šis dokuments nebūs valstīm tiesiski saistošs ? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāizvērtē, vai Migrācijas kompakts var tikt uzskatīts par vienu no iepriekš minētajiem starptautisko tiesību avotiem. Atbilde ir: jā, pēc tā parakstīšanas 10.-11.decembrī, tas varēs tikt uzskatīts par starptautisko paražu tiesību kodifikāciju, kas apkopo valstu vispārējo praksi. Tātad, kompakts valstīm būs juridiski saistošs.

[3] Vienlaikus jānorāda uz to, ka Migrācijas kompaktā ir ietverta arī sadaļa par šī kompakta ieviešanu ANO dalībvalstīs (40.- 47.punkts). Piemēram, kompakta 41.punktā ir noteikts, ka „mēs – valstis - ieviesīsim (angl. – we will implement) šo globālo kompaktu mūsu valstīs, kā arī reģionālajā un globālajā līmenī“. Reģionālais līmenis norāda uz to, ka kompakts visdrīzāk tiks iestrādāts arī ES un Eiropas Padomes politikas dokumentos, kā arī normatīvajos aktos (direktīvās, regulās, lēmumos) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos. Tas pats var attiekties arī uz Eiropas Savienības tiesu [sk.arī kompakta 48. un 53.punktu].

[4] 2018.gada 14.novembrī Eiropas Savienības Komisijas mājas lapā ievietota informācija par minēto Migrācijas kompaktu. Cita starpā Eiropas Komisija norāda, ka kompakta pieņemšana notiks konsensa vai balsošanas formā 10.-11.decembrī Marokā. Nākamais solis pēc tam būšot šāds: ANO Ģenerālā Asambleja tiks lūgta šo kompaktu formāli apstiprināt rezolūcijas formā. Tas vēl jo vairāk apliecina iepriekš teikto, ka Migrācijas kompakts kļūs par valstīm juridiski saistošu starptautisko paražu tiesību normu krājumu.

[5] Šeit Ārlietu ministrija, kā arī daļa Saeimas deputātu uzreiz iebildīs, norādot, ka ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas neesot valstīm juridiski saistošas. Lielākā daļa rezolūciju tiešām nav juridiski saistošas, taču ir t.s. „lielās ANO rezolūcijas“, kuras viennozīmīgi uzskatāmas par starptautisko paražu tiesību apkopojumu un tādēļ to saturs kļūst valstīm juridiski saistošs.

[6] Kā un pēc kādiem kritērijiem var noteikt, vai ANO rezolūcija ir uzskatāma par starptautisko paražu tiesību apkopojumu? Starptautisko publisko tiesību zinātnē tiek norādīts uz šādiem galvenajiem kritērijiem :

1) Rezolūcijas materiālās piemērošanas jomas (ratione materiae) kritērijs: a) tajā jābūt ietvertam pietiekami daudz normatīva rakstura normu (piemēram, kā valstīm rīkoties; kā definēt vienu vai otru jēdzienu; tiek nosprausti konkrēti principi saskaņā ar kuriem valstīm ir jārīkojas) ; b) rezolūcijā ietverti pietiekami skaidri formulējumi, lai noteiktu konkrētu regulējumu vai principus.

Kompaktā skaidri uzskaitīti 23 mērķi un ir noteikta rīcība to ieviešanai (sk. kompakta 16.punktu, kā arī 17.-39.punktu). Kompaktā paredzēta arī sadaļa par tā ieviešanu dalībvalstīs (sk. kompakta 40.- 47.punktu) un ir noteikti un formulēti 10 galvenie principi, uz kuriem šis kompakts ir balstīts (sk. Kompakta 15.punktu).

Kompakts jau tagad atbilst šim ratione materiae kritērijam.

2) Rezolūcijas procesuālais kritērijs: rezolūcijas izstrādes un pieņemšanas process ir ārkārtīgi svarīgs, lai noteiktu rezolūcijas tiesiski saistošo spēku. Rezolūcijas izstrādē un pieņemšanā jāpiedalās lielākajai daļai vai pat visām ANO dalībvalstīm, tādējādi pārstāvot vairākumu, kas jau tālāk norāda uz kolektīvo opinio juris (latīn. – juridisko viedokli) un nolūku piešķirt rezolūcijai normatīvu raksturu. Tieši šis valstu konsenss un opinio juris ļauj kvalificēt rezolūciju kā starptautisko paražu tiesību apkopojumu.

Jāpārbauda arī rezolūcijas izstrādes process – tam parasti jāatbilst līdzīgam procesam, kādā tiek izstrādāti starptautiskie līgumi, un daudzpusējai (multilaterālai) sarunu formai. Tādējādi šīs rezolūcijas izstrāde līdzinās vienošanās formai (vācu val. – Vereinbarung), panākot valstu konsensu.

Kompakta izstrādē piedalījās visas ANO dalībvalstis, izņemot ASV. Kompakts tiks pieņemts starpvaldību konferencē Marokā, š.g. 10.-11.decembrī. Pašā kompaktā (15.punktā) ir noteikta sadarbības konsensuālā daba; ir noteikts, ka kompakts izsaka dalībvalstu kolektīvo apņemšanos (angl. – collective commitment) (8.punkts); kompakts atspoguļo dalībvalstu kopējo izpratni (angl. – common understanding) (9., 10.punkts); kompakts atspoguļo dalībvalstu mērķu vienotību attiecībā uz migrāciju (angl. – unity of purpose) (9., 13.-15.punkts). Kompakts balstās uz multilaterālu dialogu (angl. – multilateral dialogue) ANO dalībvalstu starpā (14.punkts).

Kompakts jau tagad atbilst arī procesuālajam kritērijam.

II. Latvijas suverenitāte

Kā ir ar Latvijas suverenitātes ierobežojumiem migrācijas jomā? Kompakta 15.punktā, kur minēti tā vadošie principi, cita starpā ir norādīts arī nacionālās suverenitātes princips. Tas it kā liktu domāt, ka kompakts nekādā veidā neierobežos valstu suverenitāti migrācijas jautājumos. Taču tā tas nebūt nav. Kompakta 15.punktā ir norādīts, ka tas apstiprina valstu suverenās tiesības noteikt savu nacionālo migrācijas politiku un apstiprina valstu prerogatīvu savā jurisdikcijā lemt migrācijas jautājumus, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām . Vārdos „saskaņā ar starptautiskajām tiesībām“ slēpjas nacionālo suverenitāti ierobežojošais faktors. Kā jau iepriekš tika minēts, pats kompakts ir „starptautiskās tiesības“, jo varēs tikt uzskatīts par starptautisko paražu tiesību normu kopumu migrācijas jomā. Tātad, piekrītot šim kompaktam, Latvija piekritīs ierobežot savu nacionālo suverenitāti migrācijas jomā, jo visiem nacionālajiem pasākumiem būs jāsaskan ar kompaktu un citām starptautisko tiesību normām.

III. ANO Migrācijas kompakta neatbilstība Latvijas Republikas Satversmei

[1] Saskaņā ar Satversmes 100.pantu „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta“.

[2] Kompakta 33.punkts ievērojami ierobežos šīs Satversmē garantētās tiesības attiecībā uz vārda un izteiksmes brīvību migrācijas jautājumos. Kompakta 33.punktā tiek visu laiku runāts par netoleranci pret migrantiem un ir paredzēts, ka tiem masu medijiem, kuri sistemātiski paudīs netoleranci pret migrantiem, būšot jāatņem publiskais finansējums un materiālais atbalsts „pilnā saskaņā ar mediju brīvību“. Citiem vārdiem sakot, notiks cenzūra migrantu jautājumos un tie masu mediji, kuri tiks uzskatīti par netolerantiem pret migrantiem, faktiski tiks slēgti (jo bez finansējuma masu medijs pilnvērtīgi darboties nevar). Tas pats attiecas uz interneta platformām. Jēdziens „netolerants“ nav juridisks jēdziens (bet gan subjektīva sajūta); kurš būs tas, kurš vērtēs, kas ir „toleranti“ un kas ir „netoleranti“? Tas ir vārda brīvības nepamatots ierobežojums.

[3] Kompakta 33.punkta g) apakšpunkts paredz, ka Latvijas politiķiem, reliģisko organizāciju vadītājiem, Latvijas sabiedrībai kopumā, izglītības darbiniekiem un valsts sektora darbiniekiem jānovērš netolerance pret migrantiem, ieskaitot priekšvēlēšanu kampaņu kontekstā. Šis aspekts ierobežo domas, apziņas un reliģijas brīvību, kas ir garantēta Satversmes 99.pantā: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās apziņas brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts”. Princips, saskaņā ar kuru baznīca ir atdalīta no valsts, nenozīmē, ka reliģisko organizāciju līderiem nav tiesību publiski izteikties par morāli svarīgiem jautājumiem. Viņiem ir šādas tiesības. Taču kompakts valstij uzliek par pienākumu kaut kā tomēr piespiest Latvijas reliģisko organizāciju vadītājus tikai pozitīvi izteikties par migrantiem un migrāciju. Tas viennozīmīgi pārkāpj baznīcu autonomijas principu, kas ir neatņemams valsts un baznīcas šķirtības komponents, kā arī svarīgs reliģijas brīvības elements (Satversmes 99.p. 1.teikums).

Jāatzīmē, ka Latvijā no 2002.gada 25.oktobra ir spēkā Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums (turpmāk – Līgums) attiecībā uz Katoļu baznīcas stāvokli un darbību Latvijā. Minētā Līguma 1.pants skaidri nosaka Katoļu baznīcas autonomiju, bet 9.pants Katoļu baznīcai garantē vārda brīvību. Šis Līgums ir starptautisks līgums, kas Latvijas Republikai uzliek starptautiskas saistības. Savukārt no kompakta izriet, ka Latvijas valsts apņemtos gan Katoļu baznīcai, gan citām reliģiskajām organizācijām ar laiku uzspiest t.s. “piespiedu runu” (angl. – compelled speech) migrācijas jautājumos.

[4] Jāatgādina, ka vārda brīvība ir viena no vissvarīgākajām cilvēka pamatbrīvībām, jo tikai tā ļauj nodrošināt pārējās cilvēka pamattiesības – vārda brīvība ir tā, kas mums ļauj ziņot un informēt par citiem pamattiesību pārkāpumiem. Ja mēs ierobežosim vārda brīvību pēc principa „par migrantiem vai nu tikai labu, vai neko“, mūsu sabiedrība nespēs uzzināt par tiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus migranti būs veikuši pret Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem.

[5] Saskaņā ar pašreizējo Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru vārda un izteiksmes brīvības jomā „vārda brīvība ir viens no [demokrātiskas] sabiedrības vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem, viens no katra cilvēka svarīgākajiem attīstības nosacījumiem. Vārda brīvība attiecināma ne tikai uz „informāciju“ un „idejām“, kas tiek pozitīvi uztvertas sabiedrībā un uzskatītas par neuzbrūkošām, bet arī uz „informāciju“ un „idejām“, kas ir uzbrūkošas, aizskarošas, šokējošas vai traucējošas valstij vai jebkuram iedzīvotāju spektram. [..] bez tā „demokrātiska sabiedrība“ nevar pastāvēt“ .

Secinājumi :

1. ANO Migrācijas kompakts Latvijai būs tiesiski saistošs nevis kā starptautisks līgums, bet kā starptautisko paražu tiesību kodifikācija migrācijas jautājumos.

2. ANO Migrācijas kompakts ierobežos Latvijas suverenitāti migrācijas politikas jomā.

3. ANO Migrācijas kompakts ierobežos Satversmes 99. un 100.pantā noteiktās personu pamattiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī uz vārda brīvību. Kompakta 33.punkta g) apakšpunkts nav savienojams ar Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, kas ir starptautisks līgums.

4. Ievērojot to, ka kompakts ierobežos vārda un reliģijas brīvību, tas līdz ar to pazeminās demokrātijas standartu Latvijas Republikā (sk. Satversmes 1.p.).

5. Iepriekš norādītais ir pilnīgi pietiekami, lai Latvija atteiktos pievienoties ANO Migrācijas kompaktam.

Pārpublicēts no Facebook.

* Dr.iur., Latvijas Republikas tieslietu ministra Dz.Rasnača ārštata padomniece

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...