Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes
Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs15.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
4. Ziemeļmaķedonijas uzaicināšana sākt sarunas par iestāšanos NATO ir apliecinājums tam, ka Alianses tālāka paplašināšanās ir iespējama, kas ilgtermiņā ir laba ziņa Gruzijai un Ukrainai.
Tiktāl par sasniegto, tagad par svarīgām lietām, kas jāņem vērā, veidojot Latvijas ārējo un drošības politiku:
1. Alianses galotņu sanāksme skaidri parādīja, ka pārāk ilgu laiku daudzi sabiedrotie dzīvoja jaukā sajūtā, ka par savu aizsardzību un drošību var nemaksāt un nerūpēties, jo kāds liels onkulis to darīs tāpat, šķiet, ka tikko iestājās apskaidrība, ka kādreiz solītais, bet nepildītais būs jāpilda un ātri.
2. ASV apliecināja, ka ir un paliek sabiedrotais, bet pieprasa nopietnu attieksmi no pārējiem pret pašu militāro spēju attīstību un kopējiem NATO projektiem.
3. NATO Eiropas valstis vēl aktīvāk veidos sadarbību ES aizsardzības jomā, kas ir atbalstāmi, ja tas palīdz stiprināt Eiropas aizsardzību un nav pretrunā ar NATO būtību. Latvijai ir jābūt visos šajos projektos, lai veicinātu savu drošību un neļautu tiem vājināt Aliansi.
4. Mums īpaši jārūpējas par savu aizsardzības spēju attīstību, gan nodrošinot 2% no IKP un raugoties, lai gada beigās šis maģiskais skaitlis strauji augošās ekonomikas dēļ nekrītas. Izrādās, ka drošības politikā cipariem un procentiem ir tāda pati nozīme kā tanku un lidmašīnu skaitam.
5. Mums jādomā par tālāku aizsardzības izdevumu palielināšanu, pirmkārt, jau karavīru nodrošinājuma dēļ, otrkārt, tāpēc ka līdzīgi domā rīkoties Polija un pārējās Baltijas valstis, treškārt, lai stiprinātu NATO un ES aizsardzības identitāti. Domāju, ka tuvāko piecu gadu laikā optimāli ir sasniegt ap 2,5% no IKP.
6. Mums nopietni jāstrādā pie tā, lai Eiropas un īpaši Latvijas attiecības ar ASV jomā nevājinātos, un mums ir jābūt aktīvākiem Eiropas militāro projektu attīstībā, jo arī tie veicina mūsu drošību, gudri ir veidot vairākslāņu aizsardzības politiku, kas sākas ar pašiem un turpinās reģionālā, NATO un ES kontekstā.
Visbeidzot, ar zināmu drāmu, uguņošanu un laimīgām beigām NATO apliecināja, ka spēj risināt sarežģītus jautājumus, taču jebkuras organizācijas ilgtspēja ir atkarīga no spējas pildīt pieņemtos lēmumus un reaģēt uz mainīgo situāciju. Nākamais samits paredzēts 2019.gadā, atzīmējot Alianses 70.gadadienu, un, kā mēs zinām, apaļām jubilejām ir nozīme.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
