Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem ulmaņlaikiem, kad Latvija plaukusi un zēlusi, bija vecākās paaudzes iemīļots temats, ko jaunie labprāt klausījās, un acu priekšā tika uzburtas ainas par bijušo Latviju Eiropas saimē.

Drosmīgākie, pieplakuši radioaparātiem, klausījās “Brīvo Eiropu”, kad tika raidītas ziņas latviešu valodā, lai dzirdētu nesagrozītu informāciju par to, kā cilvēki dzīvo bagātajā sapņu zemē. Īsta neapmelota Eiropa Latvijā ienāca ne tikai pa radioviļņiem, bet arī ar vēstulēm un paciņām, ko bagātie radi sūtīja no Anglijas, Rietumvācijas un citām zemēm, kurās patvērumu bija atraduši Otrā pasaules kara bēgļi. Krāšņos iepakojumos tika sūtīti dažādi gardumi, kādi Latvijā nebija redzēti, košļājamās gumijas, ar kurām, paslepus pārdodot, varēja labi nopelnīt. Sūtīja arī modernu kvalitatīvu apģērbu, kas izcēlās vienveidīgi pelēkajā padomju pilsoņu masā.

Un dažs labs pat piekrita sadarboties ar drošības iestādēm, ar tā saucamo čeku, lai tiktu pie Rietumeiropas popmūzikas slaveno grupu ierakstiem, kā arī, lai paši varētu izbraukt aiz robežas un savām acīm skatīt sapņu zemi, kurā piens un medus tek.

Tāda valdīja izpratne par Eiropu padomju Latvijas pilsoņiem ārpus padomju ideoloģijas veidotā Eiropas tēla. Viss tur bija labāk, viss tur bija skaistāk, visi tur bija pārtikuši un tāpēc laimīgi.

Kā atceramies, reizē ar Berlīnes mūra krišanu, kas gan reāli, gan simboliski atdalīja bagāto Eiropu no nabagās māsas, sāka brukt politiskās, ekonomiskās robežas, un vārti uz bagāto Eiropu beidzot atvērās.

Katrs latvietis, kurš bija kaut cik nasks un kurš pats vēlējās redzēt, kurš pats vēlējās baudīt Eiropas labumus, varēja doties turp. Un devās arī.

Uzdrošinos teikt, ka arī šajos gados, kamēr esam Eiropā kā pilntiesīga Savienības dalībvalsts, daudzus jo daudzus vilina tas pats sapnis par Eiropu, kas padomju laikā, – sapnis par bagāto zemi, no kuras nāk labums. Tikai atšķirība ir tā, ka tagad paši varam  doties pakaļ Eiropas labumiem.

Protams, tos vairs nedāvina bagātie radi, bet tie ir jānopelna. Taču būtiskākais ir tas, ka sapnis par Eiropu ir kļuvis par īstenību. Aizbraucēji tagad paši var tapt par bagātajiem radiem, kas sūta uz Latviju Eiropas labumus, tai skaitā nopelnīto naudu.

Par lielo aizbraucēju skaitu valdībai pārmet gan aizbraucēji, gan arī Latvijā palicēji, jo tā nespējot realizēt veiksmīgu reemigrācijas politiku.

Bet te nu vēlos piebilst, ka aizbraucējus dzimtenē nespēs atgriezt nedz politiski lēmumi, nedz kampaņas, jo vaina jau nav valstī, bet cilvēku domāšanā, kuri joprojām sapņo sapni par Eiropu. Tas ir jāizsapņo! Un, kad sapnis tiks izsapņots, tad būs atmošanās, un tad būs atgriešanās savā zemē, savā kultūrā, pie savām saknēm.

Mēs, palicēji, sakām: “Mēs arī gribam dzīvot tāpat kā bagātajā Eiropā, mēs arī gribam labklājību, mēs arī gribam, lai mūsu zemē piens un medus tek. Un mēs to sasniegsim!”

Taču ir kāds sprungulis Latvijas ratu riteņos ceļā uz izaugsmi, kas būtu kā Eiropā. Tā ir vecā domāšana daudziem paaudzē, kas izaugusi totalitārisma laikā, kuras apziņa kaldināta padomju skolās un augstskolās un kas joprojām spēcīgi ietekmē Latvijas attīstības procesus gan politiskajā, gan arī reliģiskajā vidē.

Kaut arī baznīca Latvijā no valsts juridiski ir šķirta, tomēr tās reālā ietekme šodienas situācijā ceļā uz Eiropu ir ievērojama.

Sapņojot par Eiropas labumiem, nedrīkstam aizmirst, ka tie ir sasniegti ilgas demokrātiskas domas attīstības ceļā, brīvas demokrātiskas sabiedrības un brīvas reliģiskās vides (no iekšienes brīvas), veidošanās ceļā. Pamatvērtības, kuras uztur Eiropas ideju ir atlasītas ilgstošā laika periodā. Izdiskutētas, izslīpētas, pārbaudītas pieredzē, adaptētas un ieaudzinātas paaudžu paaudzēs, jo uzskatītas par labām esam. Un tās nav pretrunā ne ar humānisma principiem, ne ar kristīgajām pamatvērtībām.

Taču ir viena atšķirība, kā tās tiek interpretētas Eiropas attīstītajās valstīs un Latvijā. Kā tiek izprasta, piemēram, cilvēktiesību un cilvēka cieņas respektēšana attīstītajās valstīs un Latvijā. Uzdrošinos apgalvot, ka vienlīdzība un individuālā brīvība vecajā Eiropā tiek izprasta dziļāk un daudzpusīgāk un tāpēc šī Eiropas daļa lielā mērā ir daudz atvērtāka jauniem izaicinājumiem, kas ietekmē tālāku valsts attīstību.

Kad šāda paplašināta un padziļināta vērtību izpratne ienāk Latvijā, daudzus tā baida, un daudziem šķiet, ka tādā veidā izprastas vērtības apdraud sabiedrību. Līdztekus bailēm uzplaukst provinciāla pašpārliecinātība: “Mums taču pašiem pietiek ar savu vērtību izpratni, mēs šajā ziņā esam pašpietiekami. Ar mums viss ir kārtībā!”

Mēs gribam labklājību kā Eiropā, bet daudzi jo daudzi izvēlas domāt kā totalitārā sabiedrībā, kur viedokļus nosaka autoritātes. Un tāds domāšanas veids vērojams gan politiskajā, gan reliģiskajā vidē.

Kā tipisku piemēru teiktajam vēlos minēt Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājumu. Daudzi jo daudzi, kuri ir pret konvencijas ratifikāciju, pēc maniem novērojumiem, nav to pat izlasījuši, jo paļaujas uz savu autoritāšu noliedzošo vērtējumu. Bēdīgi, ka šīs ratifikācijas lielākie pretinieki ir atrodami reliģiskajā vidē.

Pietrūkst demokrātiskai sabiedrībai raksturīgās vēlmes pašiem izzināt, pašiem izvērtēt un būt drosmīgiem paust no autoritātēm brīvu viedokli, lai radītu telpu kulturālai savstarpējai diskusijai.

Un tādā veidā mēs kļūstam nevis par īpašiem, bet par īpatņiem Eiropā, saskatot Stambulas konvencijā primāri viltīgu mēģinājumu apdraudēt mūsu sabiedrību, nevis novērst ģimenēs un sabiedrībā kopumā vardarbību pret sievietēm. Tā Eiropa, kura gadu desmitiem ir bijusi latviešu sapņu zeme, tādā veidā kā pie mums pat neapspriež, vai ratificēt konvenciju vai ne, jo cieņa pret sievieti ir pašsaprotama vērtība.

Stambulas konvencijas sakarā esmu dzirdējusi tādus izteicienus kā, piemēram: “Mēs paši tiksim galā ar vardarbību pret sievietēm. Mūsu likumdošana ir pietiekama, lai mēs cīnītos pret vardarbību. Stambulas konvencija ir vienpusīga, prasot aizstāvēt sievietes, jo arī sievietes ir vardarbīgas un arī vīrieši no viņām cieš, un vīriešu vardarbība bieži vien pret sievieti izriet no sieviešu vardarbības.” Iebildumos pat nonāk līdz tādam absurdam, ka sievietes jau pašas vainīgas, jo nav paklausīgas vīriem.

Esmu dzirdējusi arī tādus apgalvojumus, ka stāvoklis pie mums jautājumā par vardarbību pret sievietēm nemaz nav tik slikts. Un te es vēlos iebilst. Kalpojot 19 gadus cietumā par kapelāni un strādājot ar notiesātajām sievietēm, redzu, ka stāvoklis ir biedējošs. Ja turklāt vēl atceramies, ka cietums ir sabiedrības spogulis, kā to teicis kāds slavens kriminologs.

Liela daļa sieviešu, pēc maniem novērojumiem, pat lielākā daļa no notiesātajām ar brīvības atņemšanu par slepkavībām ir sievietes, kuras aizstāvoties noslepkavojušas savus vardarbīgos vīrus vai partnerus.

Minēšu tikai dažus piemērus. Kāda sieviete pēc piecpadsmit gadu kopdzīves, aizstāvoties pret vardarbīgā vīra uzbrukumiem, ar kartupeļu mizojamo nazi, iedurot vīrietim cirksnī, viņu ievainoja, kā rezultātā iestājās vīrieša nāve. Kad runāju ar šo sievieti, viņa novilka T kreklu un rādīja uz sava ķermeņa rētas – sistas, durtas un pat dedzinātas, ko bija atstājis vardarbīgais laulātais draugs kopdzīves gados. ‘

Kāda cita sieviete, kura jau vairākus gadus atrodas ieslodzījumā par to, ka viņas vīrs seksuāli izmantojis mazgadīgos bērnus un piespiedis sievieti klusēt, tā padarot viņu par sava nozieguma līdzdalībnieci, joprojām nespēj atlabt no vardarbībā iegūtajām psiholoģiskajām traumām.

Vēl kāda cita sieviete, aizstāvot savu dēlu invalīdu no tēva vardarbības, afekta stāvoklī situsi varmākam, kurš no sitiena miris. Rezultātā sods ar brīvības atņemšanu. Pirms daudziem gadiem cietumsodu izcieta sieviete, kura nositusi kaimiņu, kas dzērumā esot gribējis izvarot viņas nepilngadīgo meitu.

Šādu stāstu ir daudz. Un daudz ir to sieviešu stāstu, kuras bērnībā cietušas no brāļu, tēvu un patēvu seksuālās izmantošanas, kā rezultātā sākusies dzīve uz ielas, kas novedusi līdz kriminālpārkāpumiem.

Droši varu apgalvot – mūsu sabiedrībā nav viss kārtībā ar attieksmi pret sievieti.

Šajā svētku reizē patiesi negribētos runāt par tik sāpīgām tēmām, taču, no otras puses, tā ir iespēja uzrunāt sabiedrību un atgādināt, ka daudzi jo daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam. Iegūtā juridiskā brīvība vien vēl nespēj transformēt cilvēku domāšanu. Visus neatkarības gadus ar vērienu tika mainīta lietu ārējā fasāde, bet jāsaprot, ka garīgā nobriešana līdz ar pieaugšanu izpratnē par to, kas ir brīvība, notiek stipri lēnāk.

Šeit vēlos atgādināt jau daudzkārt dzirdēto Bībeles naratīvā arhetipiski aprakstīto Izraela tautas ceļu ārā no Ēģiptes verdzības Mozus vadībā uz apsolīto zemi, kurā piens un medus tek. Bija jānomainās veselai paaudzei, lai transformētos cilvēku apziņa, lai skatpunkta vektors no vērstības uz Ēģiptes vērtībām, no verga domāšanas, kurā pietika ar pilnu vēderu, apģērbu un jumtu virs galvas, pagrieztos uz vēlmi pēc apzinīgas brīvības.

Šodien arī mēs esam šajā pašā arhetipiskajā ceļā, ejot uz sapni par Eiropu savā zemē. Un es ticu, ka mēs savu sapni piepildīsim. Es ticu, ka mēs sasniegsim arī garīgi brīvu Latviju. Manas un iepriekšējās paaudzes izcīnītā vērtība ir brīvība, kurā mums vēl jāpieaug. Un, ja mēs savu dzīves ceļu godam nostaigāsim, tad nākošās paaudzes baudīs bagāto Eiropu Latvijā.

* Mācītājas, cietuma kapelānes uzruna “Eiropas gada cilvēka Latvijā” balvas pasniegšanas ceremonijā 2019.gada 20. decembrī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...