Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem ulmaņlaikiem, kad Latvija plaukusi un zēlusi, bija vecākās paaudzes iemīļots temats, ko jaunie labprāt klausījās, un acu priekšā tika uzburtas ainas par bijušo Latviju Eiropas saimē.

Drosmīgākie, pieplakuši radioaparātiem, klausījās “Brīvo Eiropu”, kad tika raidītas ziņas latviešu valodā, lai dzirdētu nesagrozītu informāciju par to, kā cilvēki dzīvo bagātajā sapņu zemē. Īsta neapmelota Eiropa Latvijā ienāca ne tikai pa radioviļņiem, bet arī ar vēstulēm un paciņām, ko bagātie radi sūtīja no Anglijas, Rietumvācijas un citām zemēm, kurās patvērumu bija atraduši Otrā pasaules kara bēgļi. Krāšņos iepakojumos tika sūtīti dažādi gardumi, kādi Latvijā nebija redzēti, košļājamās gumijas, ar kurām, paslepus pārdodot, varēja labi nopelnīt. Sūtīja arī modernu kvalitatīvu apģērbu, kas izcēlās vienveidīgi pelēkajā padomju pilsoņu masā.

Un dažs labs pat piekrita sadarboties ar drošības iestādēm, ar tā saucamo čeku, lai tiktu pie Rietumeiropas popmūzikas slaveno grupu ierakstiem, kā arī, lai paši varētu izbraukt aiz robežas un savām acīm skatīt sapņu zemi, kurā piens un medus tek.

Tāda valdīja izpratne par Eiropu padomju Latvijas pilsoņiem ārpus padomju ideoloģijas veidotā Eiropas tēla. Viss tur bija labāk, viss tur bija skaistāk, visi tur bija pārtikuši un tāpēc laimīgi.

Kā atceramies, reizē ar Berlīnes mūra krišanu, kas gan reāli, gan simboliski atdalīja bagāto Eiropu no nabagās māsas, sāka brukt politiskās, ekonomiskās robežas, un vārti uz bagāto Eiropu beidzot atvērās.

Katrs latvietis, kurš bija kaut cik nasks un kurš pats vēlējās redzēt, kurš pats vēlējās baudīt Eiropas labumus, varēja doties turp. Un devās arī.

Uzdrošinos teikt, ka arī šajos gados, kamēr esam Eiropā kā pilntiesīga Savienības dalībvalsts, daudzus jo daudzus vilina tas pats sapnis par Eiropu, kas padomju laikā, – sapnis par bagāto zemi, no kuras nāk labums. Tikai atšķirība ir tā, ka tagad paši varam  doties pakaļ Eiropas labumiem.

Protams, tos vairs nedāvina bagātie radi, bet tie ir jānopelna. Taču būtiskākais ir tas, ka sapnis par Eiropu ir kļuvis par īstenību. Aizbraucēji tagad paši var tapt par bagātajiem radiem, kas sūta uz Latviju Eiropas labumus, tai skaitā nopelnīto naudu.

Par lielo aizbraucēju skaitu valdībai pārmet gan aizbraucēji, gan arī Latvijā palicēji, jo tā nespējot realizēt veiksmīgu reemigrācijas politiku.

Bet te nu vēlos piebilst, ka aizbraucējus dzimtenē nespēs atgriezt nedz politiski lēmumi, nedz kampaņas, jo vaina jau nav valstī, bet cilvēku domāšanā, kuri joprojām sapņo sapni par Eiropu. Tas ir jāizsapņo! Un, kad sapnis tiks izsapņots, tad būs atmošanās, un tad būs atgriešanās savā zemē, savā kultūrā, pie savām saknēm.

Mēs, palicēji, sakām: “Mēs arī gribam dzīvot tāpat kā bagātajā Eiropā, mēs arī gribam labklājību, mēs arī gribam, lai mūsu zemē piens un medus tek. Un mēs to sasniegsim!”

Taču ir kāds sprungulis Latvijas ratu riteņos ceļā uz izaugsmi, kas būtu kā Eiropā. Tā ir vecā domāšana daudziem paaudzē, kas izaugusi totalitārisma laikā, kuras apziņa kaldināta padomju skolās un augstskolās un kas joprojām spēcīgi ietekmē Latvijas attīstības procesus gan politiskajā, gan arī reliģiskajā vidē.

Kaut arī baznīca Latvijā no valsts juridiski ir šķirta, tomēr tās reālā ietekme šodienas situācijā ceļā uz Eiropu ir ievērojama.

Sapņojot par Eiropas labumiem, nedrīkstam aizmirst, ka tie ir sasniegti ilgas demokrātiskas domas attīstības ceļā, brīvas demokrātiskas sabiedrības un brīvas reliģiskās vides (no iekšienes brīvas), veidošanās ceļā. Pamatvērtības, kuras uztur Eiropas ideju ir atlasītas ilgstošā laika periodā. Izdiskutētas, izslīpētas, pārbaudītas pieredzē, adaptētas un ieaudzinātas paaudžu paaudzēs, jo uzskatītas par labām esam. Un tās nav pretrunā ne ar humānisma principiem, ne ar kristīgajām pamatvērtībām.

Taču ir viena atšķirība, kā tās tiek interpretētas Eiropas attīstītajās valstīs un Latvijā. Kā tiek izprasta, piemēram, cilvēktiesību un cilvēka cieņas respektēšana attīstītajās valstīs un Latvijā. Uzdrošinos apgalvot, ka vienlīdzība un individuālā brīvība vecajā Eiropā tiek izprasta dziļāk un daudzpusīgāk un tāpēc šī Eiropas daļa lielā mērā ir daudz atvērtāka jauniem izaicinājumiem, kas ietekmē tālāku valsts attīstību.

Kad šāda paplašināta un padziļināta vērtību izpratne ienāk Latvijā, daudzus tā baida, un daudziem šķiet, ka tādā veidā izprastas vērtības apdraud sabiedrību. Līdztekus bailēm uzplaukst provinciāla pašpārliecinātība: “Mums taču pašiem pietiek ar savu vērtību izpratni, mēs šajā ziņā esam pašpietiekami. Ar mums viss ir kārtībā!”

Mēs gribam labklājību kā Eiropā, bet daudzi jo daudzi izvēlas domāt kā totalitārā sabiedrībā, kur viedokļus nosaka autoritātes. Un tāds domāšanas veids vērojams gan politiskajā, gan reliģiskajā vidē.

Kā tipisku piemēru teiktajam vēlos minēt Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājumu. Daudzi jo daudzi, kuri ir pret konvencijas ratifikāciju, pēc maniem novērojumiem, nav to pat izlasījuši, jo paļaujas uz savu autoritāšu noliedzošo vērtējumu. Bēdīgi, ka šīs ratifikācijas lielākie pretinieki ir atrodami reliģiskajā vidē.

Pietrūkst demokrātiskai sabiedrībai raksturīgās vēlmes pašiem izzināt, pašiem izvērtēt un būt drosmīgiem paust no autoritātēm brīvu viedokli, lai radītu telpu kulturālai savstarpējai diskusijai.

Un tādā veidā mēs kļūstam nevis par īpašiem, bet par īpatņiem Eiropā, saskatot Stambulas konvencijā primāri viltīgu mēģinājumu apdraudēt mūsu sabiedrību, nevis novērst ģimenēs un sabiedrībā kopumā vardarbību pret sievietēm. Tā Eiropa, kura gadu desmitiem ir bijusi latviešu sapņu zeme, tādā veidā kā pie mums pat neapspriež, vai ratificēt konvenciju vai ne, jo cieņa pret sievieti ir pašsaprotama vērtība.

Stambulas konvencijas sakarā esmu dzirdējusi tādus izteicienus kā, piemēram: “Mēs paši tiksim galā ar vardarbību pret sievietēm. Mūsu likumdošana ir pietiekama, lai mēs cīnītos pret vardarbību. Stambulas konvencija ir vienpusīga, prasot aizstāvēt sievietes, jo arī sievietes ir vardarbīgas un arī vīrieši no viņām cieš, un vīriešu vardarbība bieži vien pret sievieti izriet no sieviešu vardarbības.” Iebildumos pat nonāk līdz tādam absurdam, ka sievietes jau pašas vainīgas, jo nav paklausīgas vīriem.

Esmu dzirdējusi arī tādus apgalvojumus, ka stāvoklis pie mums jautājumā par vardarbību pret sievietēm nemaz nav tik slikts. Un te es vēlos iebilst. Kalpojot 19 gadus cietumā par kapelāni un strādājot ar notiesātajām sievietēm, redzu, ka stāvoklis ir biedējošs. Ja turklāt vēl atceramies, ka cietums ir sabiedrības spogulis, kā to teicis kāds slavens kriminologs.

Liela daļa sieviešu, pēc maniem novērojumiem, pat lielākā daļa no notiesātajām ar brīvības atņemšanu par slepkavībām ir sievietes, kuras aizstāvoties noslepkavojušas savus vardarbīgos vīrus vai partnerus.

Minēšu tikai dažus piemērus. Kāda sieviete pēc piecpadsmit gadu kopdzīves, aizstāvoties pret vardarbīgā vīra uzbrukumiem, ar kartupeļu mizojamo nazi, iedurot vīrietim cirksnī, viņu ievainoja, kā rezultātā iestājās vīrieša nāve. Kad runāju ar šo sievieti, viņa novilka T kreklu un rādīja uz sava ķermeņa rētas – sistas, durtas un pat dedzinātas, ko bija atstājis vardarbīgais laulātais draugs kopdzīves gados. ‘

Kāda cita sieviete, kura jau vairākus gadus atrodas ieslodzījumā par to, ka viņas vīrs seksuāli izmantojis mazgadīgos bērnus un piespiedis sievieti klusēt, tā padarot viņu par sava nozieguma līdzdalībnieci, joprojām nespēj atlabt no vardarbībā iegūtajām psiholoģiskajām traumām.

Vēl kāda cita sieviete, aizstāvot savu dēlu invalīdu no tēva vardarbības, afekta stāvoklī situsi varmākam, kurš no sitiena miris. Rezultātā sods ar brīvības atņemšanu. Pirms daudziem gadiem cietumsodu izcieta sieviete, kura nositusi kaimiņu, kas dzērumā esot gribējis izvarot viņas nepilngadīgo meitu.

Šādu stāstu ir daudz. Un daudz ir to sieviešu stāstu, kuras bērnībā cietušas no brāļu, tēvu un patēvu seksuālās izmantošanas, kā rezultātā sākusies dzīve uz ielas, kas novedusi līdz kriminālpārkāpumiem.

Droši varu apgalvot – mūsu sabiedrībā nav viss kārtībā ar attieksmi pret sievieti.

Šajā svētku reizē patiesi negribētos runāt par tik sāpīgām tēmām, taču, no otras puses, tā ir iespēja uzrunāt sabiedrību un atgādināt, ka daudzi jo daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam. Iegūtā juridiskā brīvība vien vēl nespēj transformēt cilvēku domāšanu. Visus neatkarības gadus ar vērienu tika mainīta lietu ārējā fasāde, bet jāsaprot, ka garīgā nobriešana līdz ar pieaugšanu izpratnē par to, kas ir brīvība, notiek stipri lēnāk.

Šeit vēlos atgādināt jau daudzkārt dzirdēto Bībeles naratīvā arhetipiski aprakstīto Izraela tautas ceļu ārā no Ēģiptes verdzības Mozus vadībā uz apsolīto zemi, kurā piens un medus tek. Bija jānomainās veselai paaudzei, lai transformētos cilvēku apziņa, lai skatpunkta vektors no vērstības uz Ēģiptes vērtībām, no verga domāšanas, kurā pietika ar pilnu vēderu, apģērbu un jumtu virs galvas, pagrieztos uz vēlmi pēc apzinīgas brīvības.

Šodien arī mēs esam šajā pašā arhetipiskajā ceļā, ejot uz sapni par Eiropu savā zemē. Un es ticu, ka mēs savu sapni piepildīsim. Es ticu, ka mēs sasniegsim arī garīgi brīvu Latviju. Manas un iepriekšējās paaudzes izcīnītā vērtība ir brīvība, kurā mums vēl jāpieaug. Un, ja mēs savu dzīves ceļu godam nostaigāsim, tad nākošās paaudzes baudīs bagāto Eiropu Latvijā.

* Mācītājas, cietuma kapelānes uzruna “Eiropas gada cilvēka Latvijā” balvas pasniegšanas ceremonijā 2019.gada 20. decembrī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...