Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jebkādu informāciju par saviem darbiniekiem cenšas slēpt, tikmēr vairāki ar drošības iestādi saistīti neformāli informācijas avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka pagājušā gada beigās darbu SAB ir nācies pamest biroja visskandalozākajam darbiniekam Aigaram Sparānam. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija Sparāns pagājušā gada 28. decembrī „brīvprātīgā piespiedu kārtā” ir devies izdienas pensijā un pašlaik, cik zināms, mēģina iekārtoties jaunā darbā iekšlietu struktūrās.

Nu jau bijušais SAB darbinieks pēdējos piecpadsmit gados ir pieminēts saistībā ar veselu virkni publiski skandālu, taču visslavenākā ir viņa „nejaušā atgadīšanās” toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā 2007. gada 21. maijā "nejauši gadījās". Kā tieši tas notika, kā tieši izmeklētājiem izdevās "nepamanīt" acīmredzamus faktus un kā tieši jau toreiz SAB darbinieka paglābšanai tika izmantota atsauce uz valsts noslēpumu, - Pietiek šodien publicē apjomīgu fragmentu no grāmatas Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, kurā aprakstīti šie notikumi:

1965. gada 20. aprīlī dzimušajam SAB darbiniekam Aigaram Sparānam aizvadītajos gados ar veselu ādu ir izdevies izsprukt daudzās nopietnās situācijās. Neapšaubāmi plašāk zināmā no tām ir kādreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšana 2007. gada 21. maijā, kad, muitniekam iekāpjot savā zilajā Subaru pie viņa darbavietas, ar mobilā telefona palīdzību tiek iedarbināts viņa automašīnai piestiprināts spridzeklis.

Pats jau tolaik pretrunīgi vērtētais - pie šiem vērtējumiem un to izcelsmes vēl atgriezīsimies - muitnieks paliek dzīvs, taču sprādziens ir pietiekami pamatīgs, lai aši salasītos pamatīgs ļaužu pūlis. Un tāda nu ir A. Sparāna mūžīgās ieķēpāšanās nolemtība, ka „interesentu” pulkā tiek sazīmēts arī viņš - turklāt cilvēks, kas viņu atpazīst, nebaidās par šo faktu paziņot arī tiesībsargāšanas iestādēm.

Sākotnēji presē par to parādās neoficiāla informācija, un vēl pēcāk Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, „atbildot” uz jautājumu, kā tad tieši viņa vadītās iestādes darbinieks A. Sparāns nonāca V. Vaškeviča automašīnas uzspridzināšanas vietā 2007. gada maijā nekavējoties pēc sprādziena, cītīgi izliekas - viņš vispār lāga nesaprotot, par ko runa.

„Informējam, ka SAB kompetencē saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nevar būt un nekad nav bijusi krimināllieta par Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanu 2007. gada maijā, tāpēc SAB nav tiesīgs sniegt nekāda veida komentārus par izmeklēšanas gaitu. Procesa virzītājs ir veicis visas nepieciešamās pārbaudes minētajā lietā un tikai procesa virzītāja ziņā ir pierādījumu vērtēšana, versiju izvirzīšana un to pamatotības analīze. Papildus informējam, ka SAB veiktie operatīvie, izlūkošanas vai pretizlūkošanas pasākumi, kā arī biroja amatpersonas netiek komentētas,” skan izlocīgā J. Kažociņa atbilde.

Taču, lai nu ko fleitētu SAB direktors, nu šaubu par viņa „neaizskaramā” darbinieka maisīšanos ap sprādziena vietu vairs nav nekādu, - lūk, fragmenti no krimināllietas: „Kriminālprocesa ietvaros 21.09.2007. gadā tika saņemta cietušā kriminālprocesā V. Vaškeviča sūdzība par to, ka viņa rīcībā ir informācija, kas ir saņemta no lieciniekiem, par to, ka pēc sprādziena notikuma vietā tika redzēts Satversmes aizsardzības biroja darbinieks A. Sparāns. V. Vaškevičam likās aizdomīgi, ka A. Sparāns parādījās notikuma vietā uzreiz pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un ir izrādījis interesi. V. Vaškevičs savā sūdzībā lūdz pārbaudīt minētās personas saistību ar slepkavības mēģinājuma izdarīšanu attiecībā pret iesniedzēju.”

No kurienes tad šādas ziņas V. Vaškevičam? „Nopratināts kā cietušais, V. Vaškevičs liecināja, ka pāris minūšu laikā pēc viņa lietošanā esošās mašīnas spridzināšanas, kas notika 21.05.2007. gadā, notikuma vietā tika ievērots Satversmes aizsardzības biroja darbinieks A. Sparāns, kuru ievēroja VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš. Ņemot vērā šo apstākli, V. Vaškevičs izdarīja secinājumu, ka, iespējams, ir notikusi V. Vaškeviča slēpta novērošana vai kādi citi operatīvi vai arī nelikumīgi pasākumi.

Nopratināts kā liecinieks, Ralfs Celmiņš liecināja par apstākļiem, kas ir norādīti V. Vaškeviča sūdzībā, sekojošo: R. Celmiņš strādā VID Muitas kriminālpārvaldē par Atbalsta daļas priekšnieku un minētajā datumā, kad viņš brauca savā automašīnā, viņam neilgi pirms sprādziena piezvanīja V. Vaškevičs un norunāja satikties pie ēkas Rīgā, Eksporta ielā 6. R. Celmiņš V. Vaškevičam atbildēja, ka tūlīt piebrauks.

Pēc zvana aptuveni pēc 2 minūtēm liecinieks ieradās notikuma vietā, un viņam V. Vaškeviča šoferis paziņoja, ka ir noticis sprādziens. R. Celmiņš paņēma aptieciņu un gāja pie V. Vaškeviča, kurš gulēja zālājā otrā ielas pusē, pretī VID Muitas kriminālpārvaldes ēkai. Tajā pašā laikā patruļdienesta darbinieki norobežoja notikuma vietu ar lentām. R. Celmiņš apskatījās apkārt un redzēja, ka no ēkas ir iznākuši darbinieki, bet otrā ielas pusē, parkā viņš cilvēkus neredzēja.

Pēc kāda laika, liecinieks pieļauj domu, ka tas varētu būt aptuveni pēc 10 minūtēm, bet precīzu laika posmu nosaukt nevarēja, viņš ieraudzīja A. Sparānu, kuru pazīst no tā laika, kad A. Sparāns strādāja policijā. A. Sparāns gāja no parka puses uz notikuma vietu. R. Celmiņš bija izbrīnīts, redzot A. Sparānu notikuma vietā, jo pirms tam viņu ilgi nebija saticis. Ar A. Sparānu viņi sasveicinājās, bet sarunu neturpināja. Kā apgalvo R. Celmiņš, tad A. Sparāns iegāja zem policijas lentām norobežotajā teritorijā. Cik ilgi A. Sparāns atradās notikuma vietā, ko tieši tur darīja, liecinieks neredzēja. Tāpat, R. Celmiņš neredzēja, pēc cik ilga laika A. Sparāns notikuma vietu atstāja.”

Apmēram to pašu, tikai krietni skarbāk krimināllietā liecina arī pats V. Vaškevičs: „Es kļuvu par upuri aukstasinīgam slepkavības mēģinājumam, kurš tikai nejaušības pēc neizdevās. Veiksmīgā kārtā es nestāvēju tik tuvu sprādziena epicentram, lai tas mani nogalinātu, tomēr neskatoties uz to, ka es paliku dzīvs, negadījuma rezultātā guvu smagus ievainojumus kājās. Jau iepriekš esmu paudis savu pārliecību, ka iepriekšminētais atentāts bija labi izplānota provokācija pret mani kā amatpersonu, kurā iesaistījušies atsevišķi tiesībsargājoši iestāžu pārstāvji. Pie šī viedokļa pieturos vēl joprojām. [..]

Otrkārt, saskaņā ar informāciju, ko ir snieguši aculiecinieki, tieši pēc manā lietošanā esošās mašīnas spridzināšanas notikuma vietā tika redzēts Satversmes aizsardzības biroja darbinieks A. Sparāns. Šāda pēkšņa un nesaprotama SAB darbinieka parādīšanās tūlīt pēc sprādziena man šķita ļoti aizdomīga. A. Sparāna interese notikuma vietas apskatē manas aizdomas tikai pastiprināja - es ļoti šaubos, ka viņa klātbūtne notikuma vietā bija nejauša.”

Pie šīm pašām aizdomām, tikai jau racionālākā formā V. Vaškevičs paliek arī vēlāk, intervijās presei, - tikai nu jau papildina savus iespaidus ar versiju par SAB darbiniekiem, kuri viņu pašu novērojuši, taču pievēruši acis uz „nepiederošu personu” ķimerēšanos ap muitnieka automašīnu: „Pēc manām domām, tiem organizētājiem bija sakari tiesībsargājošajās iestādēs. Iespējams arī SAB. Diezin vai nejauši SAB darbinieks Aigars Sparāns parādījās notikuma vietā burtiski minūti pēc tam, kad es tiku uzspridzināts. Šajā laikā SAB mani novēroja. Nedomāju, ka viņi nevarēja neredzēt, nezināt, neievērot tos, kas paralēli viņiem mani izsekoja un palika spridzekli zem manas automašīnas.”

Vēl citā intervijā V. Vaškevičs šo versiju attīsta tālāk: „Manuprāt, ir skaidrs, ka Sparāns veica novērošanu. Jautājums ir tikai - ko viņš vēroja? Ja tas notika tiešā saistībā ar uzbrukumu, tad, nešaubos, - viņam agri vai vēlu būs jāatbild par savu saistību ar lietu, neatkarīgi no viņa statusa. Ja viņš tur atradās, veicot citus profesionālos pienākumus, tad rodas jautājums - vai viņa kvalifikācija un sagatavotības līmenis neļāva notikušo novērst? Īsts profesionālis ļoti labi spēj identificēt sprādziena sagatavošanas procesu. Arī uz šo jautājumu valsts man ir atbildi parādā.”

Protams, versija ir un paliek tikai versija - taču izklausās diezgan aizdomīgi. Jo vairāk tāpēc, ka viens fakts ir neapgāžams: kā rāda mūsu uzietie dati, jau kopš 2006. gada Satversmes aizsardzības biroju vai atsevišķus tā darbiniekus ir ļoti interesējusi informācija ne tikai par pašu V. Vaškeviču, bet arī par viņa tolaik šķirto sievu Ināru Vilkasti un abām meitām, - tik ļoti, ka par viņiem izdarīta vesela virkne informācijas pieprasījumu valstiskajās datu bāzēs. (Lieki teikt, ka SAB nav gatavs sniegt kādus komentārus par to, kādu iemeslu dēļ tā darbiniekus ieinteresējis ne tikai augstā ranga muitnieks, bet pat viņa meitas.) Turklāt ne mazāk aizdomīga, kā izrādās, ir arī tālākā „izmeklēšanas” norise - divarpus mēnešus (!) pēc V. Vaškeviča liecības reģistrēšanas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Leonīds Bogdanovs saprot, ka vismaz formāli kaut ko ar šo versiju vajadzētu darīt. Rezultātā top ļoti, ļoti, ļoti pieklājīga A. Sparānam adresēta vēstule - lūk, tās pilns saturs:

„VP GKrPP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess Nr. 11092063707, kas ierosināts pēc KL 118.panta 1.daļas un 15.panta 4.daļas par Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu sevišķi pastiprinošos apstākļos, kas notika Rīgā, Eksporta ielā 6, 21.05.2007. gadā.

Kriminālprocesa ietvaros no cietušā V. Vaškeviča minētajā kriminālprocesā tika saņemta sūdzība, no kuras izriet, ka 21.05.2007 gadā, tieši pēc viņa lietošanā esošās automašīnas uzspridzināšanas, notikuma vietā tika redzēts Satversmes aizsardzības biroja darbinieks A. Sparāns, sakarā ar ko, V. Vaškevičs ir izdarījis secinājumu, ka A. Sparānam ir iespējama saistība ar cietušā tīšas slepkavības plānošanu.

Ņemot vērā minēto, lūdzu informēt, kādā veidā Jūs saņēmāt informāciju par notikušo noziedzīgo nodarījumu un ar kādu mērķi Jūs atradāties notikuma vietā 21.05.2007 gadā Rīgā, Eksporta ielā 6, kā arī lūdzu Jūs ierasties uz nopratināšanu minētajā kriminālprocesā liecinieka statusā VP GKrPP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē pie procesa virzītāja.”

Ja kādam tas tāpat nav skaidrs, tas būtībā nozīmē: galvenais organizētās noziedzības apkarotājs saistībā ar, maigi izsakoties, ļoti īpatnu faktu divarpus mēnešus nedara vispār neko, bet beigu beigās, ja nu gadījumā leģendārais SAB darbinieks tāpat jau nav lietas kursā par izmeklēšanas gaitu, viņam kā uz paplātes noliek sprādziena izmeklētāju rīcībā esošos faktus, kārtīgi pabrīdina un vēl dod laiku pārdomām, versijas sagatavošanai un noslīpēšanai, lai jau pēc tam to varētu celt izmeklētāju priekšā. (Savukārt Valsts policija, vēlāk skaidrojot šo īpatno vēstuli, spēj norādīt tikai uz to, ka saskaņā ar likumu „aicināmai personai uzaicinājumā ierasties izmeklēšanas iestādē ir jānorāda uzaicināšanas iemeslus”.)

Kā redzams no sekojošajiem notikumiem, A. Sparāns mājas darbu izdara pietiekami kvalitatīvi, katrā ziņā nesalīdzināmi labāk par Iekšlietu ministrijas caurlaides ievietošanu invalīdu stāvvietā noparkotā automašīnā ar oficiāli neeksistējošu valsts reģistrācijas numuru. Viss ir nokārtots un saskaņots gandrīz vai gludi: SAB darbiniekam, lūk, īsi pēc sprādziena esot zvanījis premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš, kurš vēlējies noskaidrot, kas, kur, kad un kā sprādzis vai spridzināts, un tad nu A. Sparāns no J. Alunāna ielā esošās sporta zāles meties uz Eksporta ielu.

Šo versiju izmeklēšanai un izmeklētājiem ir gatavs apliecināt arī R. Lazdiņš, savukārt iepriekš laipni pabrīdinātais A. Sparāns uz nopratināšanu ir paķēris līdzi pat specifisku izziņu, kas varot apliecināt sagatavoto versiju: „Es pieprasīju izdruku par telefona Nr. ... no LMT un ar iestādes, kurā es strādāju, vadītāja atļauju, es to varu pievienot kriminālprocesam. [..] Izdrukā ir konstatējams, ka R. Lazdiņš man pazvanīja 18:00:54, un bāzes stacija tiek norādīta Rīga, Kr. Valdemāra un Dzirnavu ielu krustojuma rajonā, kas atbilst sporta zāles, kur es trenējos, Rīgā, Alunāna ielā (numuru neatceros) izvietojumam.”

Jebkurā citā gadījumā šī versija organizētās noziedzības apkarotājiem radītu veselu virkni jautājumu (pat nerunājot par to, ka SAB direktors kategoriski atsakās atbildēt, vai, iegūstot izmeklēšanas iestādēm iesniegto izziņu par sava mobilā telefona zvanus pārraidījušajām bāzes stacijām, A. Sparāns nav izmantojis dienesta stāvokli un vai par šo faktu SAB ir veikta dienesta pārbaude).

Tiešām A. Sparāns bija sporta zālē? Apmeklētāju žurnāla zālē nav, bet izmeklētāji SAB darbiniekam laipni ņem un notic uz vārda. Tiešām šī ir LMT izziņa? Pat A. Sparāns atzīst, ka „izdruka ir bez pavadraksta, jo tā ir adresēta SAB vadībai, un tādus dokumentus, kas nav man adresēti, es neesmu tiesīgs izsniegt”, taču izmeklētāji jau atkal ir labticīgi. Liecībās lasāms, ka A. Sparāns notikuma vietā pamanīts gandrīz uzreiz pēc sprādziena, bet izmeklētājiem pietiek ar SAB darbinieka skaidrojumu: „Kāpēc liecinieki lietā norāda, ka es esmu ieradies uzreiz pēc sprādziena, varu norādīt, ka kāds no lieciniekiem melo vai arī neorientējas laikā.” Kāpēc vispār premjera padomnieks nevis zvana iekšlietu ministram vai Valsts policijas (vai Kriminālpolicijas) priekšniekam, bet gan lūdz aizskriet un paskatīties kādu SAB darbinieku, kam ar šādām lietām oficiāli un formāli nav nekāda sakara? Tādi sīkumi izmeklētājus neinteresē.

Un tā nu bez garām un A. Sparāna „labajām fejām” nevajadzīgām pārdomām oficiālā izmeklēšanas versija un attiecīgi arī slēdziens ir šādi: „Nopratināts kā liecinieks, A. Sparāns parādīja, ka 21.05.2007. gadā ap plkst. 17.40 viņam uz mobilo telefonu pazvanīja LR Ministru prezidenta padomnieks Raimonds Lazdiņš un pateica, ka Rīgā, Eksporta ielā pie Muitas kriminālpārvaldes ir uzspridzināta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča lietošanā esošā mašīna. R. Lazdiņš palūdza A. Sparānu aizbraukt līdz notikuma vietai un pārliecināties, vai tiešām ir noticis sprādziens, un noskaidrot, kādas sekas ir iestājušās sprādziena rezultātā. Ap plkst. 18.00 A. Sparāns ieradās notikuma vietā, kas uz to brīdi bija jau norobežota ar policijas lentu, kuru viņš nešķērsoja.

Notikuma vietā, ārpus norobežojuma, kontaktējoties ar policijas darbiniekiem, liecinieks V. Vaškeviču neredzēja, bet noskaidroja, ka cietušais aizvests uz slimnīcu un viņa veselības stāvoklis nav zināms. Tāpat A. Sparāns apzināja situāciju, konstatēja, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā notiek izmeklēšanas pasākumi. Par minētiem faktiem A. Sparāns telefoniski informēja R. Lazdiņu. Kā norāda A. Sparāns, tad viņam nav nekādas saistības ar sprādzienu, kas tika izdarīts pret V. Vaškeviču un viņa rīcība nav pretrunā ar LR pastāvošo likumdošanu. A. Sparānam nav zināms iemesls, kāpēc V. Vaškevičs ir izdarījis pieņēmumu, ka liecinieks ir saistīts ar minēto noziegumu.

Nopratināts kā liecinieks, R. Lazdiņš parādīja, ka 2007. gada maijā viņš ieņēma LR Ministru prezidenta padomnieka iekšlietu jautājumos amatu. Viņa lietošanā atradās LR Valsts kancelejas mobilais telefons, kuram ir pieslēgta Valsts policijas izziņu sistēma. 21.05.2007. gadā uz savā lietošanā esošo mobilo telefonu R. Lazdiņš saņēma īsziņu no šīs sistēmas par to, ka minētajā datumā Rīgā, Eksporta ielā 6 ir noticis sprādziens. R. Lazdiņa amata pienākumi liek viņam noskaidrot informāciju, kas varētu būt būtiska premjeram. [Arī toreizējais premjers Aigars Kalvītis apstiprina, ka uzdevis R. Lazdiņam noskaidrot, kas īsti noticis.]

R. Lazdiņš saistībā ar minēto sprādzienu zvanīja vairākām tiesībsargājošo institūciju amatpersonām, tajā skaitā, arī Satversmes aizsardzības biroja darbiniekam A. Sparānam, kuram pajautāja par notikušo sprādzienu. A. Sparāns telefona sarunā atbildēja, ka viņš piebrauks uz notikuma vietu un apskatīsies. R. Lazdiņš precīzi neatceras sarunas tekstu, kā arī laiku, kad notika saruna, bet saruna varēja notikt 21.05.2007 gadā dienas otrajā pusē. Vēlāk A. Sparāns viņam atzvanīja un pateica, ka tiešām ir noticis sprādziens un ka notikuma vietā, kas ir norobežota ar lentām, strādā policija un notiek izmeklēšanas darbības. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, tās gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka A. Sparāns varētu būt saistīts ar minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu...”

Savukārt punktu „izmeklēšanai” pieliek toreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša oficiālā atbilde: „Izmeklēšanā noskaidrots, ka A. Sparāns notikuma vietā neilgi pēc nozieguma ieradies sakarā ar profesionālo pienākumu veikšanu un viņa paskaidrojumu atbilstība patiesajiem apstākļiem apstiprināta.” (Tiesa, SAB direktors J. Kažociņš mūsu jau citētajā 2011. gada vasaras oficiālajā atbildē nejauši atzīst J. Maizīša skaidrojumu par, maigi izsakoties, nepatiesu - „SAB kompetencē saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nevar būt un nekad nav bijusi krimināllieta par Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanu 2007. gada maijā.) Arī ģenerālprokuroru, kā izrādās, neviena no dīvainībām un neskaidrībām, kas saistītas ar SAB un konkrēti A. Sparāna lomu šajā gadījumā, ne kripatu neinteresē - vai arī ir pietiekami nozīmīgi iemesli, lai viņš no šādas intereses paušanas atturētos tāpat kā iepriekš aprakstītajos gadījumos figurējušās augstās amatpersonas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...