Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums jau nosūtīts uz Saeimu. Pēc būtības likumprojekts ir juridiski nekorekts, neatbilst Satversmei un cilvēktiesībām vispār. Šis likumprojekts, ja to pieņemtu Saeimā, dzīvokļu īpašniekiem būs nepanesams un graujošs.

Likumprojektā nav noteikta patiesa zemes vērtība

Diemžēl likumprojektā nav risināta zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības pārskatīšana. Ja to nerisina, zemes izpirkšanas nosacījumi būs kārtējā karikatūra un paredzēto 7-8 miljonu naudas izsviešana.

Zeme zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām, kas savulaik ar šo zemes reformu pilsētās sagrozīja līdz absurdam visu likumdošanas sistēmu šajā jomā, pēc tam jānosaka cena un noteikumi dzīvokļu īpašniekiem zemes zem mājas izpirkšanai jau no pašvaldības.

Iespējams, ka ir citi varianti: 1) zemi jānosaka izpirkt par cenu, par kādu tās īpašnieki iegādājās, turklāt viņi jau gadus 20 saņēma nomas maksu, kas vērtējams ka izpirkuma maksa. Pilnīgi aplami un negodīgi likumā iestrādāt 49% dzīvokļa zaudēšanas draudus, ja 50+1 nolems izpirkt; 2) Dzīvokļu īpašnieki zem daudzdzīvokļu mājām izpērk zemi par cenu, kurai valsts nosaka vēsturiski patiesu vērtību, skat. iniciatīvu ManaBalss.lv un Latvijas Republikas 1938. gada likumu "Par dalīta īpašuma tiesību atcelšanu”.

Likumprojekts ir jāsaskaņo ar 1991. gada 20. novembra likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“, citēju: „1. pants. Likuma uzdevums. Šis likums nosaka kārtību, kāda veicama zemes reforma Latvijas Republikas pilsētās. 2. pants. Zemes reformas mērķis. Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu. 3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā un pienākumu ievērošanā; 2) 9.panta minētajām personām atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai nodot zemi īpašumā, kā arī piešķirt zemi lietošanā."

Jāatjauno pasludinātā zemes reformas likuma jēga - „viens likums, viena taisnība visiem” un 1990.gada 4.maija deklarācijas pamatpatiesība, kas noteikta 8.pantā.

Likumprojekta nosaukums dīvains un neatbilst saturam

Likumprojekta nosaukums Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums ir absurds. Katrs zina, ka dzīvokļi tika privatizēti uz brīvprātības principa, neviens nevienu nepiespieda. Tāpat īpašuma tiesības atjaunoja uz zemi bez piespiedu elementiem.

Terminoloģija piespiedu dalītais īpašums, turklāt daudzdzīvokļu mājās, ir juridiski nekorekts nosaukums, neatbilst likuma saturam, šādas tiesiskās attiecības mājās nav pastāvējušas un nepastāv. Turklāt īpašumam nepiemīt piespiedu raksturs, kā to raksta likuma nosaukumā un tekstā, tajā skaitā abi īpašumi – zeme un ēkas, būves radās uz brīvprātības principa pamata, atsevišķi kā ēkas, būves, tā zeme, kā jau konstatējām, bez piespiedu elementa. Autori nav laikam sapratuši, ka piespiedu elementi attiecas vienīgi uz zemes nomu.

Likumprojekta nosaukums varēja būt vienkāršs un saprotams: Dalītā īpašuma izbeigšanas likums. Varētu definēt arī šādi: Daudzdzīvokļu māju un zemes zem tās dalītā īpašuma izbeigšanas likums.

Citkārt termins piespiedu dalītais īpašums ir liekvārdība, kas rada plašu likuma teksta piesārņojumu un jucekli. Te vienā vietā lasām piespiedu dalītā īpašuma ēka, te vienkārši īpašums, te piespiedu dalītais īpašums, te dalītā īpašuma ēka vai zeme.

Ja piekristu izpirkt zemi, tad kamdēļ dzīvokļu īpašniekiem jāizpērk koplietošanas ceļi, Gāzes, Lattelecom un Latvenergo būvju zeme, bumbu patvertnes u.c. Viss, kas lieks, tiek uzkrauts kā nasta dzīvokļu īpašniekiem.

Likumprojektā bija jāparedz arī likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta atcelšana, lai atjaunotu Civillikuma 968.panta darbību, kurā noteikts, ka māja, būve, kas uzbūvēta uz zemes, ir vienots īpašums.

Likumā tiek atrunātas mājas, kurām ir privatizēta zeme. Nav saprotams, kāds sakars šim likumam ar dzīvojamām mājām un zemi, kura privatizēta un sadalīta ideālās daļās dzīvokļu īpašniekiem, - to pieminēšana ir lieka un traucējoša likuma piemērošanai.

Valsts un pašvaldības radīja problēmu, tām arī šī zeme jāizpērk

Būvējot mājas visos laikos, kā likums, projektus piesaista zemei un nosaka apbūves gabalus, kas tika balstīts uz likuma. 1990.gada 4.maija deklarācijas 8.pants noteica saglabāt visas tiesības un likumus, kuri nav pretrunā ar tagadējiem likumiem. Piesaistītā zeme nebija pretrunā ar Civillikuma 968.pantu, nebija pretrunā ar Civillikumā stāšanās spēkā likumu, ar zemes reformas likuma mērķiem un uzdevumiem, citiem likumiem.

Māja nevar pastāvēt bez zemes. To „Kungu ielas” varas turētāji nesaprata? Nav šaubu, ka alkatības un korupcijas apsētā varas kalpi pacentās izjaukt būvniecības noteikumus, mājas „pakāra gaisā” – atņēma zemi un būvprojektus zem daudzdzīvokļu mājā ”pēc vajadzības” faktiski atzina par nelikumīgiem, sagrāva pašu pasludinātās tiesības un atjaunoto Civillikuma 968.pantu un ar visrupjākajiem pašu deklarēto un pastāvošo, atjaunoto likumu pārkāpumiem, visnekaunīgākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret tautas vairākumu.

Un ko dara šodienas Tieslietu ministrija? Gatavo likumprojektu - izpērciet zemi zem mājas no spekulantiem, alkašiem, negribat, dabūsiet mūžīgu piespiedu nomu, paši vainīgi, devām iespēju. Tāda, mūsuprāt, izskatās likumprojekta būtība.

Savulaik likumdevējs izdeva duālu zemes reformas pilsētās likumu ar neierobežotu varu pašvaldībām – piešķirt zemi, izmaksāt kompensāciju vai ierādīt citā vietā - un nenoteica, kādos gadījumos kuru variantu piemērot, atļāva neierobežotu rīcību: „Kungu ielas” kungi, dariet, kā jums labāk patīk! Un, lūk, rezultāts – „nostrādāja” pašvaldību amatpersonu sirdsapziņa, un ne jau bez kukuļiem atsevišķiem devīgajiem zemes mantiniekiem atdeva zemi zem mājām – dots devējam atdodas. Ir arī lielas šaubas, ka šādu zemi ne vienmēr saņēma tie īstie mantinieki.

Un kas pārbaudīja, vai šī zeme laikā uz 1940.gadu bija izpirkta, samaksāta izpirkuma maksa, vai tā bija nevienam nevajadzīgs purvs, bez komunikācijām, applūdusi vai tml.? Zināmi daudzi gadījumi, kad zeme nebija izmaksāta. Tātad daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzīvokļu mājām saņēma dāvanā. Nu, tagad jūs, dzīvokļu īpašnieki, maksājat apdāvinātajiem vai īstajiem mantiniekiem, kā kuro reizi, uzpūsto spekulatīvo zemes tirgus cenu. Tanī pat laikā ir zināms arī tāds fakts: Rīgā un citur tā zeme, kura apbūvēta, bija aizaudzis purvs, nekādu vērtību tā nesastādīja, bet tagad to grib izpārdot par pasakainu cenu.

Ko tālāk? Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) visus šos gadus ceļ kadastrālo vērtību zemei, attiecīgās iestādes atļauj spekulāciju ar zemi, kurai nemainīga vērtība, kaut tā dzīvokļu īpašniekiem nenes augļus, nenoteic pašvaldības pirmpirkuma tiesības.

Un VZD zemi vērtē pēc spekulatīviem parametriem, nu tagad pārdos zemi nabagiem par spekulantu cenu. Ak, jā, tagad spekulantu nav, ir tikai bizness un krāpšana ar likumu, kurus paši pieņem savām vajadzībām, kaut zemei zem daudzdzīvokļu mājām nav tirgus vērtības, jo tā neko neražo. Vērtību zemei nosaka pēc ienākumiem no tās trīs gadu laikā, bet šeit nekādu ienākumu nav.

Valsts un pašvaldības radīja problēmu, un tām ir šī problēma jāatrisina, nevis kārtējo reizi spīdzināt tautu un vest to bezizejā un izmisumā. Ja radītajai problēmai pieiet valstiski un vairākuma interesēs, risinājums ir pavisam vienkāršs.

Proti, jāpieņem likums par Civillikuma 968.panta nosacījumu atjaunošanu, jāizbeidz ēku, būvju un zemes zem tām dalītais īpašums, nosakot, ka valsts un pašvaldība ATPĒRK zemi no zemes īpašniekiem par cenu, kādu noteiks, tas ir par kadastrālo vērtību, kāda ir šīs zemes patiesā vērtība, vai par cenu, par kādu zemes īpašnieki to iegādājās, ievērojot, ka tā ienākumus nenes un nav vērtējama kā tirgus zeme (skat. iniciatīvu ManaBalss.lv „Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vērtību”). Zemes īpašnieka cenu valsts un pašvaldība samaksā zemes īpašniekiem un šo zemi nodod lietošanā dzīvokļu īpašniekiem par attiecīgu maksu – nomas maksu vai īpašuma nodokļa maksu ar izpirkuma tiesībām. Zemes īpašnieki aptuveni 20 gadus saņēma nomas maksu, kas jau pats par sevi vērtējams, ka zeme jau izpirkta. Un te valsts vara zemes īpašnieku interesēs uz dzīvokļu īpašnieku rēķina gatavo iedzīvošanās likumu!

Ja likumu varas turētāji un to taisītāji nevēlētos piesmiet, pazemot tautu, dzīt no valsts ekonomiskā trimdā vēl kādus 150 000, cita varianta nav kā tas, ka zemi izpērk solidāri valsts un pašvaldība vai dzīvokļu īpašnieki par saprātīgu cenu.

Jāievēro, ka valsts noteikto zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālo vērtību nevarēs apstrīdēt, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespējas šai zemei noteikt atsevišķu un reālu kadastrālo vērtību. Protams, ja valsts noteiktu patieso zemes vērtību, iespējams, dzīvokļu īpašnieki par šādu cenu zemi zem mājas izpirktu paši, turklāt nebūtu vai reti būtu strīdi par zemes lielumu ap māju un kā tos sauc – būvnormatīvos noteiktais vai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals.

Likumprojekta tālejošais mērķis

Mūsuprāt, saistībā ar likumprojektu Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums par zemes piespiedu nomas izbeigšanu cienījamā Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa, ministriju attiecīgie darbinieki, kuri saskaņoja šo likumprojektu, laikam ir sapratuši, vienojušies, kā viltīgi padarīt šo zemes izpirkuma procesu neiespējamu - dzīvokļiem nostiprināt piespiedu nomas attiecības, iedzīt vēl lielākos parādos, dzīvokļus par parādiem atsavināt un dzīvokļu īpašniekiem saglabāt īres tiesības, kā dažkārt to dara bankas. „Mego projekts” gatavs.

Ne velti likuma taisītāji Tieslietu ministrijā paši jau paredz, ka likums netiks izpildīts, ka zemi, varētu būt, izpirks apmēram 40% dzīvokļu īpašnieku, kā realizācijai paredz 7-8 miljonus, bet pārējiem 60% dzīvokļu īpašnieku zemes sagatavošanai izpirkumam naudu (vēl 10-15 miljonus) nemaz nesola.

Nē, arī šos procentus izpirkums nesasniegs, labi, ja 4%. Tad kāda vajadzība šo likumprojektu attiecināt uz 40%, ja šis likums ir par dalītā īpašuma izbeigšanu, bet neko pamatā neizbeidz, un izmest 7-8 miljonus EUR?

Bet vai kāds ir modelējis, noskaidrojis, ir paskaidrots, par cik patiesībā mājas un vai dzīvokļu īpašniekiem būs likts izpirkt zemi un cik nevēlēsies pirkt un cik izpirks, kas patiesībā notiks ar tiem, kuri nespēs maksāt. Padzīs no dzīvokļiem, padarīs par mūžīgiem parādniekiem ar soda procentiem, atņems dzīvokļus? Ir pamats tādam minējumam.

Zemes zem mājām izpirkuma cena ir šaušalīga

Likuma 5.pants nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki izpērkamo zemi izpērk par izpirkuma cenu, kuru veido izpērkamajā zemē ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa, kura tiek reizināta ar izpirkuma cenas korekcijas koeficientu 1,18. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā izpirkuma cenas daļu atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Izpirkuma cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo vērtību uz šā likuma 6. pantā minētā paziņojuma nosūtīšanas dienu. Un šā likuma kārtībā aprēķinātā izpirkuma cena nav apstrīdama.

Jājautā likumdevējiem – zemes īpašnieks spekulācijas ceļā ieguva zemi par 10-20 reižu zemāku cenu, kāda ir noteikta tās kadastrālā vērtība, tad kādēļ pirkuma cena nav tā, par kuru zemes īpašnieks to ieguva, bet kadastrālā? Īpašniekam zaudējumu nebūs! Nu nē, likumu taisītāji vai to priekšnieki, kuri varbūt ir arī zemes īpašnieki, - kādēļ viņiem neiedzīvoties uz tautas rēķina?

Koeficients 1,18 jau pēc šodienas zemes zem mājas kadastrālās vērtības dod iespēju aprēķināt aptuvenu izpērkamās zemes cenu, ja to sāktu izpirkt jau šodien, kaut vēl nav noteikts jaunais – vecais zemes apmērs katrai mājai.        Tomēr tas dod pietiekamu priekšstatu – cik augsta būs nelaimes zemes cena šodien, bet nav zināms, cik tā būs paredzamajā 2020. gadā, kad sāks iztirgot zemi. Un cik ilgi vilksies visu iesaistīto pušu darbības laiks? Ļoti cītīgi jāizmodelē viss process, ja grib kaut ko saprast un iegūt vai izteikt protestu, apstrīdēt. Jau šodien var lēst, ka katram dzīvoklim zemes cena nebūs mazāka par 2-5 tūkstošiem, ļoti ticam, ka vēl vairāk. 2020.gadā zemes izpirkuma cena var trīskāršoties. Nav grūti saprast, ka attiecīgi nelielais mājas zemes apbūves gabals kopā visai mājai var izmaksāt no 200 000 līdz 700 000 eiro.

Ja likuma radītājiem ir kaut nedaudz sirdsapziņas un izpratnes par dzīvokļu īpašnieku nabadzību, šādu likumu netaisītu. Tas nestrādās.

Mājām piesaistāmās zemes lielums tiek noteikts aizmuguriski un nelikumīgi

Lasām likumprojekta 1.panta 3.punktu, kurā teikts kā piespiedu dalītā īpašuma zemes gabals - zeme, uz kuras … atrodas piespiedu dalītā īpašuma ēka vai tā pilnībā vai daļēji sakrīt ar privatizāciju regulējošajos normatīvajos aktos noteikto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Re, to pašu plāno arī MK Noteikumu projekts "Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība", ka tie tiek izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 28. panta ceturto daļu, tas ir, paliek tā pati zeme, kas jau ierādīta, samazināta netiek, plus jauni iespējamie piegriezumi, ko noteic likums un MK noteikumu projekts.

Redziet, ka jums, mums tiks piespiedu kārtā, aizmuguriski veidots jauns funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, nevis dzīvokļu īpašniekiem nepieciešamais, apejot dzīvokļu īpašnieku intereses. Cik pašvaldība gribēs ierādīt izpirkšanai lielu zemes gabalu, tik arī ierādīs – atkal likums pašvaldībai piešķir neierobežotas tiesības, var lēst, ka likums pašvaldībām piešķir korupcijas iespējas.

Zemes īpašniekiem gan, ja …nevar tikt iekļauta funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā … un to nav iespējams atstāt zemes īpašnieka lietošanā … pašvaldība var lemt par attiecīgās zemes turpmāko izmantošanu, pirms tam noskaidrojot zemes īpašnieka viedokli. Te jau arī ir korupcijas apstākļu pazīmes. Pašreiz likumprojekts paredz pašvaldības, Valsts zemes dienesta un tiesu izpildītāja darbības aiz dzīvokļu īpašnieku muguras, dzīvokļu īpašnieki kārtējo reizi tiek nostādīti fakta priekšā.            

Vietējā pašvaldība (4.4.pants) izpērkamās zemes reģistrēšanai triju mēnešu laikā no dienas, kad pēdējais lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu vai pārskatīšanu konkrētajā kvartālā ir kļuvis neapstrīdams, iesniedz Valsts zemes dienestam...

Pašvaldības jau šobrīd spiež maksāt par iekšpagalmiem, bērnu rotaļlaukumiem, auto stāvvietām, sabrukušām bumbu patvertnēm u.tml. zemi, kura dzīvokļa īpašniekam nav vajadzīga. Un nekādas mājai nepieciešamās funkcijas šī zeme nenodrošina. Pat, ja dzīvokļa īpašniekam rotaļlaukumu un auto stāvvietu nevajag, tik un tā būs jāmaksā. Un Dzīvokļa īpašuma likums arī uzrakstīts tā, lai tie, kuriem ir vēlme likt savu auto pagalmā, varētu pārbalsot tos, kuriem šāda nasta nav vajadzīga. Atvainojos, kolektīvais bardaks ar balsotāju vairākumu strādā ideāli.

Nu, lūk, te mēs redzam, ka dzīvokļu īpašniekiem liek samierināties ar „veco, labo” kārtību par zemes lielumu, gan piemin trīs mēnešu laiku, kad „lēmums … kļuvis neapstrīdams”. Kļuvis neapstrīdams – jauna, moderna, neatšifrētā plīvurī iemontēta terminoloģija bez atšifrējuma, kā un kad tas par tādu kļūst. Kā var apstrīdēt likumā noteikto, ka lēmumu sagatavo uz pastāvošās kārtības, prasību pamata?

Bet likumā un MK noteikumos aizvien tiek piemērota vecā, patvaļīgi nomenklatūras amatpersonu izdomātā zemes apjoma terminoloģija – funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kuru atkal piespiedu kārtā noteiks un pārmērīs trešās personas, dabīgi, kuras ir ieinteresētas dzīvokļu īpašniekiem „iesmērēt” neatbilstošu zemes platību, lai apliktu ar lielāku nodokli, gūtu lielākus ienākumus vai lai pievienotu starpgabalus, kuri mājai nav vajadzīgi, zemi ar visiem ceļiem un apgrūtinājuma būvēm un liekajiem gabaliem, kaut nepārprotami, ka par sastrādātām nejēdzībām un „liekiem” zemes gabaliem atbildība jāuzņemas valstij un pašvaldībai.

Nav tiesiski apiet dzīvokļu īpašnieku intereses piedalīties zemes gabala lieluma apspriešanā un noteikšanā vai ļaut izmantot tādu, kādu nosaka būvnormatīvi. Būvnormatīvos noteiktais zemes gabals var būt pat lielāks nekā funkcionāli nepieciešamais, bet tas nemaina situāciju, jo visa zeme zem mājām un starp mājām var tikt izpirkta, ja risinājums būs cilvēcīgs attiecībā uz rakstā izteiktajiem priekšlikumiem, nosakot reālu zemes kadastrālo vērtību.

Pašvaldību amatpersonu „apetīte”, kā pierāda daudzu gadu prakse, nav samērojama ar iedzīvotāju vajadzībām un iespējām maksāt izpirkuma cenu un zemes nodokli.

Kādēļ zemes izpirkumu atliek uz pieciem gadiem?

Versijas ir dažādas. Viena – lai turpinātu spekulācijas ar zemi zem mājām un neatgriezeniski nostiprinātu alkatības izpausmes un noteiktu augstāku zemes izpirkuma cenu, kas paredzama 1,18 no kadastrālās vērtības uz izpirkuma dienu.

Var nojaust, ka šī likuma mērķis ir nevis Civillikuma 968.panta taisnīguma atjaunošana, bet drīzāk, lai galīgi un neatgriezeniski nostiprinātu zemes īpašnieku tiesības uz piespiedu nomu un lai 7350 zemes īpašnieki varētu dzīt izmisumā 110 000 dzīvokļu, vai parēķinot, ka ģimenē vidēji ir trīs cilvēki – ar piespiedu nomu ir un tiks turpmāk vēl vairāk spīdzināti aptuveni 330 000 cilvēku, kuru daļa ir potenciālie ekonomiskie bēgļi uz citām valstīm, lai tiktu vaļā no šīs verdzības. Tā jau šodien lielai daļai ir verdzība un nepanesama nasta.

Mūsuprāt, likumprojekta izpilde (neizpilde) līdz 2020.gadam tiek atlikta ar viltu un tīšu nodomu, lai nesatricinātu tautu, vēlētājus uz nākamām vēlēšanām un lai esošo varu nepadzītu politiskajā mēslainē.

Likumprojekta terminoloģija samudžināta, sagroza likuma jēgu

Šis likums ir pārbagāts ar plaši saraibinātu terminoloģiju, liekvārdību un nekonsekvenci terminu pielietošanā. Kāds tam mērķis? Nekompetence, viltība lai sajauktu cilvēkiem prātu?

Pašvaldību funkcionāri savulaik ir izgudrojuši savdabīgu mājām nepieciešamās apbūves gabala apzīmējumu - funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kad šī „nepieciešamība" domāta, kā vairāk žņaugt tautu, iekasēt lielāku nomas maksu vai šoreiz izpirkuma maksu, gūt lielāku īpašuma nodokli.

"Funkcionāli" un "nepieciešamais" (zemes gabals) - apzīmējumi ir aplami un neloģiski, savienoti kopā divi nesakarīgi vārdi. Palīgvārds "funkcionāli" sabiezina krāsas, es teiktu - muļķo tos cilvēkus, kuriem domāts šis likums un tā saturs lietošanai. Ja vienreiz ir būvniecības likums un būvnormatīvi, būvi piesaista zemei, tā arī jāsauc šī zeme.

Piespiedu noma, zemes piespiedu noma vai funkcionāli nepieciešamās zemes piespiedu noma, vai funkcionāli nepieciešamās zemes noma, nomas līgums - neviena sakarība neatbilst patiesībai. Piemēram, nomas līgums ir kaut kāda fikcija, aplamība - tas netiek noslēgts Civillikumā noteikto nomas attiecību ietvaros, tajā nav zemes lietošanas tiesību, pirmpirkuma tiesību, tajā nav noteikts nomāt zemi uz vairākiem gadiem, tas ir ŅIRGĀŠANĀS LĪGUMS, ko pieļauj valsts pret savu tautu.

Lasām likumā lietotos terminus un redzam, ka visi punkti pilni ar liekvārdību, ar pretstatiem, ar vienu un to pašu jēdzienu samainīšanu ar citiem vārdiem. Tautā teiktu - nevis termini, bet vārdu putra.

1.p. 5.punkts skan - kopības tiesība izpirkt izpērkamo zemi, bet kādēļ nevar iztikt bez vārda izpērkamo? Tāpat 2.2. pants paredz mērķi nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības un izveidot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968.panta izpratnē. Kādēļ jānodrošina iespēja izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, kad jāsaka skaidri – izbeigt dalītā īpašuma tiesiskās attiecības … un bez liekvārdības, ko satur vārdu kopa - izveidot vienotu nekustamo īpašumu. Ja dalītās attiecības izbeidz, tas arī jau nozīmē vienotu īpašumu Civillikuma 968.panta izpratnē.

3. pantā vārda daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki vietā jau tiek lietots termins ēkas dzīvokļu īpašnieki. Vai nav apjukums, uz kādu īpašumu šis pants attiecas, ja zināms, ka deklarēties var jebkurā savā īpašumā, ēkā, izbūvēt tajā dzīvojamās telpas.

Pantā par dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku savstarpējo vienošanos norādīts, ka ciktāl tas nav pretrunā šā likuma mērķim … un … to izbeigšanai nav piemērojama šajā likumā noteiktā kārtība. Sadaļa lasāma un tulkojama divdomīgi, jo kā tas ir – nevar būt pretrunā un nav piemērojama šajā likumā noteiktā kārtība. Tad jājautā – izdomā nu - jāievēro likums vai nav!

4.panta tekstā noteikts, ka, ja izpērkamā zeme pilnībā sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemes gabalu …šeit jau pazudis pat tas kritizētais mistiskais izgudrojums - „funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”, tālāk tikai izpērkamā zeme, pazuduši vārdi piespiedu dalītā, bet otrā daļā ir dalītais īpašums un klāt vārds zeme, kas ir tas pats, kas īpašums. Teikums krāšņuma pēc? Trūkst vienotas terminoloģijas tendences, teksts jālasa starp rindām, lai saprastu, kura terminoloģija uz ko attiecas.

Tātad likumu rakstītāji ir labi apguvuši likumu rakstīšanas metodiku, lai to sarežģītu un padarītu nesaprotamu, vai likuma par maz, vēl izstrādāt noteikumus deleģē Ministru kabinetam, pašvaldībām - pieņemt lēmumus, tad iesaista tiesu izpildītājus un Valsts zemes dienestu un nosaka pielikumus, paredz kopības sapulces lēmumus, kas, mūsuprāt, būtu jādefinē vienā likumā.

Nav šaubu, ka šis funkcionāli nepieciešamais jēdziens rada strīdus un neapmierinātību no dzīvokļu īpašnieku puses, jo tas tiek palielināts pretēji būvnormatīviem un nav pieņemams zemes īpašniekiem, ja tas tiek samazināts. Zemes īpašniekiem nav, kur likt atlikušo zemi. Kas to izpirks? Šo nastu piespiedīs nomāt vai izpirkt dzīvokļu īpašniekiem, ko redzam no likumprojekta un MK noteikumu projekta. Nejēdzība un netaisnība!

Pašvaldības, jo sevišķi Rīgas dome joprojām mētājas ar šiem funkcionālajiem zemes pleķiem, aizvien piesviež jaunus no pašvaldību fonda vai pat no privātīpašniekiem, ja viņiem nav, kur likt atlikušo zemi. Cilvēki Rīgas domei mēģina ķepuroties pretī, bet bez panākumiem. Ir gan daži precedenti, ka tiesa samazināja piesaistāmo zemi zem mājas, bet tautai jau nav līdzekļu gadiem tiesāties ar pašvaldību.

Arī Tieslietu ministrija savulaik sarakstē skaidroja – liekos zemes gabalus pieliksim klāt dzīvokļu īpašniekiem kā „funkcionāli nepieciešamo” un tā tas jau redzams no šeit minētajiem varas aktiem.

Un nobeigumā. Iesaistītās personas, valsts un pašvaldību amatpersonas strādās vaiga sviedros, tērēs miljonus, aizmuguriski, slepeni mērīs, svērs un apsvērs, ko šiem tautas nabagiem piespiedu kārtā atdot, ko atņemt, kuram ko pielikt, un beigās atrodam – mūsu valsts un pašvaldības gara darbus par zemi, par cenu, iemērīšanu varat ņemt par pilnu, bet neņemt vērā un nepirkt, tas nekas, ka miljoni tiks izmesti nevis zemē, bet gaisā.

Nav šaubu, Saeima likumu „labos”, bet nav ne mazāko cerību, ka to salabos, drīzāk samudžinās vēl vairāk, un ne jau pirmā reize, ka tādi likumbrāķi iet savu ceļu bez šķēršļiem, kā tas notika ar likumprojektu 17.10.2012. Nr.90/TA-2066 (2012).

* Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības „Ausma” valdes loceklis, jurists

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...