Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), kuras konkursā nule uzvarējusi firma ar ofšorā reģistrētiem īpašniekiem, valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš piekrīt: tas var radīt šaubas par caurspīdīgumu, tomēr Publisko iepirkumu likums neparedz šādu pretendentu izslēgšanu. Līdz ar to neesot pamata neslēgt līgumu ar vienu no trim CSDD atklātajā konkursā par informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi uzvarējušajām firmām - SIA Mellis grupa, kuras patiesie īpašnieki slēpjas aiz Māršala salās reģistrētas kompānijas Black Honey. 80 000 latu vērtais līgums paredz, ka turpmāko trīs gadu laikā notiks cenu aptaujas starp trīs uzvarējušajām firmām par atsevišķu drukas darbu veikšanu.
Formāli Publisko iepirkumu likums neliedz uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem pretendēt ofšoros reģistrētām kompānijām, kas rada korupcijas riskus, jo aiz tām var slēpties ar pasūtītāju tieši saistītas personas. „Piekrītu, ka gadījumā, ja iepirkumā piedalās pretendents, kura īpašnieki ir reģistrēti ārvalstīs, var rasties šaubas par atklātību un caurspīdīgumu, taču Publisko iepirkumu likums neparedz šādu pretendentu izslēgšanu, un man nav pamata atteikt noslēgt līgumu, ja iepirkumu komisija viņu atzinusi par uzvarētāju un piedāvājums atbilst visām normatīvo aktu un CSDD izvirzītajām prasībām. Pretējā gadījumā man būtu jāpārkāpj likums,” Pietiek skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
CSDD atklātais konkurss ticis organizēts atbilstoši Latvijā pastāvošajiem likumdošanas aktiem, un par uzvarētājiem noteikti pretendenti ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Visi pretendenti, arī SIA Mellis grupa, ir Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuri nodokļus un algas maksā atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, ko apstiprina viņu iesniegtās izziņas. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka CSDD pirks informatīvos materiālus no ofšora, uzskata Lukstiņš.
Formāli SIA Mellis grupa ir reģistrēta Latvijā, tomēr saskaņā ar Lursoft informāciju ofšorā - Māršala salās ir reģistrēta kompānija, kurai tā simtprocentīgi pieder. Tomēr arī gadījumā, ja piedāvājumu iesniegtu kāds ārvalstīs reģistrēts uzņēmums, tas nebūtu pamats, lai viņu izslēgtu no dalības konkursā, atzīst Lukstiņš.
SIA Mellis grupa vienīgais valdes loceklis saskaņā ar Lursoft informāciju ir Bruno Mellis. „Nezinu un zināt negribu, šīs lietas kārtoju caur juristu,” uz jautājumu, kas ir viņa vadītā uzņēmuma patiesie īpašnieki, Pietiek atbild Mellis. „Jūs jau zināt, kā ofšorkompānijas tiek reģistrētas – mums ir zināms tikai juridiskais pārstāvis šeit, Rīgā. Mēs darbojamies kā uzņēmums šeit, atbilstoši visiem Latvijas Republikas uzņēmējdarbības noteikumiem, maksājam šai valstij nodokļus ļoti korekti un godprātīgi, es uzskatu, ka tam nav nekādas nozīmes, kur tā ir reģistrēta,” uzskata Mellis. Kompānija līdz 2009. gada novembrim piederējusi viņam, bet tad sākušās finanšu problēmas: pasūtījumi gājuši mazumā, apgrozījums krities, bijušas kredītsaistības, nācies atlaist darbiniekus. Jaunais īpašnieks esot nokārtojis visas parādsaistības.
CSDD pasūtījums nav vienīgais valsts vai pašvaldības pasūtītājs, kas pircis Mellis grupas pakalpojumus. Aizvadītajā gadā firma veikusi iespieddarbus Jūrmalas pašvaldībai. Pērn firma arī piedalījusies CSDD konkursā, bet neesot uzvarējusi.
CSDD atklātā konkursā izvēlējies trīs uzņēmumus, kuriem pasūtīs informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi – SIA DUE, a/s Licorice Printing Factory un SIA Mellis grupa, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līgumcena ir 80 000 latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
