Covid-19 vakcinācijas jautājums: aicinām pārtraukt agresiju pret nozarē strādājošajiem
Inga Vanaga*13.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) turpina iestāties par brīvprātības principu vakcinācijas jautājumā, lai gan valdība ir gatava apstiprināšanai Saeimā virzīt likuma grozījumus, kas vakcināciju pret Covid-19 izglītības nozarē strādājošajiem, kuri vēlēsies turpināt darbu, varētu uzlikt par obligātu.
LIZDA atgādina, ka arodbiedrībā ir vienlīdz daudz gan vakcināciju aizstāvošu biedru, gan to, kuri vakcināciju pagaidām neizskata vai iepauzē ar to. Tāpat LIZDA uzskata, ka ir pēdējais brīdis pārtraukt sabiedrības šķelšanu un biedēšanu, bet tā vietā ar pārdomātiem informēšanas un motivēšanas instrumentiem ir jāveicina saliedētība un vienotība.
Valdības izveidotā operatīvā vadības grupa pēc divu dienu darba un konsultācijām ar nozares organizācijām tomēr sliecas izskatīšanai Saeimā virzīt likumprojektu, kas izglītības nozarē strādājošajiem uzliks par obligātu pienākumu vakcinēties pret Covid-19.
Neraugoties uz iebildumiem gan no pedagogu arodbiedrības, gan no arodbiedrību savienības puses, politiķi pagaidām nav ņēmuši vērā ierosmi atļaut strādāt ne tikai pārslimojušajiem vai vakcinētajiem, bet arī testētajam personālam.
LIZDA ir par brīvprātīgu vakcinēšanos un uzskata, ka jādod iespēja strādāt gan par, gan pret vakcinēšanos esošajiem, gan tiem, kuri pagaidām vēl nav izlēmuši.
LIZDA aicina pārtraukt agresiju pret nozarē strādājošajiem un veidot cieņpilnu komunikāciju un veicināt sabiedrības izpratni, ka klātienes mācības nav tikai pedagogu atbildība, bet visas sabiedrības kopīgs uzdevums.
LIZDA iestājas par sabiedrības saliedēšanu, savstarpējo atbalstu, individualizētas informācijas sniegšanu, kā arī cieņu pret dažādām izvēlēm. Visiem ir jānomierinās un dažādu viedokļu paudējiem jāapsēžas pie viena galda, jāmeklē kompromisi, lai katra puse justos sadzirdēta.
Mums jādzīvo kopā, jāstrādā kopā un jāizglīto jaunā paaudze kopā fiziski un emocionāli veselīgā vidē. Mums jāpārtrauc Latvijas iedzīvotāju "karš" Covid-19 dēļ.
To, ka viedokļu sadursmes ir saasinātas, un to, ka jautājums par obligāto vakcināciju ir katra izglītības sfērā strādājošā degpunktā, apliecina arī sakāpinātā interese par LIZDA pirmdien izglītības iestāžu tīklā izplatīto aptaujas anketu, kurā pedagogi tiek lūgti atbildēt uz jautājumiem par vēlmi vakcinēties, kā arī gatavību iesniegt atlūgumus, ja vakcinācija nozarē tiktu noteikta par obligātu.
Nepilnu divu dienu laikā aptaujas anketu jau ir aizpildījuši 3743 respondenti, un sagaidāms, ka turpmākajās divās dienās, kas atvēlētas aptaujas veikšanai, dalībnieku skaits pārsniegs vismaz 5-6 tūkstošus.
* Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
