Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēku pārdomās par sevi un ārējo vidi var ērti saskatīt divas apziņas stratēģijas. Katra apziņas stratēģija izpaužas īpaši piemērotā laikā. Tā izpaužas īpaši savdabīgi filosofijā, reliģijā, zinātnē, morālē, politikā, saimnieciskajā darbībā, sadzīviskajā atmosfērā. Viena apziņas stratēģija izpaužas pārejas laikmetā. Otra apziņas stratēģija izpaužas relatīvi harmoniska līdzsvara laikmetā. Tāds laikmets iestājas starp diviem pārejas laikmetiem un var turpināties gadu desmitiem vai gadu simtiem ilgi.

Nebūs lieki atgādināt par mūsu dzīvi pārejas laikmetā. Turklāt ļoti spilgtā pārejas laikmetā. Tas enerģiski uzņēma tempu XX gadsimta 80.gados, kad „krāsaino” rasu dzimstība jau bija sasniegusi drausmīgus apgriezienus, bet „baltā” rase bija izbridusi 70.gadu stagnācijas purvu. Pārejas laikmets var turpināties līdz XXI gadsimta vidum jeb kādai totālai katastrofai (atomkaram, meteorītu „uzbrukumam”) ievērojami ātrāk. Mūsu apziņas stratēģija ir pārejas laikmeta apziņas stratēģija ar visām tai raksturīgajām vājībām. Mēs Latvijā jau esam krietni izmocījušies pārejas laikmeta grūtībās un ar nepacietību gaidām totālu katastrofu.

Pašlaik cilvēku dzīve krasi izmainās. Pat tik lielā mērā, ka izmainās cilvēks kā saprātīga būtne. Hominīdu jaunajiem vēsturiskajiem variantiem jau ieviesti speciāli apzīmējumi. Tādi ir apzīmējumi „postcilvēks” un „aktors”. Domājams, vairs nav ilgi jāgaida cilvēka klonēšanas legalizācija. Savukārt mūsdienu roboti cilvēku nespēj aizstāt vienīgi gultā.

Par aktoriem dēvē visjaunāko laiku cilvēku tipu, kuram ir svešas garīgās intereses un kura gaitas šajā saulē vada materiālais izdevīgums un materiālais savtīgums. Savukārt par postcilvēkiem dēvē tādus tipus, kuriem ir svešas ne tikai garīgās intereses, bet ir sveša īstenības saprātīga uztvere. Postcilvēki no cilvēku (Homo sapiens) viedokļa visu veic bez galvas un bez sirdsapziņas. Atšķirība ir tik milzīga, ka tādus sugas brāļus cilvēkiem nākas strikti norobežot (diemžēl iespējams tikai terminoloģiski) no sevis un tāpēc lietot salikteņu daļu „post” (lat. pēc, aiz); respektīvi, lietot salikteni „postcilvēks”.

Eiropeīdu pagātnē ir bijuši vairāki pārejas laikmeti. Zinātnes interese par pārejas laikmetiem ir urdoša. Tas ir saprotams. Daudz vilinošāk ir pētīt uzkrītoši straujā un radikāli mainīgā kustībā esošu materiālu nekā vāji pulsējošu un gandrīz sastingušu materiālu.

Zinātne zina diezgan daudz par pārejas laikmeta specifiku. Tā, piemēram, pārejas laikmetā ir vairākas jocīgas garīgās tendences. No tām divas vienmēr ir obligātas. Pirmkārt, obligāta ir krīzes apziņa. Otrkārt, obligāts ir metafizikas pieprasījums.

Katrā pārejas laikmetā var konstatēt krīzes apziņu. Tomēr krīzes ontoloģiskais saturs un krīzes emocionālā tonalitāte var mainīties.

Iepriekšējais pārejas laikmets (tas organiski attiecās uz jauno latviešu tautu un latviešu jauno kultūru) bija no XIX gadsimta 80.gadiem līdz I Pasaules kara sākumam 1914.gadā. Tā laikmeta inteliģenci bija pārņēmusi skaudri izteikta krīzes apziņa.

Krīzi jūtīgi apzinājās arī tāds latviešu intelektuālais censonis kā Jānis Pliekšāns. Viņš cietumā savai mīļotajai Iniņai (Elzai Rozenbergai) rakstīja garu garas vēstules par vecās dzīves krīzi un jaunas dzīves nepieciešamību. Turpmākajā dzīvē noteicošai lomai esot jābūt jauna tipa cilvēkam. Rainis to nosauca par Nākotnes cilvēku. Tas ir tas pats Nākotnes cilvēks, no kura gandrīz pēc 100 gadiem tik ļoti baidījās Raiņa Kopotu rakstu akadēmiskā izdevuma galvenā redkolēģija XX gadsimta 70.-80.gados.

Nākotnes cilvēkā Rainis iemiesoja maksimāli augstu garīgumu, maksimāli augstu sociālā un morālā pienākuma apziņu. Padomju vulgāro marksistu acīs Nākotnes cilvēks bija izteikts ideālists un izteikts ideālisma paraugs. Tas, saprotams, nesaskanēja ar vulgārā materiālisma antropoloģisko etalonu. Tāpēc Kopotos rakstos Nākotnes cilvēkam veltītie teksti tika mākslīgi atšķaidīti ar citiem tekstiem, lai nevienam padomju pilsonim nerastos aizdomas par Raiņa ideālistisko pasaules uzskatu. Rainis drīkstēja būt vienīgi materiālists un vienīgi proletariāta dzejnieks.

Var droši teikt, ka līdz mūsdienām Raiņa filosofisko studiju visdedzīgākā morālā atbalstītāja ir bijusi Aspazija. Par to liecina viņas kvēlās atbildes vēstules, kā arī, protams, viņas lugu un dzejas idejiskā orientācija. Aspazija ņēma vērā Raiņa atziņas, un viņai pašai bija savas atziņas par Nākotnes cilvēku un tā lomu nākotnes sabiedrībā.

1905.gada revolūcijas nemierīgajos mēnešos, trimdas gados un pēc I Pasaules kara abu dzejnieku garīgajās interesēs priekšroku guva citi motīvi, citas tēmas un citas problēmas. Aspazijas un Raiņa, kā arī latviešu nopietno vīru J.Asara, J.Akurātera, K.Skalbes, A.Berga, F.Cielēna, V.Eglīša, H.Elgasta, J.Jankava, R.Klaustiņa, J.Kovaļevska, P.Dauges, J.Jansona (Brauna), A.Niedras, P.Stučkas, M.Valtera darbībā pārejas laikmeta analītika visintensīvākā bija no XIX gadsimta 90.gadiem līdz 1905.gadam.

Tas pats sakāms par citu Eiropas tautu (vāciešu, franču, angļu, spāņu, krievu, somu, norvēģu, poļu, itāļu) intelektuāļu un mākslinieku attieksmi pret pārejas laikmetu. Par to ir sarakstītas interesantas grāmatas. Viņi krīzi skatīja no dzīves progresa viedokļa. Viņuprāt vecā dzīves kārtība bija sākusi buksēt un vairs nespēja apmierināt cilvēku vajadzības. Nācās ņemt vērā, ka satraucoši bija pieaudzis Eiropas iedzīvotāju skaits. Lai pārvarētu krīzi, bija nepieciešama krietni progresīvāka dzīves kārtība sociāli politiskajā, ražošanas attiecību, izglītības jomā.

Ne tikai Aspazijas un Raiņa galvā uzplaiksnīja  vīzijas par jauna tipa cilvēku. Par to poētiski fantazēja arī citu tautu radošā inteliģence. Tai bija noteicošā loma sabiedriskās apziņas labdabīgā formēšanā atšķirībā no mūsdienām, kad radošā inteliģence ar savu postmodernismu vienīgi padziļina sabiedriskās apziņas destrukciju un degradāciju.

Iepriekšējais pārejas laikmets pamatā attiecās uz eiropeisko civilizāciju, kaut gan ietekmēja arī pārējo civilizāciju likteni. Turpretī tagad dzīvojam planetāra mēroga pārejas laikmetā. Tagad kardinālas pārmaiņas ir katrā civilizācijā. Mūsdienu pārejas laikmetā tāpat kā iepriekšējā pārejas laikmetā ir sastopama krīzes apziņa un metafizikas pieprasījums. Tomēr mūsdienu krīzei ir savādāks saturs un nesalīdzināmi drūmāka emocionālā tonalitāte.

Mūsdienu krīzes centrā ir demogrāfiskā problemātika, kas vissāpīgāk attiecās uz strauji izmirstošajiem eiropeīdiem. Eiropeīdu krīzes apziņai ir fatāls raksturs, jo dominē bezperspektivitātes psihiskais komplekss. Faktiski sociuma iespaidīgu daļu ir pārņēmusi frustrācija. Tā sauc psihisko stāvokli gadījumos, ja dzīves mērķus traucē sasniegt dažādi reāli vai šķietami šķēršļi. Tāds reāls šķērslis ir nākotnes trūkums. Frustrācijas avotam ir izteikti eksistenciāla iedaba, sekmējot eksistenciālā vakuuma sajūtu – dzīves jēgas trūkumu. Turklāt eiropeīdiem savu izmiršanu nākas apraudāt citu rasu invāzijas kontekstā. Eiropa pārvēršas mongoloīdās un negroīdās rases „otrā dzimtenē”.

Tātad eiropieši ir dubulti apdraudēti. Samazinās ne tikai viņu skaits, bet samazinās arī viņu dzīves telpa, jo viņu mājas piepildās ar svešiniekiem. Ne velti pašlaik eiropiešus var iedalīt trijās grupās. Pirmajā, vislielākajā grupā ietilpst cilvēki, kuri apātiski sēd un gaida katastrofu. Otrajā, visnelielākajā grupā ietilpst cilvēki, kuri vēlas cīnīties pret Eiropas bojāeju. Trešajā, diezgan apjomīgajā, grupā ietilpst „oficiālā Eiropa” (kaut kas anormāls starp aktoriem un postcilvēkiem). Tai rūp vienīgi klanīšanās ASV, un tā nav spējīga organizēt efektīvu Eiropas pašaizsardzību.

Arī šodienas krīzi nākas vērtēt no dzīves progresa viedokļa. Cilvēku dzīves progress turpinās. Tiekamies ar grandioziem panākumiem. Taču reizē ir radusies neparasta situācija.

Neparasti ir tas, ka planētas sociuma visplašākajos slāņos dzīves progress kāpina krīzes apziņu. Ne velti uz progresa augļiem rezervēti noskatās planētas daudzas lielas un saprātīgas tautas, kā arī atsevišķas civilizācijas. Īpaši tās tautas un civilizācijas, kuru mentalitāte ir nostiprinājusies klasiskās izglītības gadsimtos un kuru reliģiskā dzīves gudrība māca pret dažāda veida „progresismu” izturēties kritiski, vairāk paļaujoties uz tradicionālajām vērtībām un tradicionālajiem dzīves formātiem, jo tie sakņojās garīgumā, morāli tikumiskajā stabilitātē, vispusīgā izglītotībā un panorāmiskā domāšanā.

Mūsdienās dzīves progress dažās sfērās ir izraisījis regresu citās sfērās. Piemēram, augstākās izglītības devalvāciju, garīguma un zinātniskuma nihilismu, mākslas un literatūras pliekanību, morālo pagrimumu.

Jau labu laiku ārēji visiespaidīgākais progress ir kultūras vienā no trim galvenajiem segmentiem – cilvēku komunikācijā. Tiek izdomātas, ražotas un lietotas jaunas komunikācijas tehnoloģijas. Tās ievērojami izmaina informācijas apmaiņu. Skaidrs, ka komunikācija vienmēr atsaucās uz pārējiem diviem kultūras galvenajiem segmentiem – cilvēku darbību un cilvēku uzvedību. Cita lieta, kādā veidā atsaucās – pozitīvā veidā jeb negatīvā veidā.

Jauno komunikācijas tehnoloģiju autori ir jaunās paaudzes diezgan īpatni kadri. Gandrīz visiem no viņiem ir bijusi, korekti sakot, savdabīga saskarsme ar augstāko izglītību, zinātniski akadēmisko korporāciju, humanitāro erudīciju un kompetenci. Diezgan īpatnie jaunieši ir radījuši ne tikai jaunas komunikācijas tehnoloģijas, bet arī jaunu valodu, bez kuras nav iespējams produktīvi izmantot viņu inovācijas.

Tiesa, šajā momentā nekā neparasta nav. Dzīves progress vienmēr iet roku rokā ar jaunu valodu. Taču mūsu pārejas laikmetā neparasti ir tas, ka šī jaunā valoda galvenokārt ir attiecīgā kontingenta žargons un slengs. Jaunajai valodai nav gandrīz nekā kopēja ar literāro valodu un lingvistiskajām tradīcijām. Pret žargonu un slengu sociuma inteliģentākā daļa (ne tikai vecākā paaudze) automātiski izjūt pamatotas antipātijas. Pats par sevi ir saprotams, ka tādos apstākļos ir grūti nedomāt par sabiedrības garīgo krīzi.

Sociuma vērtīgākajai daļai nav pieņemama komunikācijas tehnoloģiju ietekme uz jaunās paaudzes uzvedību. Agrāk tā nebija. Agrāk komunikācijas novitātes nebojāja cilvēku uzvedību. Agrāk komunikācijas novitātes nebija tikai vienas paaudzes kaislību objekts. Teiksim, telegrāfs un telefons nebija tikai jaunās paaudzes kaislība, bez kā it kā nebūtu iespējams dzīvot. Telegrāfs un telefons neizmainīja cilvēku uzvedību uz slikto pusi. Ja arī telegrāfs un telefons kaut ko izmainīja, tad tas nekādā gadījumā nebija iegansts psihiatru bažām par novirzēm jaunatnes psihē. Turklāt pat „balto” cilvēku pēdējā cerībā – Rietumeiropas aristokrātiskās jaunatnes psihē. Šajā ziņā simboliski melnu vērienu nesen iemantoja nākamā karaļa uzvedība slimnīcas palātā, radoši saldkaisli smaidot ar mobilo telefonu filmējot sievas mokas dzemdībās.

Mūsdienu pasaule ir ieguvusi komplicētas pasaules statusu. Bet tas diemžēl asociējas ar krīzi, jo komplicētai pasaulei ir vajadzīgas savādākas refleksijas (pārdomas, apceres). Refleksijas līdzšinējais tips (domu un pārdzīvojumu garīgais izvērtējums) vairs nekur neder. Domu un pārdzīvojumu garīgais izvērtējums sniedz garīgos secinājumus. Komplicētai pasaulei nav vajadzīgi garīgie secinājumi, bet ir vajadzīgi taustāmi un praktiski noderīgi secinājumi, tūlīt visam aprēķinot cenu, materiālo lietderību un personiski savtīgo ieguvumu. Komplicētai pasaulei ir vajadzīgs komplicēti reflektējošs cilvēks, kurš ir spējīgs ātri un empīriski pragmātiski analizēt komplicētus fenomenus, bet galvenais materiālistiski rīkoties ar komplicētiem fenomeniem.

Par laimi vai nelaimi Rietumu civilizācijā tāds komplicēti reflektējošs cilvēks jau ir pieteicies pārņemt iniciatīvu dzīves visās pozīcijās. Tas ir aktors. Viņa materiālistiskā un savtīgā mentalitāte lieliski iederās mūsdienu komplicētajā pasaulē. Uzskatāmākais piemērs ir finansu kapitāla operācijas aizvadītajos apmēram 20 gados. Aktora vienīgā nelaime ir tā, ka sociuma garīgi apdāvinātā daļa nekad viņu necienīs un neatbalstīs. Tādējādi aktoru kolektīvā nākotne ir atkarīga no garīgi apdāvināto cilvēku izmiršanas. Aktoru laimīgās nākotnes apogejs tiks sasniegts pēc garīgi apdāvināto cilvēku aiziešanas viņā Saulē. Aktoru laimīgo nākotni var apdraudēt vienīgi postcilvēki, kuru vairošanās temps ir satraucošs. „Balto” cilvēku saprātīgais minimums vairs nav spējīgs apturēt postcilvēku dinamisko ģenēzi. Iespējams, tas var būt pa spēkam materiālistiski pragmātiskajiem un bezdvēseliski konstruktīvajiem aktoriem, ja viņi postcilvēkos savlaicīgi saskatīs apdraudētību un nolems tos likvidēt.

Krīzes apziņas satelīts ir metafizika. Neapšaubāmi metafizika ir vajadzīga ne tikai krīzes dārdoņā. Tomēr metafizikas vislielākais pieprasījums ir krīzes dārdoņā pārejas laikmetā.

Pašlaik no Austrumeiropas un tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem visaplamākais  priekšstats par metafiziku var būt vecākās paaudzes indivīdiem, kuri vidējo un augstāko izglītību ieguva sociālisma gados un vēlāk netiecās koriģēt sabiedrības mācības, marksistiskās filosofijas un zinātniskā komunisma sniegtās prātulas.

Taču ne mazāk aplams priekšstats par metafiziku var būt arī šodienas Austrumeiropas jaunāko paaudžu atvasēm, kā arī Rietumeiropas iedzīvotājiem. Aplamu informāciju par metafiziku sniedza ne tikai sociālisma valstīs.

Sociālisma valstīs metafizika bija kaut kas kaitīgi pretējs dialektikai. Ar jēdzienu „metafizika” apzīmēja dogmatisku un stagnantu domāšanas metodi, kura traucē komunisma celtniecību. Savukārt Rietumeiropā metafiziku vispār noraida un pasludina par nevajadzīgu domāšanas metodi, kaut gan jau Aristotelim metafizika bija cilvēciskās dzīves mērķis un augstākās baudas avots. Rietumeiropā un tagad arī Austrumeiropā komandējošā postmodernisma prātniecība burtiski ienīst metafiziku un pret metafiziku izturās kā pret vislielāko ienaidnieku. Pēcpadomju laikā postmodernisma prātniecība ir iekūņojusies arī Latvijas izglītībā, tāpēc jaunāko paaudžu priekšstati par metafiziku nevar krasi atšķirties no vecākās paaudzes priekšstatiem.

Iemesls, kāpēc metafiziku nemīl ne kapitālisti, ne komunisti, ir ļoti vienmuļš. Metafizika ir domāšanas metode. Turklāt tādas domāšanas metode, kas tiecas sasniegt jebkura izziņas objekta „tīrās formas” (O.Špenglers), „patiesības skaistumu” (Gēte), „domās deducēt visas lietas” (I.Kants), „aptvert vienā skatījumā visus vēsturiskos faktus par cilvēku” (F.Nīče). Metafizika ir tāds zināšanu ieguves veids, kas iet tālāk par iespējamo juteklisko pieredzi. Tātad iet tālāk par to, ko var saskatīt, pataustīt, sadzirdēt. Metafizika apmierina  cilvēku „fantastiskās bezgalības alkas” (atkal O.Špenglers).

Vārdu sakot, metafizika ir domāšana par attiecīgās parādības visdziļāko būtību, esamības jēgu, esamības iekšējo vienotību. Metafiziski domājošs cilvēks vēlas visu noskaidrot maksimāli pilnīgi un līdz galam. Viņš cenšas katrā konkrētajā īstenības parādībā saskatīt ne tikai pirmsākumu, bet arī vispārīgo un šī vispārīgā vienotību ar citām vispārīgām izpausmēm.

Metafizikas vitāla tieksme ir vienā skatījumā aptvert visu veselumu; kā saka – visu kosmosu. Nākas zināt, ka priekšstats par veselumu ir iespējams vienīgi metafiziski. Ar metafiziku drīkst konkurēt tikai māksla, kura savos tēlos spēj visu aptvert vienā veselumā.

Tā, piemēram, priekšstats par kultūru kā veselumu, kurā ietilpst bezgalīgi daudzi artefakti un bezgalīgi plašs idejiski virtuālais slānis, ir iespējams vienīgi metafiziski. Kultūra faktiski mūsu apziņā ir gigantiska partitūra. Šī gigantiskā partitūra ir sapresēta prāta skatījuma vienā mirklī jeb, citiem vārdiem sakot, prāta momentālā magmātiskā izvirdumā, izgaismojot visu vienā momentālā gaismā ar nosaukumu „kultūra”. Mēs taču katrs saprotam, ka kultūru kā veselumu nevaram paņemt savās rokās. Vienīgi savā prātā kultūru varam iztēloties kā veselumu. Šī iztēlošanās tad principā arī ir tā domāšanas metode, kuru sauc par metafiziku. Bez šīs metodes mēs nevaram analizēt kultūru. Ja baidāmies no metafizikas, tad vispār nav vērts runāt par kultūru. Jaunajai zinātnei kulturoloģijai bez metafizikas nav nekāda jēga.

Metafizika ir organiska metode ne tikai kulturoloģijā. Bez metafizikas nav iespējama astroloģija – astrofizikas un metafizikas sintēze. Eksistenciālisma filosofija nav iespējama bez metafizikas, apcerot, piemēram, slaveno tēzi „memento mori” (neaizmirsti, ka esi mirstīgs; atceries nāvi). Politoloģijā bez metafizikas nevar apskatīt tādu fundamentālu kategoriju kā „vara”, ap kuru vienmēr ir bijusi mistiska noslēpumainība un transcendentāla nenoteiktība. Ne varas izcelsme, ne varas būtība un varas bijība nav izšķirama nedz ar loģikas un matemātikas, nedz ar jutekliskās pieredzes palīdzību.

Nav grūti saprast, kāpēc metafiziku neatzīst vulgārais marksisms un neoliberālais postmodernisms. Abām prātniecībām ir alerģija pret patstāvīgu domāšanu, patiesības, būtības un jēgas noskaidrošanu. Abas prātniecības cenšās panākt, lai cilvēki ticētu, bet nevis domātu. Vulgārais marksisms un neoliberālais postmodernisms cilvēkos iepotē uzticību autoritātēm, bet nevis pamatbūtībai.

Par metafizikas māti uzskata cilvēka izbrīnu par savu eksistenci. Cilvēks ir vienīgais dzīvnieks, kurš brīnās par savu eksistenci. Citi dzīvnieki nebrīnās, bet cilvēks brīnās. Protams, nebrīnās aktori un postcilvēki. Cilvēks izbrīnīgi jautā, kāpēc viņš dzīvo. Īpaši aktīvi jautā nāves priekšā un dažādu ciešanu brīžos.

Un, lūk, atklājas izskaidrojums, kāpēc metafizika vispieprasītākā ir krīzes laikā pārejas laikmetos, kad visapkārt ir ciešanu jūra. Pārejas laikmeti var sagādāt gandarījumu vienīgi zinātniekiem. Bet arī tikai tad, ja viņi pēta senākos pārejas laikmetus. Tagadnes pārejas laikmetā nevienam nav viegla dzīve. Bez ciešanām neiztikt. Ne velti ķīniešu tautā jau no seniem laikiem ir nolādējums, kādam ļauni nevēlot dzīvot pārejas laikmetā. Katrs ķīnietis zina, ka pārejas laikmetā ir visgrūtākā dzīve. Grūti ir dzīvot materiālajā ziņā un grūti ir dzīvot garīgajā ziņā. Pārejas laikmeta krīze īpaši uzkarsē metafiziskos jautājumus par dzīves sūtību, vērtību un jēgu. Ja cilvēki ir spiesti staigāt ar eksistenciālā vakuuma sajūtu, tad acīmredzot pēdējā cerība var būt vienīgi metafizika kā garīgā terapija un profilakse.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...