Civilās savienības likumprojekts rada pārsteigumu un neizpratni
Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji*22.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija nosaka, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību.1 Dievs radīja vīrieti un sievieti un deva savu svētību ģimenei, kas sastāv no vīra un sievas, un šinī Dieva svētītā ģimene dzimst, izaug un tiek audzināti bērni. Tēva un mātes kopēja bērnu audzināšana ir pamats cilvēka tikumiskai, reliģiskai un sabiedriskai pilnveidošanai. Tikai vīrieša un sievietes savienībā var rasties dzīvība – bērns, kuram ir vajadzīgi abi vecāki – tēvs un māte.
Dzīve ne vienmēr ir rožaina, un ne vienmēr tēvs vēlas vai ir spējīgs audzināt savu bērnu. Sekas tēvu trūkumam mēs kā sabiedrība baudām pārpārēm2 – atkarības vielu lietošana, destruktīva uzvedība, pašnāvības, pāragra dzimumdzīve, seksuāli transmisīvas slimības, zemāks izglītības līmenis, zemāki ienākumi u.c. To apzinoties, Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virzienā "Stipras ģimenes paaudzēs" tika ietverts uzdevums: ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā (24. lpp.).
Šis plāns cita starpā paredz palielināt sociālo aizsardzību vecākiem, attīstīt ģimenei draudzīgu vidi, godināt kuplās ģimenes, stiprināt tēva lomu ģimenē, pilnveidot jauniešu izglītošanu par vecāku attiecību pratības, ģimenes un laulības tematiku un paaudžu solidaritātes lomu tautas ilgtspējīgā izaugsmē.
Tikmēr Latvijas Satversmes tiesa 2020. gada 12. novembra spriedumā (lieta Nr. 2019-33-01) nolēma, ka bērna tēvs ir aizstājams ar mātes partneri (citu sievieti).3 Uz ko reaģējot, Tieslietu ministrija sāka darbu pie atbilstošas likumu normas veidošanas.
Mēs augstu novērtējām vēlēšanos to darīt dialogā ar sabiedrību. Tika izveidota darba grupa, iesaistot nevalstiskās organizācijas un baznīcu pārstāvjus. Veselu gadu tā strādāja, ieguldot daudz pūļu, lai izveidotu pietiekami līdzsvarotu priekšlikumu, kas izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, nevajadzīgi nešķeltu sabiedrību un nestu lielāko labumu bērniem.
Tādēļ pārsteigumu un neizpratni sagādāja Civilo savienību likuma (CSL) projekts, kas 1. februārī tika iesniegts apspriešanai Saeimas komisijās. Iepazīstoties ar Civilās savienības likumprojektu, ir redzams, ka tas būtiski neatšķiras no savulaik Saeimā skatītajiem un noraidītajiem Dzīvesbiedru un Partnerattiecību reģistrācijas likumprojektiem. Tas tiek piedāvāts gan heteroseksuāliem, gan viena dzimuma pāriem (skat., piemēram, Civilās savienības likumprojekta 7.p. un Civillikuma 84.p.; Civilās savienības likumprojekta 17.p. un Civillikuma 89.p.1.d.; Civilās savienības likumprojekta 18.p. un Civillikuma 90.p.).
Būtiska atšķirība no laulāto pienākumiem ir tāda, ka ir atmests pienākums Civilās savienības locekļiem būt savstarpēji uzticīgiem. CSL iet daudz tālāk, nekā to prasa Satversmes tiesas spriedums. CSL pieļauj viena dzimuma partneru attiecību reģistrāciju. Tā tiek padarīts neskaidrs Satversmes 110. pantā aizsargātais laulības un ģimenes institūts un var tikt apdraudētas bērnu tiesības augt ar saviem bioloģiskajiem vecākiem.
Katra bērna labākajās interesēs ir uzaugt ģimenē ar savu tēti – vīrieti un mammu – sievieti. Valsts un ikviena pilsoņa pienākums ir šādu savienību, cik vien iespējams, atbalstīt un stiprināt. Mūsu valsts prezidents Egils Levits, vēl Eiropas Savienības tiesas tiesneša amatā būdams, ir pamatoti norādījis, ka, ieviešot reģistrējamas partnerattiecības, kas pieejamas gan homoseksuāliem, gan heteroseksuāliem pāriem, tas atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai uz diskriminācijas aizlieguma pamata faktiski noved arī pie viendzimuma laulību atzīšanas. Tas būtu pretrunā Latvijas Republikas Satversmei.
Eiropā notiek karš, un sabiedrībā aug saspīlējums. Cilvēkus jau ir nogurdinājuši un polarizējuši pandēmijas laika ierobežojumi. Mūsuprāt, šis nav īstais laiks Saeimā virzīt likumprojektu, kurš vēl vairāk uzkurinās emocijas un vairos pretrunas. Tādēļ mēs aicinām neatteikties no nodoma par līdzsvarota un plašākai sabiedrībai pieņemama regulējuma sasniegšanu kopīgā darbā ar sabiedrības pārstāvjiem.
Satversmes tiesas spriedumu var izpildīt, koriģējot Darba likumu. Kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošiem ir iespēja noslēgt līgumus un apstiprināt pilnvaras pie notāra. Šo sistēmu ir iespējams vēl vairāk atvieglot, piedāvājot notariāli apstiprinātas līgumu paketes. Tā likumdevējs izpildītu Satversmes tiesas uzliktos pienākumus un ļautu Darba grupai un citiem speciālistiem turpināt strādāt pie noregulējuma, kura vajadzīgās aprises iezīmētos, vērojot to, kā cilvēki dzīvē lieto šeit piedāvāto risinājumu.
Laikā, kad sabiedrībā tik uzskatāmi parādās nedrošība par nākotni, attiecību nestabilitātes un bērnu novārtā pamešanas radītās sekas, tieši stabila ģimene, kas balstīta laulībā un savstarpējā uzticībā, var sniegt drošības sajūtu un mieru.
Tādēļ aicinām Saeimas deputātus atbalstīt tikai tādu likumprojekta redakciju, kas stiprinās ģimenes un vienos mūsu sabiedrību.
* Ar cieņu un labākajiem vēlējumiem
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – Metropolīts Zbigņevs Stankevičs,
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs,
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags,
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Liepājas bīskaps – Latvijas Romas katoļu bīskapu konferences priekšsēdētājs Viktors Stulpins,
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns,
Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Ivans Žilko,
Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku draudzes Padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko,
Starptautiskās Dieva draudzes Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs,
Septītās dienas adventistu baznīcas bīskaps Vilnis Latgalis,
Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas Superintendants Edgars Šneiders
_______________________________________________________
1 https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija
2https://thefatherlessgeneration.wordpress.com/statistics/
3"Atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
