Circenes meita paspējusi pamest arī jauno bez atklāta konkursa iegūto amatu
PIETIEK21.10.2013.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministres Ingrīdas Circenes meita Agnese Mercalova, kas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktori tika iecelta savdabīgā veidā, bez konkursa, pirms nedēļas pametusi arī šo amatu. Oficiālais iemesls - Mercalovas iesniegums "par abu pušu vienošanos pārtraukt darba attiecības".
Pietiek jau informēja, ka Valsts sociālās aprūpes centra Rīga vadītājas amatā Mercalova nenoturējās ilgi - no pagājušā gada vasaras līdz šā gada aprīlim. Kā rāda Mercalovas amatpersonas deklarācija, direktores posteni viņa pameta šā gada 9. aprīlī, trīsarpus mēnešos algā saņēmusi 6113 latus - tātad gandrīz 2000 latu mēnesī.
Taču bez darba speciāliste nepalika - uzrādot labas zināšanas ne tikai aprūpes sfērā, bet arī jaunāko medicīnas tehnoloģiju jomā, Mercalova atkal bez konkursa kļuva par RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktori.
Šis centrs ir universitātes projekts, kas tika īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Tas ir modernākais medicīnas izglītības centrs Baltijā, un tajā norit RSU Medicīnas, Māszinību, Rehabilitācijas un Sabiedrības veselības fakultātes studentu studiju process un notiek veselības aprūpes speciālistu tālākizglītība.
Tikai pēc ilgākām pārdomām RSU vadība (universitātes rektors ir Jānis Gardovskis) iepriekš atzina, ka Mercalova šim amatam esot izvēlēta, "izmantojot no atklāta konkursa rīkošanas atšķirīgas personāla atlases metodes, kas ir ierasta prakse, meklējot cilvēkus atbildīgiem amatiem (šāda līmeņa vadītājiem nereti jau ir pastāvīga darba vieta, kas, piesakoties publiskos konkursos, var radīt konfrontāciju ar viņa darba devēju)".
Tāpēc šajā konkrētajā gadījumā noticis "iekšējs atlases konkurss", izskatot jau RSU iesūtīto CV datu bāzi un apzinot darbinieku iekšējās rotācijas iespējas, kā arī meklējot atbilstošus kandidātus CV-Online datu bāzē. Citu starpā bijis saņemts arī Mercalovas CV, un, veicot atlases pārrunas, viņa tad arī tikusi atzīta par piemērotu kandidāti RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra vadītājas amatam.
RSU vadība nevēlējās atklāt ne to, kāda tieši alga noteikta Mercalovai, jo "saskaņā ar LR Satversmes un Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteikumiem šādu informāciju RSU nav tiesīga izpaust", ne to, kāda ir jaunās vadītājas kvalifikācija, kas padara viņu atbilstošu šim amatam.
Turklāt esot "jāpiebilst, ka Agnese Mercalova valsts pārvaldē un ar labklājību un veselību saistītās jomās strādājusi ilgi pirms Ingrīda Circene kļuva par politiķi. Tāpat viņa vairākkārt ir strādājusi gan dažādās ministrijās, gan to padotības iestādēs, tajā skaitā saistītās ar medicīnas tehnoloģijām, tāpēc vēlreiz jāuzsver, ka RSU amata kandidātus vērtē atbilstoši viņu profesionālajām kompetencēm un zināšanām, nevis privātās dzīves detaļām".
Taču ilgi jaunajā amatā Mercalova nav nostrādājusi, - kā otrdien apliecināja RSU, jau no 14.oktobra "Agnese Mercalova vairs neieņem RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktores posteni, jo ar minēto datumu vairs nestrādā Rīgas Stradiņa universitātē. Darba attiecības tika pārtrauktas, balstoties uz A.Mercalovas iesniegumu par abu pušu vienošanos pārtraukt darba attiecības". Nekādu sīkāku informāciju RSU nevēlas sniegt.
Kā zināms, iepriekš Mercalova ir bijusi gan vecākā eksperte Labklājības ministrijā, gan darbojusies Tehnisko palīglīdzekļu centrā. Pati Circene iepriekš ir paziņojusi, ka viņas meita esot labklājības nozares speciāliste; par medicīnas tehnoloģijām gan viņa neko nav teikusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
