Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Pēteris Karlovs
15.02.2017. 03:20Vai tas ir tas pats pseidožurnālists, kurš latviešus aicināja noslaucīt amerikāņu dibenus? Atceros viņa foto. Tā ir neaizmirstama.
kalašnikovs
15.02.2017. 02:08Protams, ka par šiem gadiem ierēdnīši pie komforta ir pieraduši! Jo nekas viņus netraucē! Svolota!
aina
14.02.2017. 18:21Vai Grigule ir "noziedzniece",kura bùtu jāreģistrè?Domàju,raksts par Griguli...
ferdinands lielais
14.02.2017. 16:06»
ferdinands
jā, pagalam truls tas lemesis
Pa vakariem beibe tik daudz nenopelnītu
fakts
14.02.2017. 13:41Priekšapmaksas karšu reģistrācija nekādi neierobežos ar to palīdzību pastrādātos noziegumus, bet ievērojami apgrūtinās to atklāšanu. Ja tagad Latvijā iegādātas anonīmas SIM kartes datus var noskaidrot, tad gribu redzēt kā autors noskaidros Francijā uz kāda Sīrijas pilsoņa vārda iegādātas SIM kartes datus.
Pilsonis
14.02.2017. 12:201. Par Nīderlandi pilnīgas muļķības. Reģistrācija jāveic ja vēlies saņemt bonusus. Pasi neviens neprasa un datus var izdomāt.
2. Esat pamanījuši cik ļoti mēs sevi dēvējam par eiropejisku nāciju , bet kopējam vienīgi krievus ?
3. Tiek atceltas maksas par starpvalstu savienojumiem. Cik viegli būs masveidā pieprasīt ziņas par katru sīkumi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas ,Anglijas, Nīderlandes...?
4. Ņemot vērā VP kapacitāti darbā ar IT tehnoloģijām nāksies ķert pļavā vēju , jo risinājumu ir ļoti daudz.
Idiots
14.02.2017. 11:43Kāda kolēģi Lemešonok ir Grigules saistība ar noziedzības apkarošanu? Vai tu saprati,kolēģi idiot, jautājumu?
J
14.02.2017. 11:40nu būs bomzis ar 100 nr + vēl kāds, kurš tirgos tālāk tos nr un iedzīvosies...
kam vajadzēs, tas atradīs saziņas veidu. Arī pirms mobilo telefonu ēras no cietuma saziņa strādāja...
Tā kā drīzāk sliecos piekrist IeM, ka iedzenot nosacīti anonīmo saziņu pagrīdē, turpmāk būs stipri grūtāk identificēt un atklāt vietā nākošos sakarus...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
