Iesaki rakstu: 
Tagad premjera Valda Dombrovska rokās ir tas, vai pretrunīgajā jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reorganizāciju uzvarēs tā direktors Normunds Vilnītis. Pēc reformu komisijas atzinuma par KNAB reorganizāciju, kas trešdien izskatīts Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē, trumpji ir Vilnīša pusē.
Labvēlīgāk Vilnītim
Lai arī oficiāli pēc trešdien pievakarē notikušās Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes amatpersonas klusēja par reformu komisijas ziņojumu saistībā ar KNAB reorganizāciju saturu, Pietiek zināms, ka tas bijis vairāk labvēlīgs biroja priekšniekam Vilnītim un viņa iecerētajam reformām.
Līdz ar to tagad premjera Dombrovska (Vienotība) rokās ir izlemt, vai dot zaļo gaismu Vilnīša iecerētajai KNAB reorganizācijai, kuru kritizējusi gan KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, gan KNAB darbinieki.
Neoficiāli izskanējis, ka Vilnīti strīdīgās KNAB reorganizācijas projekta sagatavošanā ar padomiem, iespējams, atbalstījis bijušais Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks, ar apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lemberga saistītais Lainis Kamaldiņš.
Jau līdz šim medijos izskanējis, ka gan Lembergs, gan ekspremjers Andris Šķēle (Par labu Latvija) ilgstoši meklējuši veidus, kā mazināt KNAB lomu un kā tikt vaļā no viņiem netīkamās Strīķes.
Premjers uz vairākām Pietiek SMS ziņām ar jautājumu par to, kā rīkosies saistībā ar KNAB reorganizāciju, trešdien vakarā neatbildējā. Iepriekš Dombrovskis bija izteicies, ka neatbalsta Vilnīša iecerētās reformas un ka gaidīs KNAB reformu komisijas atzinumu, lai izlemtu, kā rīkoties.
„Pils” norobežojas
Par reformu komisijas ziņojumu Pietiek teikts, ka tas līdz galam neapmierina nevienu – ne tos, kuri cerējuši aiz tā saredzēt zaļo gaismu Vilnīša iecerētās KNAB reorganizācijas tālākai bīdīšanai, ne tos, kuri cerējuši to izmantot kā stopsignālu šīm pārbīdēm. „Tas papīrs nepatīk nevienai no pusēm, tātad labs dokuments,” Pietiek savu viedokli pauda kāda amatpersona, kas ir iepazīstināta ar komisijas atzinumu.
Neoficiāla informācija liecina, ka Rīgas pils, kas vasarā iejaucās konfliktā starp Vilnīti un daļu KNAB darbinieku, kuru priekšplānā atrodas Strīķe, jūtas savu misiju pabeigusi. Trešdienas vakarā pēc NDP sēdes izplatītais paziņojums, ka padome pēc iepazīšanās ar ziņojumu to nodevusi Dombrovskim „tālākam darbam un īstenošanai”, bija tam apstiprinājums.
Jau vasarā prezidentam tuvu stāvoši cilvēki norādīja: pils misija ir konfliktu starp Vilnīti un Strīķi, kas projicējās uz partijām, „iekapsulēt” līdz vēlēšanām. Bija bažas, ka priekšvēlēšanu politiskā gaisotne ietekmētu KNAB iekšējā konflikta risinājumu un tas tiktu izmantots partiju cīņās.
Pašlaik, kā atzīst NDP tuvi avoti, tālākais KNAB iekšējā konflikta atrisinājums nodots premjera rokās. Ja Dombrovskis nespēs normalizēt situāciju birojā un atsāksies politiska pretstāve, KNAB varētu piedzīvot vadības maiņu un ar amatiem riskētu ne tikai Vilnītis, bet arī Strīķe. „Var sanākt tā, ka bruks vai nu KNAB, vai valdība,” teorētiski pieļāva kāds informēts avots, prognozējot iespējamu saasinājumu starp Vienotību un Lemberga ietekmē esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) jautājumā par ietekmi KNAB.
Oficiāli - bez komentāriem
NDP sēdē lemtais un tajā izskatītais reformu darba grupas atzinums ir slepens. Neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, vedina spriest, ka NDP izskatītajā ziņojumā secināts, ka Vilnīša plāns par KNAB reorganizāciju ir likumīgs.
Savukārt oficiāli Valsts prezidenta preses dienests trešdien tikai informēja, ka NDP „pieņēma zināšanai” KNAB reformas komisijas ziņojumu un nodeva to Dombrovskim „tālākam darbam un īstenošanai”.
KNAB reformas komisijas izveidi šovasar iniciēja Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa vadītā NDP pēc tam, kad KNAB izcēlās iekšējs konflikts par Vilnīša iecerēto reģionālo reformu.
Cīņā toreiz iejaucās arī Dombrovskis, uzdodot Vilnītim reformu apturēt. Reformu komisiju vadīja Ģenerālprokuratūras virsprokurors Arvīds Kalniņš. Prokuratūra no jebkādiem komentāriem par darba grupas atzinumu trešdien atteicās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
