Cilvēks ir, pantu atradīsim: safabricētas krimināllietas – kā tas notiek Latvijā
Jurģis Liepnieks02.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās daudz runāts par politiski motivētām, nepamatotām, nesaprotamām krimināllietām, prokuroru un tiesu lēmumiem. Tieslietu ministrs pat ārvalstu vēstniecībām slepenas vēstules izsūtījis, informējot, cik situācija Latvijā ir traģiska un kā tiesu varas institūcijas var tikt izmantotas, lai izrēķinātos ar politiskajiem pretiniekiem.
Jā, es pilnībā piekrītu Bordāna kunga vērtējumam, lai gan veids, kā viņš, būdams tieslietu ministrs, cīnās ar šo problēmu, raisa mulsumu.
Taču skaļo politisko lietu aizsegā diemžēl nepamanītas dzīvo citas kategorijas nepamatotās, safabricētās krimināllietas, par kurām būtu jārunā tikpat skaļi. Tās, par kurām kāds brutāli ir samaksājis.
Par šādu kriminālvajāšanu upuri var kļūt katrs, un nav jābūt nedz politiķim, nedz kādam īpaši traucējošam ietekmīgam cilvēkam.
Par šādas kriminālvajāšanas upuri var kļūt katrs no mums, ja vien kādam mūsu ienaidniekam ir pietiekami daudz naudas, attiecīgi gadiem veidoti sakari un iemaņas tādas lietas kārtot. Un, ja jūs neesat deputāts un jūs nesargā deputāta imunitāte un kareivīgs partijas biedru pulciņš, kas gatavs sasaukt partijas biedrus uz piketu un izdalīt viņiem plakātus, ja jums nav draugu pamatstraumes medijos, tad neviens nekad neko arī par šādām lietām neuzzina.
Reizēm, lai uzsāktu šādu lietu, pat nevajag nekādu konkrētu likuma pārkāpumu, nekādas konkrētas aizdomas par kādu noziedzīgu nodarījumu. Vienkārši sāk izmeklēšanu, oficiāli paskaidrojot, ka tā notiek, piemēram, par visu Krimināllikuma 19. nodaļu, proti, noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā.
19. Krimināllikuma nodaļa ietver noziedzīgu nodarījumu grupas, sākot no kontrabandas, augļošanas, viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošanas un beidzot ar nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanu, veterināro noteikumu pārkāpšanu un augu slimību un kaitēkļu apkarošanas noteikumu pārkāpšanu.
Un policija oficiāli paziņo, ka izmeklēs, vai gadījumā persona nav nodarījusi kaut ko no šī visa, neskatoties uz to, ka nav nekādu konkrētu aizdomu par jelkādu no šiem vai kādiem citiem kriminālpārkāpumiem.
Es pieņemu, jūs šobrīd domājat, ka es to visu izgudroju, ka tas nav iespējams, ka ir jābūt kādām konkrētām ziņām par konkrētu noziedzīgu nodarījumu, turklāt tādām, kuras var pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa metodēm un tikai tad var ierosināt pret kādu kriminālprocesu? Ja jūs tā domājat, jums ir taisnība, taču tikai pēc likuma, nevis pēc tā, kā lietas notiek Latvijas realitātē.
Jā, Kriminālprocesa likuma 398.pants nosaka, ka, kriminālprocesu uzsākot, izmeklējamo rīcību var kvalificēt tikai pēc piederības pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta. Savukārt, kad ir iegūti pietiekami pierādījumi, nodarījumu kvalificē pēc konkrēta Krimināllikuma panta.
Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija sevī ietver trīs posmus. Pirmajā posmā sākotnēji tiek izlemts jautājums par to, vai konkrētais gadījums vispār uzskatāms par likumpārkāpumu. Otrajā posmā tiek apzināta to krimināltiesisko normu grupa, kurā sastopamas konkrētās situācijas pazīmes (piederība pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta). Savukārt trešajā posmā tiek izlemts jautājums, kāda tieši Krimināllikuma norma paredz analizējamo nodarījumu.
Tā tas būtu pēc likuma. Taču, ja kāds ļoti grib, tad viss var notikt arī otrādāk. Vispirms uzsāk kriminālprocesu pēc konkrēta panta, bet tad, kad izrādās, ka nekāds šajā pantā minētais noziedzīgais nodarījums nav noticis, pārkvalificē kriminālprocesu uz visas nodaļas 33 pantu iespējamu pārkāpšanu.
Un, lūk, jums konkrēts piemērs, kurā balstoties es to stāstu.
2018.gada 13.jūnijā tika uzsākts kriminālprocess Nr.11518003018 atbilstoši Krimināllikuma 177.panta 3.daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma pazīmēm par iespējamām prettiesiskām darbībām no Santas Bernālas puses.
Tad, acīmredzot konstatējot, ka nekādas šajā pantā paredzētās noziedzīgās darbības Santa Bernāla nav un pat teorētiski nevar būt varējusi veikt, 2018.gada 9.oktobrī kriminālprocess Nr.11518003018 tiek nevis izbeigts, kā tam būtu loģiski jānotiek, ja jau noskaidrots, ka ticis ierosināts bez pamata, tikai uz neadekvāta bijušā lauleņa ātrumā uzdiegta iesnieguma pamata, nē, kriminālprocesu policija neizbeidz, bet gan pārkvalificē pēc Krimināllikuma XIX nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā”.
Tātad tagad jau tiek izmeklēts, vai gadījumā kāds, vairs pat ne konkrēti Santa Bernāla, nav izdarījis kaut ko, sākot no kontrabandas, augļošanas, viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošanas un beidzot ar nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanu, veterināro noteikumu pārkāpšanu un augu slimību un kaitēkļu apkarošanas noteikumu pārkāpšanu.
Te būtu vietā vaicāt - nu kāpēc Valsts policijai ir ienācis prātā paņemt kādu vienu nelielu vīnus tirgojušu SIA vai personu un sākt pārbaudīt, vai gadījumā tā nav kaut ko pārkāpusi. Vienalga, ko, varbūt viltotu naudu ražo, varbūt kaitēkļu apkarošanas noteikumus neievēro – pārbaudīsim, drošs paliek nedrošs. Un kāpēc Valsts policija šādai izmeklēšanai pa visu Krimināllikuma nodaļu, pat ja tā būtu likumīga, ir izvēlējusies tieši Santai Bernālai piederošās SIA, nevis kādas citas?
Skaidrs, ka ne jau izlozes kārtībā policija izvēlējās, kuras SIA izmeklēt. Konkrētais kriminālprocess ir uzsākts pēc viena no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Oļega Fiļa iesnieguma. Tā paša Fiļa, kurš ir īpašnieks un bijusī amatpersona ABLV bankā, uz kuru ASV valdība norādījusi kā naudas atmazgātājiem un kukuļdevējiem. Tā paša Fiļa, kurš vajā savu bijušo sievu un viņas vecākus visos iespējamos veidos.
Acīmredzot, ja šādai personai ļoti vajag, tad policija un prokuratūra vēsā mierā uzsāk kriminālvajāšanu “par visu nodaļu” pēc staļiniskā principa – būtu tikai cilvēks, pantu atradīsim.
Atliek cerēt, ka bezkompromisu tiesiskuma ieviesēji nebūs tik ļoti aizņemti ar savām problēmām, ka tomēr papētīs, kas notiek arī zemākos līmeņos, kā un kādu motīvu dēļ šādi procesi turpinās, kas aiz tiem stāv un cik par tiem maksā?
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
