Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmajā esejā tika atgādināts par cilvēciskās kvalitātes lomu. Valstī sastopamajās likstās vainīgi ir cilvēki. Viņu darbības kvalitāte ir atkarīga no viņu cilvēciskās kvalitātes. Ja cilvēciskā kvalitāte ir slikta, tad dzīvojam slikti, un nepārtraukti nākas gausties par visdažādākajām sliktajām izpausmēm mūsu dzīvē.

Vainīgi ir cilvēki, un nedrīkst vainot valsti. Ja cilvēkos ir izplatīta, teiksim, kriminālā ģenialitāte, tad pie tā nav vainīga valsts kā formāla organizācija, kurai formāli ir politiskās, juridiskās un cita veida varas iespējas aprūpēt noteiktu cilvēku kontingentu noteiktā teritorijā. Ja valsts ir novesta līdz kraham, tad pie tā nav vainīga pati valsts kā organizatoriskā vienība, bet cilvēki. Viņu cilvēciskā kvalitāte ir atbilstoša valsts kraha nosacījumiem.

Cilvēciskā kvalitāte ir salīdzināma ar ergonomikas apmīļotajiem krēsliem un galdiem, kuri ietekmē cilvēku darbību. Ja krēsli un galdi ir slikti, tad tas slikti atsaucās uz cilvēku darbību. Ar cilvēcisko kvalitāti ir tāpat, - ja tā ir slikta, tad slikta ir arī cilvēku darbība.

Pie mums pieņemts visās likstās vainot valsti. Tas nav pareizs viedoklis.

Pirmkārt, tas ir abstrakts (neuzskatāms, nekonkrēts) viedoklis. Kritika tiek atdalīta no konkrētā, materiālā, taustāmā.

Otrkārt, tas ir bezperspektīvs viedoklis un neko neizmainīs mūsu dzīvē. Jāņem ir vērā, ka principā mūsu valsts un tās struktūras ir labas. Mūsu valsts sociāli politiskā iekārta un valsts institūti ir veidoti atbilstoši starptautiski aprobētiem standartiem. LR kā valsts ir iekārtota, balstoties uz noteiktiem formāliem paņēmieniem. Tos lieto arī citās zemēs.

Formāli pie mums viss ir kārtībā ar valsti. Tāpat kā citās valstīs mums ir konstitūcija. Vienīgi nelietojam no latīņu valodas atvasināto svešvārdu „konstitūcija”. Vārdu „konstitūcija” esam latviskojuši. Bet tas būtību nemaina. Satversme ir valsts pamatlikums, kas nosaka LR iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas un to darbības principus, kā arī pilsoņu galvenās tiesības un t.s. cilvēktiesības.

Arī no angļu valodas atvasināto svešvārdu „parlaments” esam pārveidojuši. Un arī tas būtību nemaina. Saeima ir vēlēta augstākā pārstāvniecības institūcija ar varas un likumdošanas funkcijām. Saeima formāli ne ar ko neatšķiras no citu zemju saeimām – parlamentiem, riksdagiem, domēm, augstākajām padomēm, reihsrātiem, kongresiem, nacionālajām sapulcēm, nacionālajām asamblejām.

Atkārtojam vēlreiz: formāli pie mums viss ir kārtībā ar valsti, un valsti nav ieteicams apsūdzēt visos vietējos dzīves grēkos. Ja apsūdzam valsti, tad rīkojamies nekorekti un bezjēdzīgi. Vietējos dzīves grēkos ir tikai viens grēcinieks – cilvēki ar savu cilvēcisko kvalitāti.

Pareizi rīkojās tie, kuri vaino valdošo kliķi, „politiķus”, Lielo Bandu, Astoņkāji, birokrātus, deputātus, ministrus, ierēdņus. Tādējādi viņi vaino nevis valsts institūtu formu, bet saturu, ko ir sastrādājusi noteikta cilvēciskā kvalitāte.

Uz valsti un tās struktūrām tāpat kā uz visu pārējo garīgajā un materiālajā pasaulē attiecās tādas slavenas kategorijas kā forma un saturs. Bez šīm kategorijām nekas nenotiek sociālajos procesos. Forma un saturs attiecās arī uz valsti un tās institūtiem.

Formas un satura izpratne ir dažāda filosofijā, loģikā, estētikā, ētikā, mākslā. Piemēram, formālajā loģikā forma ir kaut kas pretējs saturam, jo forma (domāšana pati par sevi) var tikt aplūkota neatkarīgi no satura (no domāšanas tematikas). Turpretī mākslā priekšroku dod formas un satura vienotībai. Mākslā formu un saturu nevar atraut vienu no otra, jo tikai formas un satura vienotība cementē māksliniecisko veselumu. Ja mums patīk mākslas darbs, tad tas nozīmē, ka mums patīk gan tā forma (teiksim, žanrs), gan tā saturs (teiksim, tēmas atspoguļojums). Izjūtot dziļas simpātijas pret mākslas darbu, mēs nemaz netiecamies atsevišķi nodalīt formu un saturu. Māksliniecisko pārdzīvojumu izraisa formas un satura veselums.

Formas un satura izpratne valsts un tās institūtu izskaidrojumā lielā mērā ir līdzīga formālās loģikas pieejai. Respektīvi, iespējams ir operēt ar valsts un tās institūtu formu neatkarīgi no satura.

Arī par LR valsts un tās institūtu formu var runāt atsevišķi, neņemot vērā saturu. Forma ir pārņemta no citiem, un tā ir kopēja ar daudzās valstīs praktizēto formu. Taču saturs, ar ko ir piepildīta forma, ir mūsu – latviešu politiskais devums. Tie cilvēki, kuri kritizē valdošo kliķi, „politiķus”, Lielo Bandu, Astoņkāji, kritizē latviešu politisko devumu.

Tas neapmierina un nekalpo tautas pastāvēšanai. Latviešu cilvēciskā kvalitāte ir piepildījusi valstiskās dzīves visus komponentus ar sliktu saturu. Saturs ir tik slikts, ka nākas apspriest jautājumu par latviešu gatavību savas dzīves izkārtojumā izmantot valsts formu. Latviešu valstsspēja ir apšaubāma. Latvieši nav iesvētīti valstspējā; nav manāma latviešu apdāvinātība valstspējā. Tāpēc valsts klasiskās formas tiek piepildītas ar nevērtīgu saturu. Iestājusies ir anomija – politisko, tiesisko, morālo normu nefunkcionēšana. Tāds apgalvojums nebūt ir viena cilvēka patvaļīga improvizācija. „Valsts pārvaldē katastrofāli trūkst profesionālisma”. To nesaka interneta trollis, bet gan Saeimas deputāts, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Jautājums par tautas valstsspēju nav pretdabisks jautājums. Pret to ir jāizturās ar vēsu prātu. Tā teikt, ne visas tautas Dievs ir iesvētījis valstiskajā kompetencē. Pasaulē un arī Latvijā dzīvo daudzu tautu pārstāvji, kuriem nav un, visticamākais, nekad nebūs sava valsts. Šo tautu pārstāvji to saprot un, galvenais, nepārdzīvo. No agras bērnības visu mūžu dzīvojot kopā ar tādas tautas pārstāvjiem, drīkstu teikt, ka viņu apziņā nefigurē sava valstiskuma ideja. Ļoti labi zinu, ka tādēļ viņi ne tikai manās acīs nav mazvērtīgāki par tiem Latvijas cittautiešiem, kuriem kaut kur ir sava valsts.

Pēcpadomju gados visdzēlīgāk tiek kritizēta latviešu politiķu cilvēciskā kvalitāte. Tā vienmēr ir bijusi tik drausmīga, ka vārdu „politiķi” nākas lietot pēdiņās. „Politiķu” cilvēciskās kvalitātes sastrādātais valstiskais saturs aizvadītajā laikā ir nolaidies līdz tādiem epitetiem kā idiotisms, stulbums, absurds, aloģiskums.

Latviešu tautas politiskajā vēsturē vēsturiska diena tagad ir 2016.gada 7.decembris. Šajā dienā latviešu parlaments vienu no saviem deputātiem oficiāli atzina par idiotu, pārklājot ar idiotisma ēnu visu parlamentu. No 7.decembra jebkurš drīkst pret LR Saeimu izturēties kā pret idiotu kompāniju.

Runa ir par to, ka viens deputāts (Brigmanis) otru deputātu (Kaimiņu) kādas sēdes laikā nosauca par idiotu. „Idiots” sūdzējās parlamenta ētikas komisijā. Un, lūk, 7.decembrī ētikas komisija neatzina Brigmaņa morālo pārkāpumu. Tātad Kaimiņš ir pareizi nosaukts par idiotu. Komisija viņam oficiāli piešķīra idiota statusu. Saprotams, tas šajā gadījumā pirmkārt un galvenokārt liecina ne tikai par ētikas komisijas idiotismu, bet visa parlamenta idiotismu. Ja parlamenta komisija ir spējīga pieņemt tik idiotisku lēmumu, tad idiotisms ir visas Saeimas garīgā iezīme.

„Politiķiem” veltītie šausmīgie epiteti sprēgā gadiem ilgi. Taču nekas nemainās uz labo pusi. Mainās vienīgi uz slikto pusi, strauji gremdējot nebūtībā latviešu tautu. Pēc 100 gadiem pasaulē būs palikuši tikai apmēram 300 000 latviešu. To ir aprēķinājuši mūsu zinātnieki, ņemot vērā latviešu „politiķu” noziedzīgo demogrāfisko politiku. Ja Dievs varbūt tomēr latviešus ir iesvētījis valstiskajā kompetencē, tad tā ir tāda latviešu cilvēciskās kvalitātes nosacīta kompetence, kas ne tikai degradē valsti, bet iznīcina arī tautu – valsts subjektu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...