Cik viegli ieslodzītajam iesnu dēļ ir nokļūt Olaines cietuma slimnīcā
Pietiek lasītājs15.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlējos informēt Pietiek lasītājus par to, cik viegli oficiālā ceļā ieslodzītajam iesnu dēļ ir nokļūt Olaines cietuma slimnīcā. Mārtiņš Karasevs pašlaik atrodas Jelgavas cietumā, bet, tā kā cietuma medicīnas daļas vadītājam Edvīnam Biļevičam viņa klātbūtne traucē, tad bija plānots 28.08.2019 iesnu dēļ aizsūtīt Karasevu uz slimnīcu. Tā sakot, nav cilvēka, nav problēmu.
Antipātijas sākās jau kādu laiciņu atpakaļ. Karasevam aizliedza iegādāties bezrecepšu medikamentu - deguna pilienus, un atteikumā Jelgavas cietuma medicīnas daļas vadītājs bija norādījis, ka iesnas ārstēs Jelgavas cietuma medicīnas daļā. Sekojoši Karasevs atbilstoši Pacientu tiesību likumam pieprasīja, lai izsniedz visu viņa medicīnisko dokumentu kopijas. Jāatgādina, ka konkrētais likums nosaka, ka kopijas jāizsniedz trīs dienu laikā. Kopijas izsniedza, tiesa, mēneša laikā un nekvalitatīvas - grūti salasāmas.
Pārskatot kopijas, atklājās, ka ir pazudis viens Karaseva iesniegums. Lai slēptu pazušanas faktu, tika pat apsvērta iespēja par ieraksta dzēšanu saņemto iesniegumu reģistrā, ko likumiski var darīt piecus gadus pēc ieslodzītā atbrīvošanas. Sekojoši, lai novērstu uzmanību no pazudušā iesnieguma, E. Biļevičs noformēja Karasevam nosūtījumu uz Olaines cietuma slimnīcu, kur ārstēs iesnas.
Karasevs, to uzzinot, uzrakstīja iesniegumus Jelgavas cietuma priekšniekam, Ieslodzījuma vietau pārvaldes (IeVP) vadītājai, Pacientu ombudam, Veselības inspekcijai, utt., ka tiek pārkāptas viņa kā pacienta tiesības un atbilstoši Pacienta tiesību likuma 6.panta 1. un 2.daļai netika rakstveidā noformēta informatīvā piekrišana, tiek pārkāptas viņa tiesības atteikties no ārstēšanas, nepamatoti tiek tērēti valsts līdzekļi un Jelgavas cietumā medicīnas daļas vadītājs izmanto savu varu personīgo iegribu apmierināšanai.
Papildus tam IeVP, Valsts darba inspekcijai ir lūgts paskaidrot, kā Medicīnas daļas vadītājs, kura darba pienākumi ir veselības aprūpes organizēšana, var ārstēt, ja tas neietilpst amata aprakstā un cietumā ārsta pienākumus pilda amatā nozīmēti cilvēki.
Redzot, ka šoreiz Biļeviča izdarības nepaliks nepamanītas, cietuma administrācija steidz kārtot papīrus, lai gaidāmajās pārbaudēs pārkāpumi pēc iespējas mazāk atklātos, un, ja kārto papīrus, tad jau pārbaudes būs.
Rodas pāris jautājumi:
- vai šādā veidā bieži tiek apmierinātas personiskās intereses?
- kāpēc iesnu dēļ sūta uz slimnīcu, bet tos, kuriem tiešām nepieciešama medicīniskā palīdzība, mērcē uz vietas?
- vai bieži pazūd iesniegumi, sūdzības un citi dokumenti?
- cik Karaseva iesniegumi pazuduši? Kāds ir kopējais pazudušo dokumentu apjoms?
- kurš uzņemsies atbildību par Biļeviča rīcību?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
