Iesaki rakstu: 
Tāds mīlīgs TVNET rakstiņš par narkotiku tēmu skolās, kas liek uzdot dažus kautrīgus jautājumus.
"17.septembrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirkņa amatpersonas sadarbībā ar Saldus medicīnas centra narkologiem un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologiem veica pārbaudi mācību iestādē Saldus novadā ar mērķi pārbaudīt, vai nenotiek nelikumīga narkotisko vielu aprite – lietošana, glabāšana un realizācija.
Vakar suņi norādīja uz astoņiem audzēkņiem, kuri, iespējams, ir lietojuši narkotiskās vielas. Lai pārbaudītu šo faktu, visi jaunieši tika nogādāti medicīnas iestādē ekspertīzes veikšanai, tostarp pie vienas no jaunietēm tika atrastas un izņemtas cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Jaunieši, uz kuriem norādīja suns, ir vecumā no 12 līdz 18 gadiem, to starpā trīs meitenes. Šobrīd Valsts policijā par notikušo ir sākti procesi administratīvā pārkāpuma lietās, līdz tiks saņemti ekspertīžu rezultāti un varēs lemt par materiāla tālāku virzību.
Saskaņā ar Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumu, par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu ir paredzēts brīdinājums vai naudas sods līdz 280 eiro.
Izsakām pateicību Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas kinologiem un Saldus medicīnas centra darbiniekiem par sadarbību gan šajā profilaktiskajā pasākumā, gan arī iepriekš. Šāda veida pārbaudes notika iepriekš un tiks veiktas arī turpmāk."
Kā autors norādīts TVNET, bet pēdējā rindkopā izteikta pateicība visām trim narkotiku meklēšanā iesaistītajām iestādēm par sadarbību. Kas tad pateicas par sadarbību, TVNET? Vai tomēr tā ir burts burtā pārdrukāta preses relīze?
Tekstā teikts, ka "suņi norādīja uz astoņiem audzēkņiem, kuri, iespējams, ir lietojuši narkotiskās vielas. Lai pārbaudītu šo faktu, visi jaunieši tika nogādāti medicīnas iestādē ekspertīzes veikšanai...". Nez vai suņi spēj norādīt, kuri, iespējams, ir lietojuši narkotiskās vielas, drīzāk jau, ka norādīja, kuri ož pēc narkotiskajām vielām.
Administratīvās atbildības likuma 113.panta 4.daļā teikts, ka, lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (ietekmi vai reibumu). No tā izriet kautrīgs jautājums, vai suņa uzodums ir pamatotas aizdomas?
Nākamais kautrīgais jautājums, - vai bērni var tikt nogādāti medicīnas iestādē piespiedu kārtā medicīniskās pārbaudes veikšanai bez administratīvās aizturēšanas? Kas notiek tad, ja bērns saka - ja jums vajag ekspertīzi, tad droši ejiet, bet man tagad jāiet uz mājām?
Atgādināšu, ka administratīvo aizturēšanu piemēro gadījumos, kad ir nepieciešams noskaidrot pie atbildības saucamās personas identitāti vai pārtraukt administratīvo pārkāpumu un persona nereaģē uz aicinājumu pārtraukt pārkāpumu, kas attiecībā uz suņu uzostajiem bērniem acīmredzami neattiecas.
"Pie vienas no jaunietēm tika atrastas un izņemtas cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām" - no šīs teksta izriet, ka ir notikusi izņemšana. Kā šī procedūra tika organizēta: vai vienkārši pasakot - tagad, visi uzostie, izkrāmējiet visu no kabatām? Kas būtu tad, ja kāds uzostais bērns pateiktu – tās ir manas personīgās kabatas, un, ja jūs cienījamās amatpersonas vēlaties veikt personas kratīšanu, tad ejiet ierosiniet kriminālprocesu, ar lietas materiāliem par suņa uzodumu dodieties pie izmeklēšanas tiesneša pēc lēmuma par kratīšanas izdarīšanu un tad tiksimies. Ko tad?
Tas, ka tiek praktizētas personas kratīšanas, izriet, piemēram, no laikraksta "Kurzemnieks" 28.februāra publikācijas, kurā teikts: "Kā klātienē novēroja Kurzemnieks, dienesta suns ar savu reakciju norādīja uz vairākiem skolēniem. Viņiem, līdzi ņemot somu, nācās klasi pamest, lai policijas darbinieki to varētu rūpīgi pārbaudīt.”
Biju palaidis garām, bet izrādās, Iekšlietu ministrijai ir vesela programma narkotiku meklēšanai skolās, un skolas tiks izraudzītas pēc noteikta algoritma (2019.gada maija ziņa).
Te atkal kautrīgs jautājums - vai ir algoritms, pēc kura pēc līdzīgas metodikas tiks pārbaudītas arī ministrijas, policijas struktūrvienības, Saeima? Vai arī tas attieksies tikai uz bērniem kā fiziski un intelektuāli nenobriedušām personām, kurām vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība, kā teikts Bērnu tiesību aizsardzības likumā? Vai arī bērni ir izraudzīti tā iemesla dēļ, ka viņi savas tiesības aizstāvēt vēl nav iemācījušies? Vai ir gaidāmas masveida tvarstīšanas ar suņiem ielās, vilcienos, veikalos, pēc kurām kolonnās suņu uzostie iespējamie narkotisko vielu lietotāji tiks transportēti uz medicīnas iestādi ekspertīzes veikšanai? Un kāpēc gan ne, ja jau skolās var?
Atgādināšu, ka par bērniem atbilstoši likumam tiek uzskatītas personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, bet visi šie jautājumi pilnā mērā attiecas arī uz pieaugušajiem, starp kuriem tāpat netrūkst iespējamo narkotisko vielu lietotāju, glabātāju, realizētāju. Bērni nedrīkst darīt tieši to pašu, ko pieaugušie.
Informācija, kuru par bērnu ieguvis bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 71.panta 1.daļa).
Pat nejautāšu, vai termins "konfidenciāls" ir lietots kā viena no valsts noslēpuma klasifikācijas pakāpēm. Kautrīgi jautāšu ko citu – iespējamo narkomānu meklēšana ar suņiem skolās nevar kaitēt bērna turpmākajai attīstībai un psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai? Vai darbs bija organizēts tā, lai citi bērni un pieaugušie neuzzina, kuru tad suns uzoda kā iespējamo narkomānu? Mani māc bažas, ka šajā skolā katrs pirmklasnieks un katrs vecāks jau tagad precīzi zina, kuri ir uzostie, it īpaši to meiteni ar cigaretēm bez akcīzes markas.
Gribētos jau cerēt, ka savas kompetences ietvaros šo visu vērtēs gan Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, gan Tiesībsarga birojs, gan arī prokuratūra.
Bet nobeigumā teikšu tā - radiet sistēmu tā, lai nebūtu šaubu par nevienas veicamās darbības tiesisko pamatojumu un aprobējiet to vispirms uz pieaugušajiem, jo citādi par peramajiem zēniem kļūst tie, kas dara, izņemot suņus, jo viņus vienmēr varēs sodīt par nepareizu izdarīšanu.
Attēls no laikraksta Kurzemnieks par pārbaudi Kuldīgas 2.vidusskolā.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
