Cik tad saņem iedzīvotāji Latvijā un Krievijā, un vai zaudētājs patiesībā nav uzvarētājs un otrādi?
Kasīklis05.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu drudzis jau ir sācies un vēl tikai uzņems apgriezienus. Priekšvēlēšanu kampaņu laikā tiks gan bārstīti solījumi, gan arī salīdzināti dzīves apstākļi citur. Pat bez priekšvēlēšanu gaisotnes publiskajā telpā tiek radītas ziņas, kurās slavina kā PSRS laikus, tā arī šībrīža Putina Krievijas panākumus iekšpolitikā un ārpolitikā.
Protams, ka nevar aizmirst izseno Krievijas vēlmi dižoties ar visu, ko vien var, vispirmām kārtām ar savu varenību. Šajā sakarā Kremlis ar lielu prieku komentējis faktu, ka palielinās Krievijas iedzīvotāju ienākumi. Kā iemesls tam tiek minēti dažādi nacionālie projekti. Arī Putins jau iepriekš kā vienu no primārajiem uzdevumiem bija uzstādījis ienākumu palielināšanu valsts iedzīvotājiem1.
Nu labi, ja jau tā saka, tad noteikti Krievijas iedzīvotāji dzīvo, cepuri kuldami. Īpaši, ja jau Krievija ir tik varena un spēcīga. Salīdzināsim. Viens no salīdzināmiem lielumiem ir vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju.
Pēc Krievijas Federālā statistikas dienesta datiem Krievijā vidējais vecuma pensijas apmērs ir 14 900 RUB2 Tas sanāk aptuveni 201,72 euro. Salīdzinoši Latvijā vidējās pensijas apmērs 2019.gada pēdējā ceturksnī bija 358 euro.3 Tādējādi sanāk, ka Latvijā vidējās pensijas apmērs ir par 43,58% lielāks nekā Krievijā. Nez, ko teiktu tie Latvijā dzīvojošie pensionāri, kuri ar nostalģiju atceras padomju laikus un kuriem Putins ir elku vietā, ja viņiem tagad par 43% samazinātu pensiju?
Savukārt vidējā darba alga Krievijā 2019.gadā bija 47 468 RUB4, kas sanāk aptuveni 643 euro. Savukārt Latvijā vidējā darba alga 2019.gada trešajā ceturksnī bija 1091 euro5 Tādējādi sanāk, ka Latvijā vidējais atalgojums ir par 41,06% lielāks nekā Krievijā.
Skaitļi ir nepielūdzami, tie parāda, ka realitātē Krievijā iedzīvotājiem ir mazāki ienākumi nekā Latvijā, turklāt – vidēji par 40%.
Protams, ka tūlīt būs vesels bars oponentu, kuri teiks: Krievijā viss ir lētāk. Ko varu viņiem atbildēt – jā, cenas ir lētākas, bet tas tā šķiet virspusēji. Arī PSRS laikos maksa par energoresursiem bija niecīga. Vispārzināms fakts, ka energoresursu izmaksas ietekmē visu pārējo preču gala cenas. Bet ne jau Krievija par būtiski zemākām pašizmaksām iegūst energoresursus, vienkārši tos valsts iekšienē pārdod par zemākām cenām, respektīvi, valsts subsidē savus iedzīvotājus, savukārt eksportē uz citām valstīm par cenu, kura kompensē cenu starpību. Atliek tik pasaulē samazināties energoresursu cenām, tā Krievijā radīsies problēmas. Kaut kas līdzīgs jau ir bijis. Tiesa, tad bija PSRS, kuras vairs nav.
Vēl cita pārdoma: ja jau daudziem šķiet, ka Krievijā dzīve ir labāka, tad kādēļ šie slavinātāji nedodas uz turieni dzīvot? Tiesa, statistikas dati rāda pavisam ko citu. Proti, Latvijā no visiem reģistrētajiem ārvalstniekiem lielākā daļa jeb 36 638 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi. 2019.gadā Krievija ieņēma trešo vietu pasaulē starp valstīm, no kuras visvairāk iedzīvotāju brauc projām. 6 Emigrēt no šīs valsts vēlas 30% iedzīvotāju vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem un 19% vecumā grupā no 40 līdz 54 gadiem.7 Turklāt vairums Krievijas iedzīvotāju vēlas emigrēt tieši uz Vāciju. Valsti, par kuras sakaušanu Krievija lielās visvairāk.
Cik tad liela ir vidējā darba alga Vācijā? Sanāk, ka Vācijā minimālā alga ir par 59,81% lielāka nekā Krievijas vidējais atalgojums, bet, salīdzinot Vācijas un Krievijas vidējos atalgojumus, Vācijas vidējais atalgojums ir par 94,6% lielāks nekā Krievijas vidējais atalgojums.
Krievijas un Vācijas kontekstā ir vēl viens salīdzināmais lielums. Proti, kādas summas tiek izmaksātas Otrā pasaules kara veterāniem.
Tātad – pēc Putina vārdiem uzvarētājvalsts Krievija saviem frontes veterāniem mēnesī vidēji izmaksā 25 000 RUB (340 euro), bet 13500 RUB (183 euro) aizmugures dienestā dienējošiem. Vācu armijas karavīriem Krievija neko nemaksā.
Savukārt Vācija saviem veterāniem mēnesī vidēji maksā no 1523 euro līdz 8161 euro. Vācija maksā ikmēneša pensiju arī Vācijā dzīvojošiem padomju armijas veterāniem, un tā ir 510 euro liela.8
Nezinu, kā citiem, bet man rodas vairāki jautājumi. Pirmais, ja jau Putina Krievijā viss tik labi un jauki, kamdēļ tad tās iedzīvotāji saņem vismazāk?
Otrais, kādēļ tik daudzi vēlas pamest šo “laimes” zemi?
Trešais un varbūt pats galvenais, kāda velna pēc vajadzīga tāda lielummānija un dižošanās par uzvaru Otrajā pasaules karā, ja realitātē saucamie uzvarētāji dzīvo daudz sliktāk nekā zaudētāji?
Šo loģiku grūti saprast, ja nu vienīgi mērķtiecīgi iet uz to, ka Putins ceļ sabiedrības emocionālo pašapziņu, lai tā nepamana vai nepievērš pārāk lielu uzmanību tam, ka realitātē dzīvo drausmīgos apstākļos.
1 https://ria.ru/20200304/1568137940.html
2 https://ria.ru/20200304/1568153929.html
3 https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__socdr__pensijas__isterm/SD010c.px/table/tableViewLayout1/
4 https://ria.ru/20200220/1565016825.html
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/videja-alga-uz-papira-3ceturksni-sasniedz-1091eiro-straujakais-kapums-gada-laika--veselibas-aprupe.a340328/
6 https://justreal.ru/articles/kuda-pereekhat-zhit-v-evropu/
7 https://www.db.lv/zinas/jauniesi-grib-pamest-krieviju-493411
8 https://russian7.ru/post/kak-zhivut-veterany-vtorojj-mirovojj-vojj/
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
