Cik maksā premjera krēsls, un par cik politiskā tirgus tante to pārdos citai tantei
Jānis Kuzins*26.12.2015.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Latvija Ziemassvētku laiku aizvada ar demisionējušu valdību un neziņu par to, kas veidos nākošo valdību un kādas tajā būs partijas. Šobrīd 2016.gads izskatās diezgan neskaidrs, jo nav skaidrs, kā Latviju ietekmēs Rietumu un Krievijas attiecības un abpusējās sankcijas, bēgļu plūdi, kas tikai pieaug, eiro kritums un iespējamais naftas cenu pieaugums, kas nostiprinās Krievijas pozīcijas. Arī neskaidrs ir, kas valdīs Baltajā namā. Un arī Latvijas politiskajā tirgū ir neskaidrības, jo premjera krēsls ir nonācis politiskajā tirgū un tirgus jau devis sevi manīt.
Piemēram, lai pie šī krēsla dabūtu kādu tabureti, Latvijas Reģionu apvienība ziedoja deputātu A.Kaimiņu, kas partiju pameta, un M.Bondars vairs nesit ar kurpi pa Saeimas tribīni, bet ir gatavs kaut basām kājām iet pie varas partijām, lai tiktu koalīcijā.
Sākums tam visam arī nebija skaidrs: premjera krēslu nodod politiskajam tirgum viena politiskā tirgus tante, saka, ka krēslu nepārdod citai tirgus tantei, bet redz šinī krēslā galvenos tirgus uzraugus iekšlietās vai ārlietās, tie atsakās un saka, ka citai politiskā tirgus tantei tas ir vajadzīgāks, bet pret to iebilst viņas pašas partijas biedri no Vienotības un arī Nacionālā apvienība.
Žurnālisti un sabiedrība sāk runāt, ka, ja nevar atrast premjeru, jāskatās uz reitingiem - kuram no politiķiem tie augsti. Atkal neraža, sanāk, ka Saskaņas vadītājam Nilam Ušakovam vai Ventspils mēram Aivaram Lembergam, bet abi neder, jo viens, lai gan ir Saeimas vēlēšanu uzvarētājs un reitingu līderis, bija par krievu kā otro valsts valodu, otrs varbūt bija iesaistīts smagos finanšu noziegumos, kaut to neviens nav pierādījis un sabiedrībai tas nerūp, ja reiz reitingi ir augsti.
Zaļie zemnieki sāk meklēt savu zaļo zemnieku, kas varētu ieņemt premjera krēslu un pārliecībā saka, ka var atrast, tikai pilsētniekiem zemnieki ne visai patīk, nacionālisti ietur pauzi, viņus atbalsta M.Bondars, lai gan viņiem kandidāta nav. Te pēkšņi parādās ziņas no Ārlietu ministrijas, Latvijai jāizvirza Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs, un Ārlietu ministrijai liekas, ka pienākas šis amats tieši Latvijai un jāizvirza bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, viņa savukārt uzreiz paziņo, ka jēgas kandidēt nav, jo viss, kas nāks no Latvijas, Krievijas sankciju laikā tiks bloķēts no Krievijas puses.
Tad varbūt ārlietu ministram būtu prātīgi izvirzīt vismaz Vairu Vīķi-Freibergu par Latvijas premjerministri, tas būtu drosmīgi no viņa puses, tikpat drosmīgi, kā viņa atzīšanās par homoseksualitāti, - un tā parādīt, ka Latvijas premjerministra krēsls nav tirgus prece, ko viena tirgus tante ar grūtu sirdi nodod citai, bet gan Latvijas Republikā faktiski valsts vadītāja amats, ko ieņemt var arī bijušie prezidenti, ja ir spējas, vēlme un politiskais atbalsts to darīt.
Arī palasot interviju ar Vairu Vīķi-Freibergu, ka Latvija stagnē un atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm, ka vairs nav tāda uzrāviena kā pirms 10 gadiem, turklāt, ja eksprezidente arī atzīmē, ka pie vainas visam ir politisko partiju tirgus un ķildas, - tad ir vajadzīga persona, kas apmierinās lielāko daļu. Bet tad arī jāaicina eksprezidente, - ja ir viedoklis un redzējums, nav jāmāca citi, jāiet pašam un jādara. Domāju, Vaira Vīķe-Freiberga gūtu lielākās daļas Saeimas deputātu atbalstu kā valdības vadītāja, apvienojot maksimāli visas partijas valdībā un maksimāli attīstot ekonomikas izaugsmes tempus, Eiropas līdzekļu apguvi un citas reformas, kas iestrēgušas partiju ķildu dēļ.
Uzskatu, ka ir daudzas lietas, par kurām smelties idejas portālā manabalss.lv, kur cilvēki piedāvā savu redzējumu likumiem, bet diemžēl politiķi vēlāk šos ierosinājumus noraida, bet tad pēkšņi pēc pusgada paziņo, ka atbalsta, bet jau kā savus, - tā var mānīties ar opozīciju, bet ne ar sabiedrību un balsotājiem manabalss.lv. Vispār Ministru kabineta vai Rīgas domes līmenī vajadzētu ieviest līdzīgu sistēmu kā Saeimā, savācot pilsoņu parakstus, lai rosinātu lēmumus, bet mazākā apmērā, tā vajadzētu darīt arī citās pašvaldībās.
Un galvenajai prioritātei valdībai jābūt sociālajiem jautājumiem un ekonomikai. Nozīmīga ir arī pilnīga Eiropas Sociālās hartas ratifikācija, jo tās ir nozīmīgākais sociālais dokuments, pēc kura jaunajai valdībai vadīties un par kuras ratifikāciju arī tiek vākti paraksti no iedzīvotāju puses manabalss.lv.
Šobrīd lielo ģeopolitisko notikumu iespaidā Latvijas valdība ir aizrāvusies ar ārpolitiku un aizsardzību, aizmirstot par Latvijas problēmām, - reizēm šķiet, ka te kāds gribētu izskatīties tik ietekmīgs kā Rietumeiropas valstu vadītāji vai arī Ukrainas revolūcijas līderi, bet aizmirst par to, kas Latvijā notiek šodien un kas notiks rīt. To varēja saprast šogad, jo bijām prezidentūras valsts ES, galvenā prioritāte - ārlietas un aizsardzība, bet tā jau ir pagātne, un jādomā par nākotni. Diezin vai Solvitas Āboltiņas vīra uzņēmumā ir tik daudz ātrās palīdzības auto, lai palīdzētu pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem un klātnākošajiem bēgļiem, - kaut gribētos cerēt, protams, ka ir. Priecīgus Ziemassvētkus, un lai laimīgs jaunais gads!ac
* Latvijas arodbiedrību apvienības valdes priekšsēdētājs, laikraksta “Gazeta PIK” redaktors
Foto - @texxxti
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
