Iesaki rakstu: 
Atskatoties uz neseno lielveikala nelaimi, pārliecinājos, ka cilvēka dzīvība mums ir ļoti nozīmīga. Tā bija apbrīnojama vienprātība un vienotība, kā ļoti daudzi raudāja ar raudošajiem, centās palīdzēt cietušajiem, tuviniekiem, pat viņu mājdzīvniekiem! Tas nozīmē, ka mūsu tautas sirds pukst un izmisuma brīžos mēs spējam atmest lieko un mobilizēties: palīdzēt, aizstāvēt, ziedot naudu, organizēt labdarības koncertu, apbalvot varoņus-glābējus... Tas ļoti silda sirdi un dod cerību par mūsu valsti.
Tai pat laikā nevaru nedomāt par to absurdu, ka mūsu valstī legāli tiek nogalināti dzīvi cilvēki. Par to, ka ieradušies nelaikā. Par to, ka kādam tai brīdī traucē. Tie ir mūsu nedzimušie bērni. Katru dienu aptuveni 27 – vesela klase. Ar ārstu rokām. Ar vecāku atļauju. Mūsu demogrāfiskās katastrofas apstākļos. Mēs - sabiedrība - klusējot to akceptējam. Vainīgie netiek meklēti. Atbalsts krīzes grūtniecībā nokļuvušām ģimenēm/māmiņām no valsts – tuvu nullei.
Papētot abortu iemeslus, biežākie izrādās sociāli ekonomiskie jeb materiālie apstākļi – aptuveni 2/3 abortu gadījumu. Tātad māmiņas nejūtas pietiekami nodrošinātas, lai parūpētos par sevi un bērniņu. Un te ir mūsu – sabiedrības – iespēja palīdzēt. Kāpēc gan mēs nevarētu atdot pašiem vairs nevajadzīgos ratiņus, bērnu gultiņu, drēbītes utt. jeb arī ziedot palīdzības organizācijai šim mērķim?
Krīzes grūtniecības centrs (KGC) ir aprēķinājis, ka vienas dzīvības saglabāšanai nepieciešami 300 Ls. Tā ir summa, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preces bērniņam un mammai – ratiņus, gultiņu, drēbītes, higiēnas piederumus dzemdībām un bērna kopšanai. Papildus tam Kraukļa fonds, kas nodarbojas ar krīzes situācijā esošu ģimeņu atbalstu pārtikas jomā, ir gatavs parūpēties arī par grūtnieču un jauno māmiņu nodrošināšanu ar pārtiku, pateicoties ziedotāju atbalstam. Un šīs nav vienīgās palīdzības organizācijas.
Iedomājies, tikai 300 Ls – tā ir dzīvības cena!!! Kā apgalvo KGC vadītāja Judīte Briede-Jureviča, „jo vairāk būtu iespējams nodrošinām māmiņām šīs pirmās nepieciešamības lietas, jo vairāk arī izvēlētos saglabāt bērniņa dzīvību". Ļoti līdzīgu atbalsta sistēmu realizē arī citas NVO pasaulē – tā ļoti labi darbojas, un māmiņas, turot rokās savus bērnus, ir neizsakāmi pateicīgas par atbalstu krīzes brīdī, kas ļāva izvēlēties bērna dzīvību. 300 Ls - tā daudziem ir nozīmīga summa, patiesībā daudzi neaizdomājas, ka par šo summu tiešām var nodrošināt pamatlietas bērniņam, kaut arī lietotas.
Tas ļoti atgādina slaveno filmu Šindlera saraksts, kurā vācu uzņēmējs „atpirka” no nacistiem ebrejus, izglābjot viņus no holokausta nāves. Filmas beigās, kad izglābtie ebreji viņam bija neizsakāmi pateicīgi par dzīvību, viņš nožēlā raudāja un teica, ka būtu varējis izglābt vēl kādus, pārdodot savu mašīnu, nozīmīti, mēteli..
Dārgie deputāti, valdības pārstāvji! Ir nepieciešami aptuveni 2 miljoni latu gadā, lai dotu iespēju ģimenēm un māmiņām saglabāt gaidāmā mazuļa dzīvību. 300 Ls par katru cilvēku. Papildus esošajai dzimstībai tas varētu nodrošināt pat līdz 7000 bērnu gadā pieaugumu mūsu tautai! Attiecīgi šo finansējumu varētu piešķirt ikvienai māmiņai, kurai ir ļoti svarīgs materiāls atbalsts, lai izlemtu par labu dzīvībai. To varētu organizēt ar labdarības organizāciju un sociālo dienestu palīdzību. Mēs tērējam desmitus miljonu latu aizsardzības budžetam vien, simtiem miljonu latu labklājības budžetam, tai skaitā bez vēlētāju piekrišanas tiek finansēta mistiska dzimumu līdztiesības programma utt. Šajos apstākļos 2 miljoni ir atrodama summa. Šis būtu pirmais darbs jaunajai valdībai.
Vēl viens resurss dzīvības vērtības paaugstināšanai un reālai dzimstības veicināšanai – izbeigsim abortus. Mēs dziļi sirdī zinām, ka aborts ir dzīvības pārtraukšana – slepkavība. To zina gan ginekologi, kuri redz gabalos saraustīto ķermenīti, gan arī sievietes, kuras to atļauj – ilgstošā vainas apziņa un nožēla neļauj šo lietu uzskatīt par vienkāršu „medicīnisku procedūru”.
Nesen sevi pieķēru pie domas, ka es vērtēju mātes dzīvību augstāk par bērna (nedzimuša) dzīvību. Kāpēc? Jo biju iedomājusies, ka aborts Latvijā ir nepieļaujams, izņemot vienu gadījumu - mātes dzīvības apdraudējumu. Bet, ja tā padomā – kāpēc gan mātes dzīvība būtu jāvērtē augstāk par nedzimuša bērna dzīvību? Ar ko māte Radītāja priekšā ir labāka par bērnu? Un es sapratu, ka kļūdījos.
Mēs visi – jauns vai vecs, spēcīgāks vai mazāk spēcīgs, dzimusi vai nedzimusi dzīvība – esam vienlīdzīgi Dieva priekšā, ar vienādām tiesībām dzīvot. Turklāt nav lielākas mīlestības, ja kāds atdod savu dzīvību par citu. Ir Viens, kurš ir dzīvības devējs, un Viens, kurš to arī paņem. Tāpēc nedzimušu bērnu dzīvības godināšana, nepieļaujot abortus - bērnu masveida nogalināšanu, ir otrs priekšlikums, kuru es aicinu ieviest dzīvē jaunajai valdībai.
Maximas nelaime mums visiem lika apstāties un padomāt par standartiem, kuri ir neaizskarami un svēti. Būvniecībai ir jābūt drošai, kvalitatīvai, brīvai no korupcijas, jo mums rūp sava un apkārtējo dzīvība. Kā būs ar nedzimušas dzīvības neaizskaramības standartu? Vai mēs klusējot turpināsim akceptēt morāli nepieļaujamo?
Lai derīgām pārdomām pilns un sirsnīgs šis Adventa laiks.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
