Iesaki rakstu: 
Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu ar izciliem vakcinācijas rādītājiem. Kad jautāju, kā to izdevās panākt, no kādas pedagoģes uzreiz saņēmu atbildi: “Bet mums taču nav vienalga!” Patiesībā jau aiz katra labā aizvadītā gada notikuma ir stāvējis kāds cilvēks – varbūt skolotājs, vai mediķis, policists, bibliotekārs, sabiedriskā, privātā vai nevalstiskā sektora pārstāvis, māte, tēvs, vecvecāks vai draugs – kuram vienkārši nebija vienalga.
Tāpēc paldies visiem, kuri saglabājuši šo attieksmi, un tādējādi veidojoši labāku valsti un pilsētu. Jūsu ir ļoti, ļoti daudz. Un bez jums mēs nevarētu neko.
Bet tagad par to, ka šodien ir svētki. Lai gan izaicinājumus sagādājusi prasība svinēt svētkus bez pulcēšanās un lieliem pasākumiem, pilsēta šogad ieguvusi jaunu, svaigu veidolu. Rīgas vasaras laikā pilsētā izvietoti zaļumi, soliņi un galdiņi. Valsts svētkos ar Rīgas domes iesaistīšanos un atbalstu, panākts ilgi lolotais sapnis par Brīvības pieminekļa pastāvīgu izgaismošanu. Visā Rīgā uzmirdzēja gaismas instalācijas ar latviešu tautasdziesmu spēkavārdiem.
Ziemassvētku apgaismojums jau otro gadu ir ne tikai centrā, bet arī pilsētas apkaimēs. Tas ir tikai sākums, un pilsētvides pārmaiņas uzņems lielāku jaudu, mazinoties pulcēšanās ierobežojumiem. Un Rīgā atkal varēs sarīkot kārtīgus svētkus pēc kādiem visi esam noilgojušies. Nākamgad pirmo riezi Rīgā notiks populārais mūzikas un mākslas festivāls “Positivus”. Tas nozīmē vairāk pozitīvu emociju rīdziniekiem, ieņēmumus pandēmijas novārdzinātajiem uzņēmējiem un Rīgas nokļūšanu uz lielo starptautisko festivālu kartes.
Šogad būvējam divus jaunus bērnudārzus centrā un Latgales priekšpilsētā, kuros nākamgad atvērs grupiņas. Dažāda mēroga atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 100 izglītības iestādēs. Esplanādes parkā beidzot tiek remontēts gājēju segums.
Pabeigti četri līdzdalības budžeta projekti Ķengaragā, Rītabuļļos, Brasā un Āgenskalnā. Iedzīvotājiem bijusi iespēja balsot arī par jauniem projektiem, no kuriem pašvaldība īstenos visvairāk balsis saņēmušos. Tas nozīmē iespēju visiem pilsētu veidot kopā, nevis paļauties tikai uz politiķu lēmumiem. Rīgas pārmaiņu laikā aktivizējušās pilsētas apkaimju biedrības, ar kurām beidzot notiek reāla sadarbība. Patiesa dzīvesvides uzlabošanās var notikt tikai ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem.
Satiksmes jomā īstenojas gan plaša mēroga projekti kā Austrumu maģistrāle un Skultes pārvads, gan vietējas nozīmes darbi kā veloceļš “Centrs-Ziepniekkalns”. Notikusi jauna asfalta uzklāšana vairākos desmitos ielu posmu, un virkne grantēto ielu noklātas ar cieto segumu. Ierīkotas jaunas velojoslas, un pilnībā pabeigta iepriekš vilcinātā Deglava tilta atjaunošana.
Šogad Klusajā centrā un Grīziņkalnā noteikta zona ar atļauto ātrumu tikai 30 kilometru stundā. Neviena ģimene nav pelnījusi zaudēt savus tuvākos agresīvas satiksmes dēļ. Visaptveroša satiksmes mierināšana pilsētas centrā ir turpmāko gadu izaicinājums, bet laiki, kad ir bail sūtīt bērnus ārā vienus uz ielas, reiz kļūs par pagātni. Būs tie, kuriem tas nepatiks, bet mēs neatkāpsimies no šī mērķa.
Uz svarīgākajiem Rīgas domes amatiem beidzot notiek atklāt un godīgi konkursi, piesaistot personāla atlases speciālistus. Diemžēl iepriekšējās Rīgas varas sastrādātais turpina vilkties līdzi. Nodokļu shēmas Rīgas uzņēmumos, karteļi ir pagātne, taču miljonos mērāmi rēķini par to izrakstīti visiem rīdziniekiem, nevis vainīgajiem.
Esam jau iedarbinājuši juridiskos mehānismus, lai piedzītu šos līdzekļus no tiem, kuri ir atbildīgi par zaudējumiem. Pilsētai neizdevīgie līgumi tiek pārskatīti un lauzti. Rīgas domes deputāti ne tikai sūta prom kukuļdevējus, bet par viņiem uzreiz arī ziņo korupcijas apkarotājiem.
Arī šis gads aizvadīts pandēmijas zīmē. Rīgas pilsēta nestāvēja malā – pašvaldības slimnīcas pārprofilējās, lai ārstētu Covid-19 pacientus; mēs izveidojām savus vakcinācijas centrus Kongresu namā un Centrāltirgū. Rīgas skolās un bērnudārzos īstenojām vakcinācijas motivēšanas programmu, kurai bija tikai viens mērķis – panākt, lai šajā mācību gadā bērni mācās klātienē. Rīgai rādot priekšzīmi pārējām pašvaldībām, mērķis ir sasniegts.
Rīga turpina nodrošināt bezmaksas ēdināšanu visiem skolēniem un bezmaksas sabiedrisko transportu gan skolēniem, gan pensionāriem. Tas prasa lielus līdzekļus, vienlaikus izdevies īstenot arī jaunas prioritātes. Rīgas aprūpētāji, kuri rūpējas par mūsu pašiem neaizsargātākajiem līdzcilvēkiem, šogad saņēma lielāku algu pieaugumu nekā iepriekšējos 10 gados kopā.
Dārgie rīdzinieki, priekšā ir jauns, izaicinājumiem ļoti bagāts darba cēliens. Vienlaikus pārmaiņas mūsu pilsētā ir sāktas un tās neapstāsies. Zaļu, patīkamu vidi, mierīgu satiksmi un dzīvesprieku pilsētvidē ir pelnījuši ne tikai tie, kuri dzīvo ap Rīgu. To ir pelnījuši arī paši rīdzinieki.
To arī novēlu 2022. gadā – iestāties par savām interesēm un nebūt vienaldzīgiem. Un kopīgā darbā mēs radīsim cilvēcīgāku, bagātāku un mūsdienīgāku Rīgu. Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
