Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši pirms gada, 18.jūnijā Jūrmalā, kad, kā jau ierasts svētdienās, šajā pilsētā visi ir pie jūras, izcēlās ugunsgrēks, kas, kā sākotnēji tika aplēsts, notika Jūrmalas atkritumu pārkraušanas stacijā, bet vēlāk izrādījās, ka ir netālu esošajā privātajā teritorijā.

Valsts vides dienests (VVD) savā Twitter kontā ziņoja, ka ugunsgrēks ir paaugstinātās bīstamības. Pēc divpadsmit stundu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba ugunsgrēks tika lokalizēts un precizēts, ka ir deguši plastmasas atkritumu krāvumi 12 000 m2 platībā. VUGD dzēšanas darbos iesaistījās arī NBS, Latvijas valsts meži un Latvijas dzelzceļš.

Tātad, pat ja neskaita kaitējumu dabai, uz 19.06.2017. pusdienas laiku valsts no savas puses jau bija iztērējusi vismaz pārdesmit tūkstošus (ja pat ne simtus tūkstošu) tikai, lai šo ugunsgrēku lokalizētu un saprastu, kas vispār bija dedzis. Jautājums, vai šos izdevumus un arī tālākos, kas bija nepieciešami izdegušās teritorijas sakārtošanai un atkritumu izvākšanai, varēja arī paredzēt un nepieļaut?

Beigās viss šis ugunsgrēks valstij, tātad nodokļu maksātājiem, izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu EUR. Jāatzīmē, ka viens miljons tikai, ja skatās tiešos izdevumus - nodzēst un sakārtot, jo, kā jau minējām, nav ņemts vērā kaitējums videi, kā arī, vai zem šī ugunsgrēka pelniem neglabājas kāda ciparos vēl lielāka shēma pret valsti un tās iedzīvotājiem.

Sāksim ar vispārzināmiem faktiem, kas, kā izrādās, bija zināmi jau pirms liktenīgā 18.06.2017.:

1)   Jau pirmajā dienā pēc ugunsgrēka atklājās, ka gan Jūrmalas dome, gan Valsts vides dienests bija informēti par esošo teritoriju un atkritumiem tajā, bija pat VVD rīkojums izvest šos atkritumus un tas, ka gala lēmums pieņemts tikai dažas dienas pirms ugunsgrēka. Bija zināms arī teritorijā darbojošais uzņēmums SIA “Prima M”, kas uzsvaru liek uz to, ka tie nebija atkritumi, bet gan otrreizējās izejvielas. Te gan jāpiebilst, ka otrreizējās izejvielas tiek iegūtas no atkritumiem un Latvijā pakļaujas tai pašai VVD kontrolei un Atkritumu likuma regulējumam.

2)   Bet, ja mēs atceramies, ka mums tomēr ir divvalodu mediju telpa, tad paveras daudz skaudrāka realitāte. Jau 14.06.2017., tātad nepilnu pusnedēļu pirms ugunsgrēka un tieši dienu pirms VVD rīkojuma gala lēmuma pieņemšanas bija iznācis Pirmā Baltijas kanāla raidījums, kurā iedzīvotāji sūdzas par to, ka jau gadu Jūrmalas dome nereaģē, bet VVD atzīst, ka ir informēta un jau vairākus mēnešus noris adminsitratīvais process par teritorijas sakopšanu.

https://www.voutube.com/watch?v=MX6z5kWG19Q

3)   Lūgums paskatīties iepriekšējo video uzmanīgāk, pašā sākumā līdz aptuveni 16.sekundei ir lieliski redzams, ka jau pāris dienas pirms ugunsgrēkā teritorijā ir malkas krāvumi. Vai kādam ar veselu saprātu apveltītam cilvēkam bez nekāda ļauna nodoma ienāktu prātā vasaras vidū blakus viegli uzliesmojošiem atkritumiem vēl kraut malku? Nevar nepiekrist SIA “Prima M” vadītājas publiski teiktajam iepriekš aprakstītajos video: “Nekas pats par sevi neaizdegās.”

Fakti, uzņēmumi un cilvēki, kas uzrodas pēc ugunsgrēka:

1)   Pēc degušajām atkritumu paliekām tiek ātri saprasts, ka atkritumi ir nākuši no Zviedrijas. Ir jāuzteic mūsu darbinieku proaktīvā darbībā šajā jomā, kas, pat neskatoties uz esošajiem likuma robiem, jau savlaicīgi centās šo ugunsgrēku nepieļaut, kā arī pēc tā notikšanas operatīvi noskaidroja atkritumu izcelsmi un to oficiālo saņēmēju Latvijā, kas bija SIA “Aggregare”. Kā jau paredzams, SIA “Aggregare” jebkādu saikni ar šiem atkritumiem noliedz, kā arī noliedz sadarbību ar teritorijas apsaimniekotāju SIA “Prima M”. Pēc publiskajiem reģistriem redzams, ka SIA “Aggregare” līdzīpašnieks un faktiskais vadītājs ir Roberts Redko, kas beidzot sāk šo ugunsgrēku sasaistīt kopā ar Latvijas atkritumu tirgu.

2)   Visiem uzņēmumiem Latvijā, kas darbojas ar atkritumiem ir jāsniedz ikgadējās atskaites, kas vēlāk ir publiski pieejamas.

Šajā sistēma nav nekādu ierakstu pār uzņēmumu SIA “Prima M”, bet var viegli atrast atskaites par SIA “Aggregare” jau kopš 2015.gada, kad tika apsaimniekotas 2000 tonnas dažādu atkritumu, un 2016.gadā šis apjoms ir septiņkāršojies līdz pat 14 000 tonnām atkritumu, kur lauvas tiesu jeb vairāk nekā 10 000 tonnas ir plastmasas iepakojuma atkritumi.

Turklāt viss šis apjoms minēts kā importēts. Vai sakritība - Jūrmalas iedzīvotāji sāka sūdzēties par atkritumu rašanos tieši 2016.gadā, Zviedrijas VVD uzrādītais oficiālais šo atkritumu saņēmējs publiskajās datu bāzēs šajā gadā uzrāda Latvijas izmēriem ļoti lielu plastmasas iepakojuma importu, kas iepriekš tā darbībā nav bijis. Publiskajā atskaitē arī redzams, ka tiešām lielākā daļa SIA “Aggregare” uzrādītā importa bija no Zviedrijas.

Vēl viens jautājums no šīs pašas atskaites - ja kopumā uzņēmums 2016.gadā darbojās ar 14 000 tonnu atkritumu, bet pēc publiskajām atskaitēm nodevis tālāk, vai pārstrādājis mazāk nekā 10 000 tonnas, tad kur jau 2016. gadā palika vairāk nekā 4000 tonnas? Salīdzināmos apjomos 4000 tonnas atkritumu ir tieši tik pat, cik saražo aptuveni 10 000 Latvijas iedzīvotāju viena gada laikā.

3)   Augustā jau ir informācija, ka ir ierosināti divi kriminālprocesi.

4)   Vēlāk jau parādās informācija, ka kriminālprocesā ir trīs aizdomās turētie.

Nedaudz vairāk par SIA “Aggregare”:

1)   ir izsniegta VVD „piesārņojošā atļauja”, no kuras var redzēt, ka jau 2016.gadā atļauju apjomi tika pārkāpti, jo augstāk redzams, ka plastmasas iepakojuma imports vien bija vairāk par 10 tūkstošiem tonnu;

2)   Ja skatās rūpīgāk SIA “Aggregare” atskaiti, tad kā SIA “Aggregare” lielākie sadarbības partneri Latvijā ir šādi uzņēmumi: a) Viduskurzemes AAO ar 1400 tonnām plastmasas iepakojuma, kas tīri nejauši arī pieredzēja ugunsgrēku tikai dažas nedēļas pēc Jūrmalas un ir pazīstama ar savu azbesta poligonu, kas strādā uz nelegālas izgāztuves robežas.

b) SIA “Green world” ar 256 tonnām plastmasas iepakojuma, kuru VVD publiski atzina par iespējamu nelegālu atkritumu importētāju valstī, turklāt šeit ir jauni fakti par SIA ”Green World” arī no VVD, kas liek vilkt paralēles ar Jūrmalas atkritumiem: “Jau iegūtā informācija liecina par tādiem apstākļiem, kurus mēs varam tulkot kā kravu ievešana un uzdošana par vietējām kravām.” (VVD vadītāja Inga Koļegova - attēlā.) Tātad SIA “Aggregare” ir saistīta ar uzņēmumiem, kas importē atkritumus un uzdod tos par Latvijas atkritumiem. Rodas jautājums - kāds ir iemesls tā darīt, un atbilde meklējama tai skaitā tā paša gada rudenī, kad VVD piemēroja daudzmiljonu sodus un slēdza vairākas ražotāju atbildības sistēmas.

Importējot atkritumus no citām valstīm un uzrādot tos kā Latvijā savāktos, var, tā teikt, monetizēt šos atkritumus vairākas reizes:

1)   saņem naudu par nekvalitatīvu atkritumu savākšanu no Skandināvijas, kur savādāk vietējam atkritumu apsaimniekotājam vajadzētu piemaksāt par to sadedzināšanu;

2)   uzrādīt šos atkritumus kā Latvijā savāktus, tos reģistrēt ražotāju atbildības sistēmā un iekasēt naudu no ražotājiem un tirgotājiem, kas izvieto savu produkciju Latvijā, turklāt nemaz netērējot liekus resursus, reāli vācot materiālu pa Latviju;

3)   kad šādi atkritumi nodeg, tad arī pārstrāde tiem reāli nav jāveic, bet tikai tad var tiešām rasties problēmas ar VVD un būs slēgta pati ražotāju atbildības sistēma, kas nespēs pierādīt pārstrādātos apjomus.

Kopumā apskatot tikai oficiālos reģistrus un publiski pieejamo informāciju, ir acīmredzams, kādi uzņēmumi tieši vai pastarpināti ir darbojušies ar Jūrmalā degušajiem atkritumiem. Ir redzams, ka arī citās vietās Latvijā tie piekopj līdzīgu darbības manieri. Ir pagājis jau precīzi gads kopš ugunsgrēka, un kopš pēdējās Valsts policijas informācijas, ka ir 3 aizdomās turamie, nekas nav mainījies.

Valsts (tātad ikviens no mums) gada laikā ir zaudējusi vairāk kā miljonu EUR, sakopjot Jūrmalas teritoriju, esam negodprātīgās ražotāju atbildības sistēmās zaudējuši vēl vairākus desmitus miljonu EUR, uzdodot šāda tipa atkritumus par Latvijā savāktiem.

Valsts vides dienestam ir gana plaša informācija par visiem iespējamiem šādās atkritumu importa un šo atkritumu nobēdzināšanas shēmās iesaistītiem uzņēmumiem un to vadošām personām, šai informācijai kriminālprocesu ietvaros vajadzētu būt Valsts policijas rīcībā, bet viss ir apklusis, un sodīto, kaut arī tik acīmredzami, tomēr nav.

Viss iepriekš minētais ir, pateicoties tam, ka Valsts vides dienestā strādā negotprātīgas amatpersonas, kuras piesedz un veicina šāda biznesa aizkulises. SIA “Aggregare” un Roberta Redko „stipendiāte” Valsts vides dienestā ir Vides resursu pārvaldības departamenta direktore Lilija Dukaļska. L.Dukaļskas tiešā pakļautībā ir Atkritumu pārvaldības daļa, kas uzrauga RASus, tās daļas vadītājs ir Atis Treijs. Daļā ir eksperti, kas vērtē komersantu dokumentus, bet Lilija Dukaļska ir tā, kas lemj gala vārdu un kontrolē padoto lēmumus.

Gandrīz katram nopietnam šīs nozares komersantam ir savs „stipendiāts” Valsts vides dienestā vadītāja līmenī, kas palīdz ar iesniegumiem un atļaujām no iekšienes. To var redzēt, paskatoties, kādos ceļojumos dodas L.Dukaļska par savu ierēdņa algu. L.Dukaļskai ir paziņa Dace Strode, kura savulaik strādāja SIA “Dīlers” un taisīja visas atļaujas. Dace Strode neformālās sarunās ir izteikusies, ka ar/caur Liliju Dukaļsku ir viegli visu “sabīdīt” un ir vēl citi uzņēmumi, kuru dokumentus “pieskata” L.Dukaļska.

Dace Strode ir Lilijas Dukaļskas uzticamības persona un reizē arī starpniece. Šobrīd Dace Strode strādā Vides konsultāciju birojā. Lilija Dukaļska VVD ir viszinošākā starpvalstu pārvadājumu dokumentu jomā. Savulaik Liliju Dukaļsku gribēja aizrotēt prom uz Daugavpili, bet neizdevās, jo vadībai ir bail no Lilijas Dukaļskas un viņas “sponsoriem”. Piemēram, kad VVD slēdza vairākas ražotāju atbildības sistēmas, L.Dukaļska palīdzēja izkārtot SIA “Tino balt” atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa nomaksas ražotāju atbildības sistēmai.

Cik ilgi šajā nozarē būs nesakārtotība, kas ietekmē visu sabiedrību kopumā un ļauj valsts pārvaldē strādāt negodprātīgiem cilvēkiem, kuru intereses ir saistītas ar konkrētiem uzņēmumiem, nevis jomas sakārtošanu, dabas aizsardzību un nodokļu nomaksu?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...