Cik ilgi izdosies melot un izmantot „Maximas” cietušos, Aldi Gobzem?
Dmitrijs Golubevs03.10.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Vai varētu būt tā, ka par piedalīšanos KPV LV projektā kāds prasīja atlīdzībā 10 tūkstošus euro mēnesī?
Vai varētu būt tā, ka Zolitūdes lietas atbildētāji, iespējams, ar kāda cita lietā iesaistītā advokāta biroja starpniecību, ir samaksājuši kādam par lietu novilcināšanu?
Vai varētu būt tā, ka visu šo netīro darījumu dēļ kāds slēdza savu personīgo bankas kontu un tagad izmanto tikai sievas kontu, zinot, ka viņa sievai nekad nevajadzēs pildīt amatpersonas deklarāciju?
Vai varētu būt tā, ka maksātnespējas administrators premjera amatā vēlas īstenot klasisko reiderisma shēmu, bet šoreiz nepieredzētajā mērogā - pret valsti?
Paskatīsimies uz faktiem...
1. KPV LV programmā teikts, ka jebkurai tiesvedībai jābūt pabeigtai gada laikā. Lieta C31401515 pret SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, SIA Tineo un AIG Europe Limited pēdējo reizi tika skatīta 21.04.2017, bet 29.06.2017, 30.01.2018 un 22.03.2018 tā tika atlikta. Atlikta tā tika arī otrdien, 2.10.2018, jo prasītāju advokāts Gobzems neieradās politisko aktivitāšu dēļ. Tātad teju pusotru gadu lietā nav nekādas virzības!
No publiskās informācijas nevar zināt iepriekšējo sēžu atlikšanas iemeslus, taču pēc nesenā TV sižeta par citu lietu (C31217916), kas tika izbeigta bez izskatīšanas, jo Gobzems neieradās vairākkārt, rodas attiecīgās domas. Vai šādi tiks panākta ātrāka iztiesāšana? Cik bieži Gobzems ir piedalījies krimināllietā, kurā arī it kā pārstāv cietušos?
Nav stāsts pat par to, vai Gobzems ir paziņojis tiesai par savu neierašanos, - stāsts ir par traģēdijas upuriem, kas gadiem gaida tiesas spriedumu. Advokātam ir pienākums gadījumā, ja nevar pārstāvēt klientu tiesas sēdē, par to informēt klientu un sameklēt citu aizstāvi.
Gobzems savlaicīgi zināja, ka tiesas sēde ir nozīmēta, tādēļ varēja sameklēt saviem klientiem citu aizstāvi. Konkrētā lieta tika uzsākta 16.12.2015 - tai tūlīt būs jau 3 gadi.
Lai arī Gobzems saka, ka viņš ir nodevis savas lietas citiem advokātiem, šobrīd viņš ir pārstāvis daudzās lietās, piemēram C31268816 (atlikta šogad), C33350414 (atlikta kopš 17.06.2016 8 reizes), C33443716 (atlikta šogad), C31370714 (atlikta šogad divreiz), C29696615 (kopš 17.01.2017 5 no 7 sēdēm atliktas), C07046716 (atlikta šogad), C31296916 (kopš 29.06.2017 atliktas 3 no 4 sēdēm), C28188316 (kopš 09.05.2017 atlikta visas 3 reizes) un citās.
Rodas iespaids, ka taisnība varētu būt tiem cilvēkiem, kas saka, ka kādam ir uzdevums šīs lietas novilcināt.
2. Gobzems ir teicis publiski, ka viņam nav sava privātā bankas konta. Kā viņa advokāta birojs viņam izmaksā honorāru - skaidrā naudā čemodānā? Vai varbūt klienti uzreiz sievai maksā, advokāta biroju apejot?
Kādēļ kādam mūsdienās varētu nebūt sava bankas konta? Jo, kļūstot par deputātu vai Ministru prezidentu, būs jāpilda amatpersonas deklarācija. Turpretī sieva, kura nav valsts amatpersona, to nekad nepildīs. Tādā veidā no vēlētājiem tiek un tiks slēpta visa tā informācija, ko vēlētājiem atklāj visas pārējās valsts amatpersonas. Pat Lembergs.
3. Beigu beigās, kā var nopietni apsvērt tādu Ministra prezidenta kandidatūru, kas, būdams ilglaicīgais maksātnespējas administrācijas vadītājs, pievēra acis uz kliedzošiem maksātnespējas mafijas patvaļas gadījumiem, kas ir strādājis kopā ar apsūdzēto Māri Sprūdu Antonijas ielā pie viena procesa, bet citus pārvaldīja, sēžot vienā birojā ar Gaidi Bērziņu un Ilmāru Krūmu. Viņš ir bijis arī vispārzināms Sprūda pastnieks - viņu vārdus kopā Google atrod, piemēram, saistībā ar Krājbankas maksātnespējas procesu. Šis cilvēks publiski atzinies mēģinājumā iespaidot tiesvedību, ziedojot partijām.
Šie visi ir fakti. Lai lētāk nopirktu uzņēmumu, visām metodēm jāsamazina tā vērtība. KPV LV samazina valsts vērtību, sējot neticību valstij. Vai kāds varētu būt bijis pietiekami izglītots Sprūda shēmās, lai izdomātu vislielāko reiderisma afēru Latvijā: pārņemt un nozagt pašu valsti? Cerams, to nekad neuzzināsim!
Pārpublicēts no Facebook.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
