Cietuma administrācija: ja Grantiņam vajag zāles, lai gādā pats vai radinieki
PIETIEK11.08.2015.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
23. jūlijā Drošības policijas darbinieku brutāli aizturētajam kādreizējam cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātājam Linardam Grantiņam, kurš apcietinājumā Rīgas centrālcietumā pašlaik cieš ne tikai no aizturēšanā gūtajām traumām, bet arī no multiplās sklerozes, ir nepieciešami medikamenti šīs smagās slimības simptomu mazināšanai, taču Rīgas Centrālcietuma administrācijas nostāja pašlaik ir - ja Grantiņam vajag zāles, lai tās gādā viņš pats vai viņa radinieki. Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja apgalvo - viss esot labākajā kārtībā, kaut Grantiņa tuvinieki saka īsi - spīdzināšana turpinās.
Pašlaik Grantiņš, kuram viena roka ir nejūtīga slimības dēļ, bet otru roku salauza Drošības policijas darbinieki aizturēšanas laikā, pēc ilgākas turēšanas vieninieka kamerā beidzot ir ievietots cietuma slimnīcā (medicīnas daļā), taču viņam paziņots, ka jau tuvākajās dienās viņš tikšot nogādāts atpakaļ kamerā. Savukārt multiplās sklerozes medikamentus viņš nav saņēmis vēl joprojām, jo cietuma administrācija paziņojusi - viņiem tādu neesot, lai Grantiņš vai viņa radinieki tos gādājot paši.
Tikmēr Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, kura pēc tam, kad Drošības policija kategoriski atteicās komentēt Grantiņa aizturēšanas apstākļus un viņam nodarītos savainojumus, pirmoreiz atzina, ka 64 gadus vecais kungs tiešām guvis "rokas traumu", nu ir kļuvusi faktiski tikpat mazrunīga kā Drošības policijas vadība.
"Pārvalde papildus informē, ka Linarda Grantiņa traumētai rokai ir daļējs kustību ierobežojums," - tas ir viss, ko Spure vēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kas īsti ir viņas atzītā "rokas trauma" Grantiņam - rokas lūzums, elkoņa lūzums vai kas cits. Savukārt uz jautājumu, kur īsti atradās Grantiņš kopš 23. jūlija, kad viņu izrakstīja no slimnīcas, līdz 24. jūlija plkst.16.00, kad viņu uzņēma Centrālcietumā, Spure atbildēt atteicās.
Iepriekš Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība arī rakstiski bija apgalvojusi, ka Grantiņš esot parakstījies par to, ka saprot savas cietumnieka tiesības, taču uz Pietiek jautājumu, ar kuru roku - nejūtīgo vai traumēto, ieģipsēto - Grantiņš ir parakstījies, Spure tāpat atteicās atbildēt. Tā vietā tika norādīts, ka uz šādiem jautājumiem pārvalde ir tiesīga atbildēt mēneša laikā.
Neraugoties uz medikamentu nepiegādāšanu Grantiņam, Spure apgalvo, ka ar medicīnisko palīdzību viss esot kārtībā: "Pārvalde atkārtoti informē, ka veselības aprūpe ieslodzījuma vietās apcietinātajām un notiesātajām personām, tajā skaitā Linardam Grantiņam, tiek un tiks sniegta atbilstoši ieslodzītās personas veselības stāvoklim un saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.panta, Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78.panta, Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.276 „Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība" prasībām.
Pārvalde dara zināmu, ka Pacientu tiesību likuma 10.pants noteic, ka informācija par pacientu ir konfidenciāla un ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, Pārvalde nav tiesīga sniegt Jums plašāku informāciju par Linardu Grantiņu kā par pacientu."
Pietiek jau vairākkārt informējis par šā gada 23. jūlijā notikušo īpaši brutālo Grantiņa aizturēšanu, kurā 64 gadus vecajam disidentam salauzta roka, radīti bojājumi nierēm un nobrāzumi, spārdot ar kājām pēc nogāšanas zemē. Drošības policijas darbinieki 1950. gadā dzimušā Grantiņa salauztajai rokai uzlikuši rokudzelžus un ar tiem piesprādzējuši pie automašīnas griestu roktura.
2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam bija piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012. gada 10. aprīlī sāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.
Vairākkārtēji Latvijas mēģinājumi Vācijā panākt Grantiņa izdošanu rezultātus nebija devuši. Lai gan Grantiņš zināja par šo tiesas lēmumu, tomēr izvēlējās ierasties Latvijā un laikus par ierašanās datumu paziņoja publiski. Drošības policijas darbinieki viņu aizturēja tikai vairākas dienas pēc tam, kad Grantiņš bija ieradies Latvijā.
Līdz ar nacionālā naida izraisīšanu Drošības policija tur Grantiņu aizdomās par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.
Tieši šo Krimināllikuma pantu, saskaņā ar kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, Drošības policijas izmeklētājs M. Aukstikalnis bija minējis savā 2014. gada maija ierosinājumā tiesai noteikt Grantiņam drošības līdzekli - apcietinājumu.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
