Ticības, ka Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un Saskaņas centrs (SC) otrdien apsēdīsies pie kopīga sarunu galda ar Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), nav. Vēlme veidot nacionālās vienotības valdību, ko Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa ceturtdien nodēvēja par vēsturisku, ja tāda patiesi ir bijusi, iespējams, tika palaista garām jau vēlēšanu naktī, kad premjers Valdis Dombrovskis paziņoja par vēlmi turpināt darbu līdzšinējā koalīcijas sastāvā.
Ticama ir versija, ka, izsakot SC un VL-TB/LNNK piedāvājumu veidot četru partiju valdību ar 92 balsīm Saeimā, Vienotība abus politiskos spēkus provocē pirmajiem pateikt „nē”, tā izbēgot no nepieciešamības pašiem izvēlēties, ar kuru no abiem veidot kopīgu valdību. Atbildi no uzrunātajiem politiskajiem spēkiem Dombrovskis gaidot līdz pirmdienas pulksten 17, bet pie galda visi četri varētu apsēsties otrdien. Pašiem uzrunātajiem premjers priekšlikumu personiski nemaz nebija nodevis.
Tas, ka iepriekšējais variants par atsevišķu sadarbības līgumu piedāvāšanu SC un VL-TB/LNNK, valdību veidojot tikai Vienotībai un ZZS divatā, vairs nav spēkā un premjeram „ir plāns”, par kuru viņš nerunās, līdz nebūs pieņēmis lēmumu, kļuva skaidrs trešdien. Ceturtdien, kad Vienotības valdes sēde vēl nebija beigusies, kāds par tās dienaskārtību informēts avots Pietiek izteica prognozi: „Viņam nekas nesanāks.”
Ceturtdien tūlīt pēc valdes sēdes vairāki Vienotības valdes locekļi atklāti vai neoficiāli pauda, ka tagad bumba ir SC un VL-TB/LNNK laukuma pusē un, atsakoties no piedāvājuma, viņi paši, ne vairs Vienotība, būs atbildīgi par šo lēmumu. Tas atstāja iespaidu, ka Dombrovska plāns no daudzu puses apvienības iekšienē vairāk tiek uztverts kā taktisks gājiens, lai izkļūtu no situācijas, kad Vienotība nespēj pieņemt kopīgu lēmumu ne par VL-TB/LNNK, ne SC iesaisti valdībā, nevis reāls plāns, kuru kāds gaida piepildāmies.
„Tiem, kuri neatnāks un otrdien neapsēdīsies pie galda, nāksies ļoti grūti paskaidrot, kāpēc viņi nav gatavi izveidot nacionālās vienotības un valsts izaugsmes valdību,” Pietiek norādīja viens no Vienotības līdzpriekšsēdētājiem Aigars Štokenbergs (Sabiedrība citai politikai). Arī kāds ar partijām nesaistīts vērotājs, kurš Dombrovska plānu bija uzklausījis jau dienu iepriekš, Pietiek atzina, ka radies iespaids: premjers pats nerēķinās ar to, ka tas var izdoties.
Turklāt ceturtdien izveidojās situācija, ka Dombrovskis par savu priekšlikumu vispirms bija informējis tikai medijus un caur tiem arī sabiedrību, bet paši uzaicinājuma adresāti zvanu par izteikto priekšlikumu no premjera nemaz nebija saņēmuši. Tas ļāva SC un VL-TB/LNNK līderiem publiskos komentāros ceturtdienas vakarā ieņemt nogaidošu pozīciju, sakot, ka nostāju paudīs pēc Dombrovska uzaicinājuma saņemšanas, kas vēl jāapspriež abu apvienību lēmējinstitūcijās.
No neoficiāliem izteikumiem radās pārliecība, ka SC šajā priekšlikumā nav ieinteresēts un arī VL-TB/LNNK būtu politiski ļoti grūti nosēsties pie viena galda. Viens no VL-TB/LNNK līderiem Gaidis Bērziņš par premjera piedāvājumu teicās uzzinām no Pietiek, vēl dienu iepriekš viņš piedalījies darba grupas sēdē, kas strādā pie nākamās valdības deklarācijas, „un SC pie tā galda nesēdēja”. Arī SC līderis Saeimā Jānis Urbanovičs uzsvēra, ka Dombrovskis vēl aizvien nav izteicis nekādu priekšlikumu, kas viņam radot pārliecību, ka Vienotībai nav patiesas vēlmes sadarboties ar SC.
Izskan viedokļi, ka divu partiju koalīcija, ko visticamāk veidos Vienotība un ZZS, varētu būt pat stabilāka nekā plaša koalīcija ar 84 vai pat 92 balsīm, kur, paļaujoties uz lielo balsu vairākumu, varētu būt nopietnas disciplīnas problēmas. Tas, kur tomēr tiek saskatīti draudi divu partiju koalīcijai ar 55 balsīm, ir spēcīgā opozīcija.
Tradicionālie izaicinājumi katrai koalīcijai, kad opozīcija mēģina panākt izkārtojuma maiņu, ir budžeta pieņemšana un Valsts prezidenta vēlēšanas. Ja Vienotībai un ZZS izdotos pārvarēt budžeta pārbaudījumu, grūtības gaidāmas nākamajā jūnijā, kad opozīcijai būs iespējas pacensties nogāzt valdību, apsolot savu atbalstu kādam no Valsts prezidenta kandidātiem apmaiņā pret vietu valdībā. „Jebkuru no Vienotības kandidātiem šī Saeima izgāzīs,” prognozēja kāds zinātājs.
Aizvadītajā nedēļā parādījās spekulācijas par to, ka no prezidenta aprindām nākošie signāli par VL-TB/LNNK nevēlamību nākamajā koalīcijā ir saistīti ar Rīgas pils vēlmi, lai valdībā tiktu aicināts SC. Prezidenta cilvēki šīs interpretācijas noliedza, uzsverot, ka pils pozīcija attiecībā pret SC ir neitrāla. Tomēr, kā atzina zinātāji, „kad Rīgas pils saka, ka ir neitrāla, tas patiesībā nozīmē, ka tā nav negatīva, bet pozitīvi neitrāla”. Neoficiāla informācija liecina, ka Urbanovičs neformālās sarunās bija atsevišķus neitrālus vērotājus pārliecinājis, ka ir gatavs maksāt augstu politisko cenu par iespēju pirmo reizi piedalīties valdības veidošanā, proti, bija izskanējuši apliecinājumi, ka SC līderi ir gatavi ne tikai līdzatbildēt par budžeta griešanu, bet arī pārformulēt savu pozīciju valodas, pilsonības un okupācijas fakta atzīšanas jautājumos.
Neskaidrs ir lēmums koalīcijā neaicināt Par labu Latviju (PLL), kurai 10. Saeimā būs 8 deputātu vietas – tik pat, cik VL-TB/LNNK. Premjers šo lēmumu motivēja ar to, ka PLL sarunās nav paudusi vēlmi strādāt valdībā.