Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām
Dmitrijs Krupņikovs*03.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
ASV Valsts departamenta publicētajā ziņojumā sakarā ar JUST Act (Taisnīguma atjaunošanas likums) ir sniegta informācija par valstu sasniegto progresu attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu traģēdijas upuriem.
Ņemot vērā, ka dzīvo vidū ir palikuši tik maz upuru, uzskatām, ka Latvijas Saeimai būtu vērts atgriezties pie 2019. gada likumprojekta izskatīšanas un pieņemt to; tas nodrošinātu minimālu kompensāciju par vairāk nekā 200 īpašuma objektiem, kuri bija konfiscēti ebreju kopienai Otrā pasaules kara un padomju okupācijas laikā.
ASV Valsts departamenta ziņojuma sadaļā, kas ir veltīta Latvijai, kura ir parakstījusi Terezinas deklarāciju, ir atzīmeti nozīmīgi sasniegumi tādās jomās kā arhīvu un vēsturiskie pētījumi, sabiedrības izglītošana un holokausta upuru piemiņas saglabāšana.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un tajā ietilpstošās organizācijas aktīvi piedalījās šajā darbā, kurš turpināsies ar Latvijas valsts atbalstu. Tā, pēdējo 20 gadu laikā esam uzcēluši piemiņas objektus vairāk nekā 200 ebreju masveida nāvessodu vietās. Esam noskaidrojuši simtiem glābēju vārdus, piemiņa par kuriem ir iemūžināta memoriālā Rīgas centrā. Esam atklājuši jaunus faktus, identificējusi un izpētījuši jaunus dokumentus.
Diemžēl, ziņojumā vienlaikus tiek pievērsta uzmanība pārāk lēnajam Latvijas progresam ebreju īpašumu restitūcijas jautājumos. 1991.–2016. gadā valsts ir atgriezusi tikai nelielu daļu no kopienas un reliģiskajiem īpašumiem, kas ebreju kopienai tika konfiscēti padomju okupācijas laikā un holokausta gados; lai gan Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir noskaidrojusi vēl 265 īpašumus, kuriem jāpiemēro restitūcija.
Ka tiek atzīmēts ASV Valsts departamenta ziņojumā, viens no faktoriem, kas ietekmēja 2019. gada likumprojekts atsaukšanu, bija politiskā pretestība. Turpat ir norādīts, ka politiski apsvērumi un bažas par ar restitūciju saistītajiem finansiālajiem izdevumiem novilcina nepieciešamo pasākumu īstenošanu arī citās valstīs.
Kopš 1990. gadu beigām Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uztur pastāvīgu dialogu ar valdību un Saeimu par pirmskara ebreju kopienas īpašumu restitūciju. Šis process bija lēns un grūts. Tomēr ceram, ka valdība un koalīcijas partijām izrādīs politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lēmumu. Joprojām ceram arī, ka jau drīz Latvija kļūs par vienu no tām valstīm, kas pilnā apmērā izpildījušas no Terezinas deklarācijas izrietošās saistības.
Neskatoties uz to, ka holokausta notikumus nekad nedrīkst aizmirst, restitūcijas īstenošana palīdzēs mūsu valstij pašķirstīt šī traģiskā vēstures perioda lappusi.
* Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks, rakstā saglabāta oriģinālā rakstība
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
