Celtņu iesaistīšanas apstākļi apliecina - dienesti šādām katastrofām nav bijuši gatavi

Uzņēmuma vadītājs Artūrs Maslovs ir pilnīgi pārliecināts, ka būtu izdevies izglābt daudz lielāku skaitu cietušo, ja lielie celtņi būtu iesaistīti glābšanas darbos jau no paša sākuma. Jau pirms ilgāka laika Arsava pārstāvis vērsies pie ugunsdzēsējiem un piedāvājis noslēgt līgumu par sadarbību šādu katastrofu gadījumos, taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informējis, ka tā rīcībā neesot tādu līdzekļu, lai slēgtu līgumu.

Traģēdijas dienas vakarā ap plkst. 22 firmai Arsava zvanījuši no uzņēmuma Tilts un lūguši celtni glābšanas darbiem Maximā: „Es uzreiz teicu, ka tur ar vienu celtni nepietiks, turklāt nepieciešami lielāki celtņi, nekā viņi prasa, lai paceltu būvkonstrukcijas un paneļus. Uzreiz pēc zvana trīs 90 tonnu celtņi devās uz notikuma vietu, kur izrādījās, ka tie nespēj pacelt smagos paneļus."

Tad tika izsaukts 220 tonnu celtnis, kas jau bija devies ceļā uz Liepāju, bet, izdzirdot par katastrofu, pēc Arsavas vadības rīkojuma apturēts Jūrmalā. Taču, lai izceltu veikala vidusdaļā nokritušos paneļus, arī ar šo celtni bijis par maz, tādēļ izsaukts 300 tonnu celtnis, kas atradās Dundagā un varēja notikuma vietā ierasties tikai no rīta.

„Ja uzreiz pēc nogruvuma būtu atskanējis zvans, lielais celtnis nebūtu devies uz Dundagu un jau plkst.19 būtu varējis iesaistīties glābšanas darbos,” Pietiek skaidroja Maslovs. Taču ne ugunsdzēsēji, ne kādi citi glābšanas darbu organizatori lielos celtņus nav lūguši.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Viktorija Šembele skaidro, ka pašiem ugunsdzēsējiem nav līgumu ar celtņu firmām, turklāt, ja VUGD prasītu šādu iesaistīšanos, par to būtu jāmaksā, tādēļ VUGD lūdzis palīdzību Rīgas domei. „Rīgas domei ir zināmas firmas, kurām ir šādi lieli celtņi,” iemeslus, kādēļ celtņi prasīti galvaspilsētas pašvaldībai, skaidro Šembele.

Kā spriež Maslovs, acīmredzot Rīgas dome sazinājusies ar uzņēmumu Tilts, kas jau zinājis, kurai kompānijai ir šāda izmēra celtņi. Par to, vai kāds apmaksās celtņu darbu glābšanas darbos, Maslovs nav pārliecināts. „Cilvēki strādā nakts laikā un bez atpūtas jau gandrīz diennakti. Man saviem darbiniekiem par šo laiku ir jāmaksā alga dubultā apmērā. Turklāt šādu celtņu nogādāšanai objektā katram nepieciešamas vēl četras mašīnas, kas ved atsvarus,” lielo celtņu darbības komplicētību un dārdzību raksturo Maslovs.

VUGD gan apgalvo, ka glābšanas darbu sākumposmā nemaz neesot bijis iespējams izmantot celtņus, jo sākumā bija jāatbrīvo sagruvusī ieeja, lai celtņi varētu piekļūt nogruvuma vietai, kur nepieciešams pacelt paneļus.

Savukārt Maslovs teic, ka celtņus varēja izmantot jau no paša sākuma, bijis tikai jānozāģē kokus, kas traucēja piekļūt notikuma vietai. Arī paneļu pacelšana notikusi no malām, nevis iebraucot veikala teritorijā. „Esmu pārliecināts, ka varēja izglābt vairāku cilvēku dzīvības, ja operatīvi glābšanas darbos iesaistītu lielos celtņus, nevis liktu cietušajiem zem gruvešiem pavadīt aukstu nakti,” pauž Maslovs.

Kā un kādēļ celtņi glābšanas darbos iesaistīti tikai četras stundas pēc veikala sabrukšanas, VUGD preses sekretāre sola noskaidrot pirmdien, jo patlaban visi atbildīgie ir iesaistīti glābšanas darbos. Tad arī varētu precizēt, kādēļ glābējiem nav līguma ar celtņu firmu par palīdzību šādos glābšanas darbos. 

Foto - RIA Novosti

Novērtē šo rakstu: