Iesaki rakstu: 
Šis gads atmiņā paliks ne tikai ar netīrāko priekšvēlēšanu kampaņu, bet arī ar čekas maisu zīmogu. Jautājums, vai Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot publiskai apskatei, izteikti prevalēja pirmajā pusgadā, kad vēsturnieki steidza paveikt darbu pie dokumentu izpētes un galīgā lēmuma pieņemšanas.
Tā arī nav pilna skaidrība par to, vai izpētes komisija ir iesniegusi pilnvērtīgu gala ziņojumu vai tikai daļēju. Taču balstoties uz Kaktiņa ekstrasensu kantorīša datiem, vairākums Latvijas sabiedrības grib, lai dokumenti tiek publiskoti un būtu pieejami visiem.
Taču, neskatoties uz sabiedrības degsmi ieraudzīt savā kaimiņā nodevēju, simt negudrie turpina bremzēt un meklēt atrunas, lai čekas maisus nepadarītu atklātus. Ne par velti runā, ka Saeimas ēkā un citur valsts augstākajos varas ešelonos ir pilns ar bijušajiem danoščikiemun citiem meža un kūts iemītniekiem.
No Saeimas partijām visaktīvāk pēdējo dienu laikā pret šo maisu publiskošanu ir darbojusies tieši Saskaņa, kura, visticamākais, pilda Kremļa norādījumus, jo, ja atklātībā nonāks informācija par danoščikiem, tad Maskavas garajai rokai vairs nebūs ietekme pār šiem cilvēkiem. Te gan ar Saskaņu veiksmīgi saslēgsies un draudzēsies gan ZZS biedri, gan arī citu partiju biedri, kas darbojušies komjaunatnē un kompartijā.
Atzīmēšanas vērts ir pieņēmums, ka Maizīša priekšgājējs SAB priekšnieka amatā Kamaldiņš (tas pats, kurš mēdza izskatīties pēc kārtīga sutenera) un tādi izmeklētāji kā zivju konservu Babris u.c., veiksmīgi izķeksēja laukā „pareizo” puišu lietas, lai uz tiem nemūžam nekristu aizdomu ēna, ka tie ir sadarbojušies ar VDK. Jā, tie ir atsevišķi multimiljonāri un sabiedrībā labi zināmi un cienījami cilvēki, kuri pretēji Rokpeļņa piemēram līdz savai pēdējai dzīves minūtei neatzītu savu sadarbošanos ar VDK.
Izskatās, ka čekas maisu liktenis tiks norakts priekšvēlēšanu gaisotnē un daudzi no mums nepiedzīvos to dienu, kad varēs aplūkot tos vai nu digitālo kopiju veidā, vai kādā no Okupācijas muzeja izstādēm.
Tam visam pa virsu pēdējā laikā uzradušies sabiedrībā labi zināmi cilvēki, kuri sevi dēvē par biedrību „Latvija Pasaulē”. Tā ir dibināta pavisam nesen - 2017.gada 7.augustā Zinātņu akadēmijas telpās.
Biedrības mājaslapā nav minēti tās biedri, lai vismaz radītu pienācīgu izpratni par šo organizāciju. Taču, ja ņem vērā biedrības izsūtīto aicinājumu augusta vidū pie visām valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Saeimas frakcijām, vērsās biedrības „Latvijas Pasaulē” pārstāvji – Ojārs Spārītis (Zinātņu akadēmijas prezidents - attēlā); Aloizs Vaznis (izbijis operativņiks un iekšlietu ministrs juku laikos); Andris Ruģēns („Latvija Pasaulē" valdes priekšsēdētājs; brīvmūrnieks); Jānis Reiniks (bijušais Drošības policijas priekšnieks); Andris Trautmanis (bijušais Drošības policijas 2. pārvaldes priekšnieks); Indulis Zālīte (bijušais SAB Totalitāro seku dokumentēšanas vadītājs); Inese Dreimane (vēsturniece); Zigmārs Turčinskis (vēsturnieks); Jānis Vanags (LELB arhibīskaps); Pāvils Brūvers (LELB bīskaps – emeritus); Edvards Pavlovskis (Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps); Rihards Rasnacis (Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča uzdevumā priesteris); Mārtiņš Šics (Saeimas deputāts); Jānis Streičs (LZA Goda loceklis), ar aicinājumu „novērst sociālo konfliktu un sabiedrības šķelšanos”.
Sociālā konflikta un sabiedrības šķelšanas novēršanas ir spēcīgs arguments, un dažs labs ziņu portālu lasītājs tam noteikti noticētu, jo zem šāda paziņojuma ir parakstījušies sabiedrībā zināmi un cienījami cilvēki. Tagad, lūdzu, pievērsīsim uzmanību tam, ko jau minēju dažas rindas iepriekš, proti, ka starp aģentiem un danoščikiem, iespējams, ir sabiedrībā labi zināmi un cienījami cilvēki, piemēram, prātiņu nokodušais Kalniņ’ Imka, bet tas būtu mazākais ļaunums, Dievs ar viņu.
Tie var būt arī garīdznieki un zinātnieki. Šai sakarā nāk atmiņā sen aizmirsta manis izvirzīta hipotēze par arhibīskapu Vanagu, kurš, iespējams, ir bijis saistīts ar čeku, taču par viņu dati visticamāk glabājas kaut kur Maskavā. Šādam pieņēmumam ir tiesības pastāvēt, kamēr tas nav apgāzts, jo patiesībā Jāņa biogrāfija ir American dream vērta, un neapstrīdams ir fakts, ka čeka PSRS laikos kontrolēja visas konfesijas.
Savukārt Spārītim līdzīgi kā mūsu ārlietu ministram vajadzētu beidzot iznākt no skapja, jo, iespējams, viņa mazais noslēpums (ja tā ir taisnība) visdrīzāk ir zināms Kremļa gaiteņos. Protams, ja viņš savu orientāciju nav nomainījis kopš padomijas laikiem. Par to viņu nekādi nevar nosodīt, bet šis noslēpums var tikt izmantots kā spiediena instruments.
Iepriekš uzskaitītie kungi un viena dāma, tostarp partija Saskaņa, mums vārda tiešā nozīmē draud ar sociālajiem konfliktiem. Drīzāk es to uztvertu par izmisīgu ķeršanos pie ne tik smukiem paņēmieniem, lai sabiedrība nobītos un nepieprasītu čekas maisu atvēršanu.
Tad nu atgriezīšos atpakaļ pie tā, ka 60% Latvijas iedzīvotāju grib, lai čekas maisi tiktu atvērti. Domāju, ka ir pagājis pietiekoši daudz laika, lai iespējamie pārdarījumi draugu, paziņu un radu starpā tiktu piedoti. Turklāt pāris sasisti deguni vai izsisti zobi seno laiku vārdā neradīs sociālo konfliktu un sabiedrības šķelšanos.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
