Ceipe: mani kontrabandas apkarotāji strādās labāk, ja viņu būs mazāk un tik daudz neanalizēs un nekontrolēs

Pietiek jau ziņojis, ka pārvaldi jau vairāk nekā pusgadu vadošā Ceipes ziņojumā atzīts: neraugoties uz Muitas kriminālpārvaldes vadībā pēdējos gados veiktajām pārmaiņām, situācija kontrabandas apkarošanā un kriminālpārvaldes darbībā ir nevis uzlabojusies, bet tieši pretēji – būtiski pasliktinājusies. „Salīdzinot gada rezultatīvos rādītājus, jāsecina, ka nosūtīto kriminālvajāšanai lietu skaits samazinās, t.i. krītas viena no galvenajām MKrP darbības rezultātu rādītājiem. Rezultatīvie darba rādītāji visos tiesībaizsardzības iestādes darbības pamatkomponentos – krītas,” pašreizējo situāciju Jezdakovai raksturo Ceipe.

No Ceipes ziņojuma arī izriet, ka Muitas kriminālpārvalde pēc tajā veiktajām pārmaiņām, kuras sabiedrībai tikušas pasniegtas kā nepieciešamas kontrabandas labākas apkarošanas nolūkos, ir devušas pretēju efektu un kriminālpārvalde pašlaik ir faktiski bezspēcīga organizēto grupējumu priekšā. „MKrP darba rezultātā tiek izņemtas preces, nodarīts materiāls zaudējums kontrabandas veicējiem, taču organizētās noziedzības grupējumi turpina darboties, un tendences norāda uz to darbības aktivizēšanos sabiedrības pirktspējas krituma apstākļos un pieprasījuma pieaugumā pēc lētākas (kontrabandas) preces,” Jezdakovai ziņo Ceipe.

Nu Pietiek rīcībā nonākuši arī Ceipes ierosinājumi, kādā veidā veikt pārvaldes reorganizāciju, kuras rezultātā „jānodrošina pārvaldes uzdevumu likumīgu un atbilstoši izpildi, ņemot vērā tiesībaizsardzības iestādes darbības specifiku un valsts noteiktās prioritātes cīņai pret organizēto noziedzību. Jānodrošina atbilstošu darba noslodzi pārvaldes struktūrvienībās, jo īpaši Izmeklēšanas daļā, apturot darbinieku aiziešanu darbā uz citām tiesībaizsardzības iestādēm. Jāpaaugstina darbinieku motivācijas iespējas par veikto darbu virsstundās (ņemot vērā MKrP darba specifiku un neiespējamību plānot darba laiku), kā arī darbu īpašos riska apstākļos cīņā pret organizēto noziedzību”.

Ziņojumā minēta virkne dažādu pārvaldes struktūru pārveidojumu, kuru būtību cilvēks no malas var nebūt kompetents vērtēt; taču cita starpā Ceipe norāda, ka kriminālpārvalde strādās labāk, ja tajā tiks būtiski – par sesto daļu – samazināts darbinieku skaits. „Reorganizācijas rezultātā VID Muitas kriminālpārvaldes štatu sarakstā pavisam kopā ir 150 darbinieki, t.i. par 28 darbiniekiem mazāk nekā patreizējā štatu sarakstā,” Jezdakovai ierosinājis Ceipe. Šāda finansiālā ietaupījuma rezultātā tikšot rastas iespējas „veikt darbinieku motivējošus pasākumus un veiktā virsstundu darba apmaksu”. Par to, no kādām funkcijām rezultātā atteiksies pārvalde, dokumentā nekas netiek minēts.

Tāpat Ceipes reorganizācijas ierosinājumi paredz orientēties tieši uz operatīvo darbu, šīs fokusēšanās dēļ cita starpā likvidējot atsevišķu Stratēģiskās analīzes nodaļu (gan saglabājot darbiniekus), kā arī Kontroles daļu, tās vietā Izlūkošanas daļā izveidojot Atbalsta nodaļu. Šie un citi dokumentā aprakstītie pasākumi saskaņā ar Ceipes pārliecību mazinās „risku pārvaldes (kā tiesībaizsardzības iestādes) likvidācijai, kas eventuāli var pienākt zūdot pārvaldes darba kapacitātei, palielinoties paliekošo darbinieku slodzei un neizpildīto uzdevumu apjomam”.

Kā jau ziņots, Muitas kriminālpārvaldes vadītājs dokumentā Jezdakovai bija norādījis uz nepareizu darba organizāciju pārvaldes struktūrās: „Operatīvo darbinieku skaits MKrP ir nepietiekams organizētās noziedzības darbības apkarošanai, noziegumu novēršanai un atklāšanai. Liels pārvaldes darbinieku resurss (91 darbinieks) faktiski veic tikai atsevišķus kriminālprocesuālos atbalsta uzdevumus, piedalās Muitas pārvaldes organizētos muitas kontroles pasākumos vai veic līdzdalību citu tiesībaizsardzības iestāžu organizētos un iniciētos kontroles pasākumos, lielā mērā dublējot Muitas pārvaldes muitas kontroles punktu amatpersonu darbu, veicinot citu tiesībaizsardzības iestāžu darba rezultātus kā ērts darba spēka resurss.”

Pārvaldes vadītājs arī atzīst, ka „jau no 2010. gada ir notikušas un notiek MKrP darbinieku (īpaši izmeklētāju) aiziešana no darba nesamērīgi lielās noslodzes dēļ, kā arī labāku motivācijas iespēju un labāka atalgojuma dēļ citās tiesībaizsardzības iestādēs”. Ceipes ziņojumā arī atzīts, ka problēmas, kuru uzskaitījums prokuratūras atzinumā bija par pamatu, piemēram, viņa priekšgājēja Marjana Burija pārcelšanai uz formālu posteni, līdz šim ir tikai augušas: „Lielās darba slodzes dēļ izmeklēšanas darbā tiek pieļautas kļūdas vai arī ilgstoši netiek veiktas mērķtiecīgas procesuālās darbības tādējādi izraisot uzraugošo prokuroru kritiku par procesu virzības neatbilstību un zemo kvalitāti. Par atsevišķām lietām uzraugošie prokurori pieprasa veikt dienesta pārbaudes un pat ierosināt disciplinārlietas pret izmeklētājiem. Šāda situācija vēl vairāk rada iespējamu izmeklētāju aiziešanu no darba nesamērīgi augstas intensitātes apstākļos.”

Ceipe VID strādā jau kopš 1995. gada, 2010. gadā kļuva par VID Muitas pārvaldes direktora vietnieku, bet pagājušā gada augustā – kā tiek uzskatīts, ar KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes tiešu atbalstu – par Muitas kriminālpārvaldes direktoru. Līdz ar Ceipes iecelšanu amatu zaudēja neformāli par "Vaškeviča cilvēku" uzskatītais Marjans Burijs, kas tika "aizrotēts" par Nodokļu piedziņas pārvaldes direktoru (ar vienu darbinieku).

Novērtē šo rakstu: