Čakšas „veiksmes formula”: dabūt vairāk naudas no valsts un to sadalīt starp „savējiem”
Pietiek lasītājs14.10.2017.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Kaut veselības budžets ir vairāk nekā 1 000 000 000 eiro, nevienam nav īsti skaidrs, kas būtiski uzlabosies veselības aprūpes sistēmā un kādas būs mediķu algas, ko esam apņēmušies samaksāt visi no sava sociālā nodokļa daļas. Lai cik daiļskanīgi nebūtu veselības ministres Andas Čakšas runas plūdi, skaidrības nav nevienam.
Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir klajš brāķis, ko nu uzņēmusies uzlabot ZZS vadītā Saeimas sociālo lietu komisija. Taču īstas skaidrības, ko un kā uzlabot, arī nav, jo nav pilnīgi nekādu aprēķinu vai pamatojuma, lai pārliecinātos, ka likums strādās un būs ieviešams dzīvē. Nav pat definēts likuma mērķis. Veselības ministrija (VM) joprojām nav veikusi veselības aprūpes pakalpojumu pašizmaksas, tarifu, farmakoefektivātes vai citu ekonomisku rādītāju aprēķināšanu un analīzi. Nav izstrādāti arī vienoti standarti un kvalitātes sistēmas vadlīnijas.
Par VM plānošanas ačgārnībām liecina kaut vai tas, ka jau šobrīd tiek prasīti papildu līdzekļi 2018. gada budžetā Mātes un bērna plāna realizācijai, kaut šādi plāni ir bijuši jau iepriekš ar iezīmētu finansējumu. Varbūt A.Čakšai pēkšņi radusies dziļi personīga interese uzlabot šo plānu?
Tas gan netraucē Nacionālajam veselības dienestam (NVD) izsludināt nu jau ikgadējo ambulatoro pakalpojumu iepirkuma konkursu, kur tiek plānots novirzīt ievērojamu finansējuma pieaugumu uz budžeta deficīta rēķina, kas tiek pamatots ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes un dzīvildzes uzlabošanu. Taču konkursa nolikums ir tieši tāds pats kā pirms gada, nekādi jauni kritēriji, kvalitātes indikatori, efektivitātes izvērtēšana vai apjoma cenu iespējas nav prasītas vai paredzētas.
Grūtu pateikt, vai tā ir nejaušība, bet tieši šomēnes darbu NVD uzsāk bijusī ministres padomniece, kurai gan nav nekādas pieredzes valsts pārvaldē vai veselības sistēmas administrēšanā. Bet toties ir "slepenā" pazīme - ministre viņu šim amatam ir uzrunājusi, līdzīgi kā visus līdz šim, kuri ir uzvarējuši VM rīkotajos improvizētajos un formālajos konkursos. Pēdējā laikā īpaši aktīvi tiek lobētas privātās medicīnas pārstāvju intereses, un izskatās, ka arī šis NVD rīkotais konkurss nebūs izņēmums.
Algu pielikums tiek solīts visiem mediķiem, taču privātās ambulatorās iestādes to saņems dubultā, jo plāno dubultot savu ambulatoro pakalpojumu apjomu par valsts naudu un no "neizdevīgajām" valsts kvotām atteikties par labu valsts un pašvaldību slimnīcām netaisās. Grandiozi pieteiktais stratēģiskais iepirkums aprobežojas ar pieredzes apliecinājumu pašiem speciālistiem un aparatūras uzskatījumu, kas principiāli ne ar ko neatšķiras no kopējā ambulatorā pakalpojuma iepirkuma. Vairs neizskan priekšlikums pilnībā nodalīt valsts sniegto medicīnisko palīdzību no privātās, kas neļautu brīvi manipulēt ar pacientu.
Lai nu kā, ir skaidrs, ka nākamā gadā šajā sektorā nekas nemainīsies. Tik vien, ka koalīcija nedaudz neērtā situācija ir nostādījusi A.Čakšu, pieprasot skaidrot un mainīt slimnīcu līmeņus. Izskan runas arī par kartējuma maiņu pilnībā, kas saistīts ar neapmierinātību par ES naudas sadali. Kaut veselības nozarē tiek iepludināti simtiem miljonu, vairāk nekā puse nonāk Stradiņu slimnīcas būvniecībā, kas ir neadekvāti dārga.
Pamatoti tiek apšaubīta divu milzīgu universitāšu slimnīcu nepieciešamība, jo jau tagad gultu noslogojums tām ir zems un operācijas zāles stāv dīkstāvē. Ir iespējams medicīniskos resursus koncentrēt vienā augstas klases slimnīcā, taču tas nav iespējams dažu medicīnas "oligarhu" dēļ, kurus nu jau pavisam atklāti lobē A.Čakša, ignorējot sabiedrības kopējā labuma intereses.
Netiek apsvērta arī abu medicīnas augstskolu apvienošana, kaut arī šeit ir zināms, ka esošā apmācību sistēma ir ļoti neefektīva - no vienas puses, tiek sagatavots daudz mediķu valstij par valsts naudu, bet tai pat laikā to katastrofāli trūkst reģionos... Kaut RSU rektora vēlēšanas vēl priekšā, uzvara jau tiek prognozēta savējam prof. A.Pētersonam, un pašos pamatos bija liegts uz konkursu pieteikties progresīvam latviešu profesoram no ASV Uģim Gruntmanim. Arī uz RSU plūst veselības budžeta miljoni, kas nodrošina bezmaksas studijas un sedz mācību bāzes izmaksas, ļaujot labi pelnīt uz ārzemju studentu rēķina.
Visiem viss ir apsolīts, sadalīts starp "savējiem", un būtu miers nozarē, ja nebūtu ģimenes ārsti, kas visās A.Čakšas shēmās ir bārenīšu lomā, jo naudas visiem nepietiek. Ja grib labi finansēt valsts milzīgās kapitālsabiedrības, nodrošināt pietiekamu peļņu privātajā sektorā, pilnībā apmierināt augstskolu vajadzības, nevar atrast tik vien kā 3 miljonus ģimenes ārstu algu pielikumam jeb palielināt kapitācijas naudu.
Jo vājāka ir primārā aprūpe, jo lielāks pacientu skaits nokļūst ambulatorā privātā līmenī, un, kā zināms, katrs pacients atnes naudu - poliklīnikai, diagnostiskām firmām, laboratorijām, aptiekām un vairumtirgotājiem utt., kā nākamais " slaukšanas" etaps - slimnīca...
Sabiedrība īsti nesaprot, kā darbojas veselības aprūpes sistēma, ir skaidrs tikai viens, ka bez naudas labu ārstēšanu saņemt nevar, un bieži arī par lielu naudu netiek saņemta pretī gaidītā aprūpe un ārstēšana atbilstošā kvalitātē, bet tas A.Čakšu neinteresē, jo kvalitātes sistēmas, vadlīnijas nav VM darba kārtībā.
A.Čakšas „veiksmes formula” veselības ministres amatā ir vienkārša - dabūt vairāk naudas no valsts (t.i. sabiedrības, pat uz budžeta deficīta rēķina), kura jāsadala starp "savējiem" privātajā ambulatorajā, slimnīcu un augstskolas sektorā, neskatoties uz to, ka viņu veselības aprūpes kvalitāte sen jau vairs nav ne slēpjams īlens maisā, pat ne skabarga acī... šis baļķis jau ir padarījis aklu gan premjeru, gan Saeimu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
