Iesaki rakstu: 
Lai gan ar jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī, noteikts, ka visiem sabiedrisko ēku būvprojektiem ir jāveic ekspertīze, tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts. Līdz ar to katrs būveksperts var brīvi interpretēt, ko pārbaudīt un kam nepievērst uzmanību. Turklāt par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija šī standarta izstrādi atstājusi pašas nozares ziņā.
Būveksperts Artis Dzirkalis, kurš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitūdes Maxima lielveikala būvniecībā, ir pārliecināts, ka jaunais Būvniecības likums un to pavadošie būvniecības normatīvi ir ieviesuši daudz lielāku kārtību un skaidrību būvniecības procesā, turklāt, pēc viņa domām, likumā noteiktā prasība obligāti veikt būvprojekta ekspertīzi sabiedriski nozīmīgām ēkām, ļoti ievērojami palielina būvniecības procesa un pašu būvju drošību. Arī būvekspertu sertificēšanas uzticēšana Būvniecības valsts kontroles birojam, viņaprāt, ir loģisks un pareizs solis.
Tomēr arī ekspertīžu jautājumā joprojām palikuši robi, kas paver iespējas interpretācijām, jo joprojām nav tapis būvprojektu ekspertīžu standarts. Līdz ar to katrs eksperts pats brīvi un radoši meklē veidu, kā pēc iespējas kvalitatīvāk veikt ekspertīzi, bet bieži vien viena eksperta atzinums tik krasi atšķiras no otra eksperta slēdziena, ka, piemēram, tiesu lietās tie nav nedz salīdzināmi, nedz izdarāmi loģiski secinājumi.
“Es domāju, ka Latvijā ir par maz naudas normatīvu izstrādei, bet standartu izstrādei vispār nav paredzēts finansējums. Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Bet mums tā nav,” problēmu izklāsta būveksperts, norādot, ka standarta izstrādi nav liegts uzņemties pašai industrijai, lai gan teorētiski šim regulējumam būtu jānāk no valsts. “Mums saka – jūs gribat standartu? Jauki! Rakstiet augšā! Bet kad es rakstīšu? Man ir jāvada uzņēmums, man ir jātaisa ekspertīzes!” neizpratnē ir būveksperts, kura atzinumus valsts izmantojusi arī saistībā ar problēmām Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā.
Lai gan no valsts nav saņemts nekāds atbalsts būvprojektu ekspertīžu standartu izstrādei, tomēr paši nozares entuziasti ārpus tiešajiem darba pienākumiem sabiedriskā kārtā arī pamazām veidojot šo standartu, stāsta Dzirkalis: „Tad es sēžu pēc deviņiem vakarā un ģenerēju, kāds varētu būt standarts...”
Turklāt būvprojektu ekspertīzē nepieciešams ne viens vien standarts. “Standarts par būvkonstrukciju ekspertīzi, par arhitektūras ekspertīzi, par ugunsdrošības, energoefektivitātes, darba drošības. Un vēl visas pārējās. Jo tās ir piecas galvenās, plus vēl izmaksu ekspertīze. Ir vel apkure, vēdināšana, kondicionēšana, ārējie tīkli, iekšējie tīkli, ūdensvads, kanalizācija, elektrība, vājstrāvas, akustika. Tās nav obligātas ekspertīzē, bet drīzumā jau būs,” ekspertīžu daudzveidību un standartu izstrādes lielo skaitu uzver būveksperts.
Viena no lielākajām problēmām kvalitatīvu projektu izstrādē pašlaik ir naudas un laika trūkums, norāda Dzirkalis. Nereti pasūtītājs atnes uz ekspertīzi vēl negatavu projektu cerībā, ka ekspertīzi varēs sākt arī vēl nepabeigtam projektam, jo bieži vien pasūtītājam šķiet, ka visi konsultāciju, projektēšanas, ekspertīzes un citi papīru darbi pirms reālās būvniecības uzsākšanas aizņem pārāk daudz laika. “Ja mums atnes pusgatavu projektu, mēs vispār nesākam to ekspertēt. Kādreiz vispār ekspertīzes viens projektētājs uztaisīja savam čomam otram projektētājam un otrādi, pie alus kausa salika visus nepieciešamos parakstus, jo ekspertīze nebija obligāta ar likumu. Tagad to var darīt tikai sertificēti būvprojektu eksperti,” izmaiņas skaidro Dzirkalis.
Ja būtu izstrādāts konkrēts būvprojektu ekspertīžu standarts, ikvienam būtu skaidri spēles noteikumi,,, ir pārliecināts eksperts. “Ja mums simtprocentīgi jāpasaka, ka tā ēka ir droša, ko arī no mums kā ekspertiem arī sagaida, tad mums principā jātaisa otrs projekts. Tas nozīmē tikpat lielas izmaksas un laiku kā pašam projektam. Tas loģiski nav iespējams. Mēs kā eksperti pārbaudām savas lietas, uztaisām savus modeļus. Ekspertīzes uzdevums ir atrast slidenās vietas un tās pārbaudīt, nevis skrupulozi pārbaudīt visu projektu. Tad mēs arī skatāmies, vai detalizācijas apjoms ir pietiekams,” norāda Dzirkalis. Viņš ir pārliecināts, ka standarts palīdzētu arī pašiem ekspertiem, jo būtu pilnīgi skaidrs, kas ir jādara, un nebūtu katru reizi jāmēģina izgudrot divriteni.
No šā gada 1.jūllija būvekspertīzes atļauts veikt tikai Būvniecības valsts kontroles biroja sertificētiem speciālistiem. Līdz 30.jūnijam sertifikātu ieguvuši tikai 62 speciālisti.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
