Iesaki rakstu: 
Demisionējušā premjera Valda Dombrovska ietekmīgajai padomniecei un ģimenes draudzenei Sandrai Bukanei visticamāk izdosies vismaz daļēji nosargāt savu ietekmi arī jaunajā valdībā – viņa varētu kļūt par topošās premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) ārštata padomnieci, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tas rada kārtējās šaubas par Straujumas patstāvību.
Sandra Bukane, būdama premjera Dombrovska juridiskā padomniece un uzticības persona, aizejošajā valdībā kontrolēja procesus, kas saistīti ar lieliem saimnieciskiem darījumiem un uzturēja saikni ar Vienotības laikā iecienīto valdības finanšu konsultantu Prudentia.
Nepieciešamība Bukanei saglabāt kaut vai ārštata padomnieces amatu tiek skaidrota ar aizejošās valdības ieredzētu ekonomisku grupu vēlmi paturēt ietekmi pār procesiem, kas saistīti ar lidsabiedrības airBaltic likteni, bankas Citadele pārdošanu un citiem.
Oficiāla apstiprinājuma par Bukanes amata saglabāšanu pagaidām nav – to Pietiek neoficiāli apstiprinājuši avoti valdībā un Vienotībā. Straujumas nākamais biroja vadītājs Ringolds Arnītis Pietiek to solīja atklāt 22.janvārī pēc valdības apstiprināšanas, jo biroja izveide vēl esot procesā. Lūgts apstiprināt ziņas par Bukanes amatu Straujumas birojā, Arnītis norādīja: “Es šādas sarunas nevedu.”
Arnītis ir pašas Straujumas izraudzīts biroja vadītājs un viens no nedaudzajiem lēmumiem, kurā nākamā premjere izrādījusi patstāvību un nepiekāpību Vienotības spices priekšā.
Ja Straujuma piekāpsies šai kārtējai prasībai, plānots, ka Dombrovska juridiskā padomniece Sandra Bukane no štata padomnieces amata pārcelsies ārštatā, kas nozīmē, ka viņai par darbu premjeres Straujumas birojā netiks maksāta alga.
Pērn Bukane premjera birojā nopelnījusi vairāk nekā 13 tūkstošus latu. Tomēr to kompensēs viņas amats Ventspils brīvostas valdē, kur Bukane pērn nopelnījusi vairāk nekā 36 tūkstošus latu.
Vairāki avoti Vienotībā atzinuši, ka finanšu ministrs Andris Vilks, kuram pašam partijas spice neredzēja vietu jaunajā valdībā, nejutīsies pietiekami spēcīgs, lai censtos mainīt Finanšu ministrijas deleģēto pārstāvi Ventspils brīvostā.
Pati Bukane uz Pietiek jautājumiem pirmdien atbildēja: "Nevaru jums atbildēt, bet man nav zināms, ka būtu izlemts par turpmāko biroja sastāvu."
Iepriekš bija zināms, ka Vienotības līdere Solvita Āboltiņa arī Straujumas biroja vadītājas amatā būtu gribējusi redzēt Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku. Vienotībā valda uzskats, ka Augustovska bija partijas vadības “tiešais vads” uz premjera biroju, kas operatīvi sniedza ziņas par Dombrovska dienaskārtību un informācijas apriti, nepieļaujot premjera pārlieku attālināšanos un patstāvību.
Tiek pieļauts, ka Straujumas birojā šo lomu veiks Dombrovska tagadējais padomnieks kultūras un politikas plānošanas jautājumos Ints Dālderis, kuram arī atradusies vieta Straujumas birojā. Iecerēts, ka Dālderis nākamajai premjerei sniegšot padomus ES struktūrfondu jautājumos. Pirms 2009. gadā Dālderis kļuva par Tautas partijas deleģētu kultūras ministru, viņš bija zināms kā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors un lielisks klarnetists.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
