Bordānu visi pārprotot un kļūdaini citējot

»

Kuram no pēdējās piecgades lielākajiem korumpantiem šis ir uzkāpis uz astes? Gan Dombrovskis, gan Kampars, gan Rungainis, visi dzīvo zaļi.

Atbildēt

Politikā kā tankā.Nevar maitāt gaisu.

Atbildēt

Politikā kā tankā.Nevar maitāt gaisu.

Atbildēt

Politikā kā tankā.Nevar maitāt gaisu.

Atbildēt

»

Man prieks, ka ir vēl viens , kas rūpīgi konspektē visu manis šajā vietnē teikto. Pateikšu tev kā noslēpumu- tajā teikumā ir dziļi apslēpts zemteksts. Tāpēc izdrukā, piekar pie sienas rāmī un atkarto 3x pirms gulētiešanas, tāpat liec to darīt savai vecenei/vecim. Pēc meneša ilgas meditācijas tev atklāsies gaisma.
Um kas teica, aborta upuri, ka taisos ar tevi diskutēt?

Atbildēt

Nožēlojami. Te lūk piemērs, kapēc brūk jumts jaunā ēkā... Pie stūres ielikteņi, ne profesionāļi...

Atbildēt

»

LRTT: P.S. Līdz absurdam ir nonācis tas, ka L. Grantiņa komentāri tiek bloķēti vai dzēsti no galvenajiem Latvijas ziņu mēdijiem DELFI, TVNET,LA un kopš aizvakardienas arī dižais demokrāts Lato Lapsa neatļauj vairs L. Grantiņam izsacīties.

Atbildēt

»

Man prieks, ka ir vēl viens , kas rūpīgi konspektē visu manis šajā vietnē teikto. Pateikšu tev kā noslēpumu- tajā teikumā ir dziļi apslēpts zemteksts. Tāpēc izdrukā, piekar pie sienas rāmī un atkarto 3x pirms gulētiešanas, tāpat liec to darīt savai vecenei/vecim. Pēc meneša ilgas meditācijas tev atklāsies gaisma.
Um kas teica, aborta upuri, ka taisos ar tevi diskutēt?

Atbildēt

»

Diskutēt ar stulbeņiem ir gaužām neitresanti tapēc pateiķšu īsi- iebāz divus pirkstus savā smirdīgajā mutē un kartīgi izpļūties, varbūt paliks vieglāk.

Atbildēt

Bordāna visas tirisanas ir saistitas ar Vienotibas ielikteniem!!!!!!!!!!!!!!

Atbildēt

Slikti ir tas, ka Straujuma kā ZM valsts sekretāre tieši ir piedalījusies cukura rūpniecības sagraušanā Latvijā un manipulēšanai ar cukura krājumiem (iestājoties ES)nepieciešamās normatīvās bāzes izstrādē un piemērošanā.

Atbildēt

»

Nevajag strādāt sistēmā, pietiek izlasīt publiski pieejamos spriedumus, lai pateiktu, kurš sistēmā ir nejēga, bet kurš pērkams nejēga.
Savā esošajā veidolā tieslietu sistēma nemaz NEDRĪKST pastāvēt, un lielai daļai no tiesnešu krēsliem būtu taisnā ceļā jādodas uz ieslodzījuma vietām.
Vēl nekaunēsies prasīt kompetenci komentētājam! Kompetence ir jāpierāda tiesām. KATRĀ LIETĀ. KATRĀ SPRIEDUMĀ.
Satversmes tiesas tiesnesis krimināli apsūdzēta persona, AT priekšsēdētājs ar nezin kā iegūtu pilsonību, grūtupveida kantori raksta tiesnešiem spriedumus, parādsaistības simtos tūkstošos, vēl izteiks pretenziju! Mošķis ne maija! Turi muti, pastala.

Atbildēt

»

Vai tagad mums būs "tiesiska" valsts, ja noņems Bordānu??? Nebija un nebūs. Tiesu sistēma ir šakāļu bars, kur saprāts nemājo, tikai nauda, pazīšanās, sarunāšana un citi pārkāpumi. Dievs ir pasargājis tos cilvēkus, kam nav bijis jāsastopas ar dažādu līmeņu korumpantiem tiesās. Man nepaveicās.... Tur nedraudzējas ar veselo saprātu, bet tikai intrigām un insinuācijām.

Atbildēt

»

Viss tas ir protams incanti un noderīgi. Un par LV "doktoru" grādu vertību arī priekšstats līdz šim bija. Tikai soreiz nedaudz ne pa tēmu. Atgādināsu, ka runa bija par Bordānu, viņa ieguldījumu cīņā pret politmafiju un nepārdomatiem izteicieniem. Ja ir infa par kādu "neietekmētu" tiesas lēmumu tad lūgtum izteikties. Bet Par Straujumu gan jau būs atsevišķs raksts , kur varēsiet izpausties trekniem burtiem.

Atbildēt

Par Straujumu


Tā kā ziņa nāk no ārzemēm, kur nav latviešu burtu, tad atvainojamies par neērtībām, ka teksts saglabāts sākotnējā variantā.
Te ir tikai viena nepilnveertiiga ieskice vinjas darba gaitaas.
Wikipedia var uzzinaat, ka vinja straadaajusi peec fizikjes un matemaatikjes augstskolas diploma ilgus gadus ZA Ekonomikas instituuta Agraarajaa nodaljaa. Un tieshi tur paraadiijusi savas zinaashanas lauksaimnieciibas jomaa. 1987 gadaa studeejusi un beigusi aspirantuuru.. viss jau labi, cepuri nost shai kundzei! Labi zinaatnice, tikai savu Dr. graadu 1992 gadaa aizstaaveejusi peec Wikipedia ne shajaa instituutaa, bet citur..Taatad, kas vinja ir? Kaapeec iet karjera no rokas rokaa?
!987 gadaa peec augstskolas beigshanas saaku straadat Zinaatnju Akadeemijas Ekonomikas instituuta Agraarajaa nodaljaa..nostraadaaju tikai 9 meeneshus, bet nodalja jau nav tik liela, lai darbiniekus nepaziitu. Shajaa gadaa gan tikai 2 cilveeki aizstaaveeja Dr. graadu, bet ne Straujumas kundze. Taa bija Arniites kundze un Inesis Feiferis, kuri ljoti labi saprata lauksaimnieciibu.
ZA labos amatos nevareeja straadaat cilveeki, kuriem nebija “aizmugure”, kuri nebija VDK..protams, ka nebija visi, bet Straujuma noteikti bija..vinjai bija speeciiga aizmugure..nekaadus zinaatniskos darbus apsprieshanai neatceros..mums bija tradiicija apspriest nodaljaa zinaatniskos darbus. Atceros to kundzi tieshaam izskatiigu un sherftu. Kad vajadzeeja pasuutiit zinaatnisko literatuuru uz Krieviju..vinja no mums mazajiem zinaatniskajiem liidzstraadniekiem noveersaas un teica- ko juus veelaties? Es pasuutu tikai doktoriem. Ejiet un mekleejiet biblioteekaas, ko piemeerotaaku. Taa arii par laimi man iznaaca izlasiit biblioteekaa visus K.Ulmanja darbus..par protekcionismu Latvijaa, lai aizsargaatu savu produkciju, kaadai kvalitaatei ir jaabuut alus miezhiem..u.t.t.
Muusu Agraaraas nodaljas vadiitaajs ZA bija profesors un akadeemikjis Arnis Kalninjsh. 1988 gada 1 janvaarii tika nodibinaats Agraaraas ekonomikas instituuts Peives ielaa. Vinjsh teica, luudzu, kuri veelaties, naaciet straadaat uz jauno instituutu. Straujumas kundze negaaja. Kaapeec? Buutu dabuujusi labu vietu. Varbuut bija nesaskanjas ar manu shefu? Varbuut nepaarzinaaja pietiekoshi lauksaimnieciibu, kaa matemaatikje? Shefam tad bija ljoti labas organizatoriskaas speejaas..labaakie zinaatnieki paargaaja no nodaljas tur straadaat. Es arii sanjeemu lielaaku algu kaa zinaatniskaa liidzstraadniece. Atceros I. Feifera kungu, Kozlovska kungu, Artnes kundzi u.c. Vinjsh arii speeja savaakt jaunus cilveekus un ljoti talantiigus, kaa J. Meijuuberi, A. Kalninju, Jolantu Andersoni, Inguunu Sudrabu, Guntaru Krastu (Bijushais Ministru prezidents), Robert Ziili un citus.
Tanii sarakstaa nebija Straujumas! Kaapeec? Taapeec , ka vinja no ZA aizgaaja peec tam peec 3 meeneshiem uz Plaanoshanas instituutu..tur taksh atkal bija aizmugure..vareeja uzrakstiit Dr. graadu..es domaaju, ka ja tajajos laikos vinja vairaak buutu pieveersusies lauksaimnieciibai, bet ne beeguleejusi pa sveshiem instituutiem, tad no vinjas buutu tieshaam iznaakusi iista matemaatikje vai lauksaimniece..Pagaidaam izskataas taa, ka daama neapsver ne pa labi, ne pa kreisi..
Bet te būs mafijas sacerētā pasaciņa.
http://nra.lv/latvija/politika/109092-kas-ir-laimdota-straujuma.htm
Latgalē dzimušās premjerministra amata kandidātes Laimdotas Straujumas karjera jau kopš augstskolas pabeigšanas 1973. gadā cieši saistīta ar lauksaimniecību.
Viņas līdzgaitnieki sievieti raksturo kā enerģisku, mierīgu un milzīgām darba spējām apveltītu cilvēku, kas pietiekami veiksmīgi varētu izstūrēt valdības kuģi starp priekšvēlēšanu laika krācēm, neaizraujoties ar politikas taisīšanu. To apliecina arī viņas teiktais, ka pēc vēlēšanām viņa sevi premjera amatā neredz.
1968. gadā absolvējusi 250 kilometrus uz austrumiem no Rīgas esošās Tilžas vidusskolu, L. Straujuma iestājās Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru beidzot labākajās padomju laika tradīcijās tika nosūtīta strādāt uz Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu. Tajā viņa pētīja augstskolā iegūto zināšanu izmantošanas iespējas lauksaimniecības attīstībā. Akadēmija L. Straujumai bija viena no ilgstošākajām darba vietām, līdz viņa Padomju Savienības norieta laikā, pabeigusi aspirantūru ekonomikā, 1988. gadā sāka strādāt Valsts plāna plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā (ZPI).
Svarīga tikšanās
Šī darba vieta L. Straujumai nebija ilgstoša. Latvijai atgūstot neatkarību, viņa uz īsu brīdi centās iekļauties privātajā biznesā, strādājot SIA Latvijas datoru centrs. Taču no privātā biznesa viņu izrāva iesaistīšanās kopējā projektā ar Aigaru Štokenbergu, kas, būdams Valsts zemes dienesta direktora vietnieks, ar ekonomisti 1993. gadā strādāja pie Lauksaimniecības konsultācijas centra izveides. Šī tikšanās bija zīmīga un, iespējams, pat noteicoša tālākajā L. Straujumas karjerā.
Pierādījusi sevi
Pēc Dānijas parauga Jelgavas rajona Ozolniekos izveidojot Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centru, L. Straujuma kļuva par tā direktora vietnieci. Iestādei transformējoties par bezpeļņas organizāciju viņa amatu saglabāja, bet 1998. gadā kļuva par iestādes vadītāju.
Tieši strādājot pie jaunās iestādes izveides, viņa ar savām darba spējām pievērsusi nozares speciālistu uzmanību gan netālu esošajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, gan Zemkopības ministrijā.
«Viņa strādāja Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrā par direktori. Bija ļoti enerģiska un jau tur parādīja sevi no labās puses. Ne velti viņu uzaicināja uz Zemkopības ministriju par valsts sekretāri. Viņa ir izsvērta un neļaujas emocijām, nemētājas ar vārdiem,» saka ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzējs Jāzeps Rimeicāns, kurš ar L. Straujumu pašlaik kopā darbojas arī LLU Padomnieku konventā.
Uz Tautas partijas spārniem
Strādājot konsultāciju centrā, L. Straujuma kopā ar A. Štokenbergu, nākamajiem zemkopības ministriem Ati Slakteri un Aigaru Kalvīti 1998. gada maijā piedalījās arī Tautas partijas dibināšanā. Nu vairs nebija ilgi jāgaida, lai četrus mēnešus pēc tam, kad par zemkopības ministru kļuva Aigars Kalvītis, L. Straujuma 1999. gada novembrī tiktu iecelta par ministrijas valsts sekretāra vietnieci.
A. Kalvītis kādreizējo padoto un partijas biedri raksturo pozitīvi, sakot, ka neko sliktu pateikt nevarot, pat ņemot vērā ilgo pazīšanos un sadarbību. «Mums bijusi ilgstoša sadarbība, gan kā ministram un premjerministram, gan kā piensaimniekam. Viņai noteikti piemīt līdera spējas,» saka A. Kalvītis.
Mainoties valdībām un zemkopības ministra amatā nonākot Atim Slakterim, L. Straujuma 2000. gada nogalē kļūst jau par ministrijas valsts sekretāri. A. Slakteris, kura vadībā L. Straujuma nostrādāja divarpus gadus par premjerministra amata kandidāti, ir mazliet kritiskāks – viņa pārāk daudz aizraujoties ar kompromisiem.
«Es uzskatu, ka viņa ir pārāk liels kompromisu cilvēks. Kad kopā strādājām ministrijā un bija jāsaskaņo ļoti pretrunīgi viedokļi, praktiski to saskaņošanu veica Laimdota, un tā patiešām ir viņas stiprā puse. Viņa spēj panākt, ka visi virzās uz vienu kopēju mērķi,» saka A. Slakteris. Viņš bijis gan L. Straujumas padotais, gan priekšnieks un uzskata, ka tieši šī īpašība palīdzēs L. Straujumas vadītajai valdībai «pārdzīvot priekšvēlēšanu laika trakumus».
Visiem pieņemama ministre
Šajā amatā, mainoties ministriem un iemantojot nozares darbinieku neviltotu uzticību, L. Straujuma nostrādā septiņus gadus. Līdz viņu pie sevis uzņemties valsts sekretāra amatu aicina senais paziņa
A. Štokenbergs, kas nu kļuvis par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Tolaik Zemkopības ministriju vadīja zaļzemnieks Mārtiņš Roze, taču A. Štokenbergs noraida pārmetumus, ka L. Straujumu pie sevis ataicinājis tikai partijas saikņu dēļ. «Bija vajadzīgs cilvēks, kurš saprot laukus, pārzina informācijas tehnoloģijas, spēj pārvaldīt Eiropas atbalsta naudu, uzņemties iniciatīvu un veidot komandu,» vēlāk L. Straujumas izvēli valsts sekretāres darbam pamatoja A. Štokenbergs.
Šajā ministrijā, kuru likvidējot tika izveidota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, L. Straujuma piedzīvo gan pašas dibinātās Tautas partijas likvidāciju, gan 10. Saeimas atlaišanu un atgriešanos Zemkopības ministrijā – nu jau ministres amatā.
Sarežģītajā politiskajā situācijā, kad noteikumus vēl centās diktēt Zatlera Reformu partija, L. Straujuma bija pieņemama kandidatūra ministres amatam visām ieinteresētajām pusēm. Vienotība, uzņemoties atbildību par bezpartejisko L. Straujumu, deva viņai iespēju atsākt darbu Zemkopības ministrijā. Viņai, protams, nevarēja pārmest arī kompetences trūkumu.
Ar politiku neaizraujas
Sekojot L. Straujumas profesionālajām gaitām, var pieņemt, ka viņa ar politikas taisīšanu neaizraujas un politiskās partijas izmanto kā platformu savu ideju, zināšanu un darba spēju realizēšanai. Līdz ar citiem uz to norāda arī priekšpēdējais Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. «Politisko darbību partijas ietvaros viņa neveica. Atceros viņu vairāk kā valsts sekretāru – kompetents un lietišķs cilvēks. Iespējams, šīs klusās politiskās dzīves dēļ viņa līdz šim arī nevarēja lepoties ar augstu atpazīstamību. Neatkarīgās pasūtītais SKDS veiktais sociālais pētījums liecina, ka par L. Straujumu viedokļa nav 63% valsts iedzīvotāju, 22% respondentu viņas līdzšinējo darbību vērtē pozitīvi, bet 15 % – negatīvi. Eksperti gan atgādina, ka ar līdzīgiem reitingiem lielajā politikā startēja Valdis Dombrovskis, kam pašlaik ir vieni no augstākajiem reitingiem Latvijas politiķu vidū.
***
Laimdota STRAUJUMA
- Dzimusi 1951. gada 24. februārī Izglītība
- 1968.– 1973. Latvijas Valsts universitāte, Fizikas – matemātikas fakultāte
- 1987. Aspirantūra lauksaimniecības ekonomikas specialitātē, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts
- 1992. – ekonomikas doktora zinātniskais grāds (Dr. oec.
Biedre Straujuma, lūdzu nopubliskojiet savu doktora darbu! Un vēl paskaidrojiet latviešu tautai, kā bīdāt projektu, lai latviešiem vairāk nav iespējams nopirkt laukos zemi vairāk par 5 ha, liekot lielāku zemi pārdot saviem “svojakiem” firmās?

Atbildēt

»

"To zināmo vēstuli par Rīgas apgabaltiesu (iebilstot pret līdzšinējās tiesas priekšsēdētājas Sandras Strences pārvēlēšanu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns balstījās uz KNAB sniegto informāciju, ka Rīgas apgabaltiesā ilgstošā periodā notikušas darbības liecina, ka atsevišķi spriedumi ir bijuši atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēs - red.) tajā formātā un apjomā, ko pieļauj likums vai pat nosaka mums par pienākumu - pie lēmumu pieņemšanas augstas amatpersonas ir jāinformē, to nosaka operatīvās darbības likums. Vēstule tika sagatavota. Streļčenoks iemeta acis tajā un deleģēja mani to paraksīt."Runa nebija par kādas amatpersonas atlaišanu vai par kriminālprocesu. Runa bija par iestādes vadītāja izvēli - šo vai citu amatpersonu. Jūs Ņemot vērā, ka mums tiešām bija informācija par to, ka atsevišķi tiesas lēmumi tiek pieņemti noteiktu grupējumu interesēs, mēs vienkārši nedrīkstējām paturēt to pie sevis mirklī, kad tiks pieņemts Latvijas tiesu sistēmai ļoti nozīmīgs lēmums. Bet histērija, kas sākās ap šo jautājumu no daudzu lēmumu pieņemšanā iesaistīto puses, mani tiešām izbrīnīja.
Kuri bija nervozākie?
Bordāns bija mierīgs. (Smejas) Ja tu vadies no objektīviem apstākļiem un dari to, ko uzskati par pareizu, tad jau arī esi mierīgs - ja nav kaut kādu pagrīdes ūdeņu. Domāju, ka ļoti daudzi cilvēki, kuriem ir intereses saņemt tādu vai šādu lēmumu [apgabaltiesā], kuri ir ļoti bagāti un ietekmīgi, šo [tiesas vadības izvēles] procesu var padarīt tik nervozu. Es pieļauju, ka šis jautājums varēja būt detonators"
J.Strīķe "Kometa krīt" ("IR" 03.01.2014)
http://www.ir.lv/2014/1/3/kometa-krit-2
------------------------
"Mežsargs intervijā apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai Latvijā ir vērojamas valsts struktūru un noziedzīgās pasaules saaugšanas pazīmes." ("IR" 09.01.2014)
http://www.ir.lv/2014/1/9/prokurors-mezsargs-savulaik-vilinats-atteikties-no-ventspils-lietas
--------------------------
Jums jau gribētos lai ne čiku , ne grabu un visi gali ūdenī. Baidos , ka nesanāks. Stučīt, stučīt un vēlreiz stučīt neatkarīgi no lietas svarīguma.

Atbildēt

»

VAI ESAT KOMPETENTA PAR TO SPRIEST? Vai strādājat tieslietu sistēmā un pārziniet to??

Atbildēt

Jā Bordān, ja esi politiķis un pie tam nopietnā amatā, tad jāfiltrē , ko runā. Savadāk var rasties iespaids, ka Tu runa to ko domā- merķis attaisno līdzekļus un Tev ir pietiekosi ienaidnieku , kas to izmantos.

Atbildēt

Nevar teikt, ka Bordāns būtu kaut ko īpašu izdarījis, bet virziens it kā bija pareizs, apgabaltiesā vismaz mazliet smirdoņa iztīrīta.
Man gan vairāk šķiet, ka viņš pelnīja punktus nākamām vēlēšanām, bet, ja viņam būtu garantēta vieta, domāju, ka īpaši nesaspringtu, jo pa to laiku, kamēr bija amatā varēja uz ausīm apgāzt sistēmu, bet neapgāza, sāka kustēties tad, kad tika piedāvāta demisija.
Ja pareizi saprotu, tad viņš bloķēsies ar preambulistu grupu.
Nākamais tieslietu ministrs, kas laikam būs broka, gan būs sviestains, tupa tukša sieviete vai kāds c.tirgus farcovšiks bērziņgaidis.

Atbildēt

Bordānam "smuka runāšana" nekad nav padevusies. Viņš ir darītājs - Strence, Puķīte, administratori utt.

Atbildēt

Manuprat labakais tieslietu ministrs ,kads ir bijis un viens no labakiem Dombroska valdībā. Diez vai nākošais būs līdzvertīgs Nekāda likumparkapumu atbalstīšana gan arī citatos nav, Par kārtības ruļļa piemerosanu,par ko Bordānam esot cita izpratne
Ierieba jau gan daudziem - tiesnešiem , cietumu prieksniecībai, administratoriem, tā ka pat pec viņa aiziešnas velk arā maznozīmīgus ierakstus.

Atbildēt

Varbūt,bet MS brigādei iegrieza un Strenci noņēma:))

Atbildēt

švaks ministrs, švaks politiķis, švaks advokāts, švaks jurists.

Atbildēt