Iesaki rakstu: 
Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens no veidiem, kā mazināt tradicionālo cigarešu kaitējumu, diemžēl tās ir kļuvušas par cēloni jauniem izaicinājumiem.
Jaunieši uzsāk veipošanu draugu ietekmē, ziņkārības dēļ vai arī, meklējot alternatīvas tabakas smēķēšanai. Tomēr viens no lielākajiem izaicinājumiem ir piedevas, kuras domātas veipošanas šķīdumu smaržas un garšas bagātināšanai. Jau 2014. gadā tika lēsts, ka pasaules elektronisko cigarešu tirgū bija pieejami aptuveni 8000 veipošanai domātu šķīdumu ar atšķirīgu garšu un aromātu.
Kā garšas un smaržas uzlabotāji e-šķīdumos tiek izmantotas noteiktas pārtikas piedevas, kuras apēdot ir nekaitīgas. Tomēr šeit rodas būtisks jautājums, vai tās ir nekaitīgas arī tad, ja tās tiek ieelpotas? Skaidrs, ka jebkura aromatizatora pievienošana palielina kaitīgu vielu iedarbības risku.
Viens no klasiskiem piemēriem ir diacetils, organiska piedeva, kuru plaši izmanto pārtikas rūpniecībā. 2017. gadā tika publicēti pētījuma rezultāti, kurā tika izteiktas aizdomas, ka diacetila un tā šķelšanās produktu ieelpošana varētu izraisīt smagu plaušu slimību popkorna ražošanā strādājošiem. Slimība tā arī tika nodēvēta un plašāk sabiedrībā kļuva pazīstama ar nosaukumu "popkorna plaušas".
Kā par nelaimi tas pats diacetils bija viens no pirmajiem aromatizatoriem, kas tika pievienoti daudziem veipošanas šķīdumiem. Diemžēl e-cigarešu šķīdumos, kas tiek reklamēti kā diacetilu nesaturoši, tas bieži tiek atrasts pietiekami augstā koncentrācijā.
Problēma slēpjas apstāklī, ka e-šķīduma karsēšanas rezultātā it kā "nekaitīgie" aromatizatori var sašķelties toksiskās vielās. Laboratorijā, pētot e-šķīdumu aromatizatorus ar kanēļa, ķiršu, šokolādes, karameles, piparmētru, mentola, anīsa, mandeļu, vaniļas, ābolu, balzamiko, zemeņu vai citu ogu garšu, vairāk vai mazāk izteikta toksiska iedarbība tika atklāta faktiski visiem no tiem. Aromatizatori veicināja šūnu bojāeju, iekaisuma attīstību un palielināja oksidatīvo stresu. Jāpiebilst, ka šie mehānismi parasti ir iesaistīti tādu plaušu slimību attīstībā kā astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība vai plaušu vēzis. Neskatoties uz to, tikai dažu minēto aromatizatoru, tajā skaitā diacetila, pievienošana e-šķīdumiem šobrīd Eiropas Savienībā aizliegta.
Interesanti, ka dažām no minētām vielām piemīt farmakoloģiska iedarbība. Piemēram, mentols mazina cigarešu smēķēšanas rezultātā radušos klepu. Rezultātā klepus "ārstēšana" beidzas ar vēl intensīvāku smēķēšanu, jo cilvēks ilgāk jūtas apmierinoši. Vanilīns un cinamaldehīds ietekmē receptorus, kuriem piemīt ļoti daudzveidīga ietekme uz organismu. Šīs vielas ietekmē iekaisuma, imūnatbildes, tauku vielmaiņas, sirds-asinsvadu un pat neiroģenēzes regulāciju Tā kā ietekme nav izpētīta, kurš no mums var garantēt, ka šo regulācijas ceļu ietekmēšana nākotnē nenovedīs pie nopietnām veselības problēmām.
Vēl lielākais risks slēpjas apstāklī, ka plašā pievilcīgu garšu un aromātu izvēle ir kļuvusi par izšķirošo faktoru, kas daudziem jauniešiem un bērniem liek izvēlēties izmēģināt un turpmāk pastāvīgi lietot elektroniskās cigaretes. Vienīgā pieļaujamā elektronisko cigarešu lietošana ir cigarešu smēķētājiem, kas vēlas atmest šo nodarbi.
Nesmēķētāju vidū aromatizēto elektronisko cigarešu šķīdumu veipošana var kļūt par pirmo soli uz nikotīna atkarību. Piemēram, vienā no 2017. gadā publicētiem pētījumiem tika konstatēts, ka pusaudži, kas pirmās uzsākuši lietot elektroniskās cigaretes, diemžēl trīsarpus reizes biežāk pāriet uz tradicionālo cigarešu smēķēšanu.
Kādēļ aromatizētāji potenciāli ir bīstami? Paradokss, ka tabakas, tradicionālo cigarešu vai bezdūmu nikotīnu saturošo produktu lietošanas uzsākšanu bremzē svarīgs apstāklis – nepatīkama, rūgta garša, kas daudziem potenciāliem smēķētājiem uz visu dzīvi atņem vēlmi turpināt.
Jo rūgtāka garša, jo nikotīna produkts kļūst mazāk pievilcīgs. Tieši ar iespēju būtiski uzlabot garšu elektroniskās cigaretes atšķiras no citiem nikotīnu saturošiem produktiem. Izpētīts, ka lielākai daļai veipotāju patīk saldi augļu aromāti. Patīkamā garša rada lielāku baudu un apmierinājumu nekā cigaretes. Tā, salīdzinot ar parastajā e-cigaretēm, kalpo kā balva, kā papildus ieguvums un mazina sirdsapziņas pārmetumus, atbildības sajūtu par nikotīna ļaunprātīgu lietošanu.
Rezultātā dažās valstīs (piemēram, Indijā un Japānā) e-cigaretes ir pilnībā aizliegtas, turpretī citur (Dānijā un Nīderlandē) atļauts pārdot tikai e-šķīdumus ar tabakas garšu. Arī ASV Pārtikas un Zāļu Pārvalde (Food and Drug Administration) 2020. gadā aizliedza e-cigarešu šķīdumiem pievienot citus armatizētājus, izņemot tabaku un mentolu. Jānorāda, ka kaimiņos - Igaunijā aromatizētāji, izņemot tabaku un mentolu ir aizliegti.
Apkopojot iepriekš minēto, ir skaidrs, ka e-šķīdumu aromatizatori nav nekaitīgi un būtiski palielina e-cigarešu kaitējuma potenciālu. Arī Latvijā vajadzētu sekot citu valstu paraugam un aizliegt aromatizējošo vielu pievienošanu e-cigarešu šķīdumiem, radikāli mazinot to pievilcību bērniem un jauniešiem. E-cigaretes jāpadara pieejamas tikai pieaugušajiem un tādā gadījumā, ja tas ir potenciāli vienīgais ceļš, kā atteikties no tradicionālo cigarešu smēķēšanas.
Atsauces:
Hayes JE, Baker AN. Flavor science in the context of research on electronic cigarettes. Front Neurosci. 2022 Jul 27;16:918082
Effah F, Taiwo B, Baines D, Bailey A, Marczylo T. Pulmonary effects of e-liquid flavors: a systematic review. J Toxicol Environ Health B Crit Rev 2022 Oct 3;25(7):343-371
Overbeek DL, Kass AP, Chiel LE, Boyer EW, Casey AMH. A review of toxic effects of electronic cigarettes/vaping in adolescents and young adults. Crit Rev Toxicol 2020 Jul;50(6):531-538
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
