Iesaki rakstu: 
Piņķerīgais un sarežģītais ārstniecības finansēšanas modelis atstājis visu Vidzemes reģionu bez valsts apmaksāta bērnu neirologa. Nacionālais veselības dienests finansējumu līdzšinējai neiroloģei, kas pārcēlusies uz citām telpām, sola tikai no nākamā gada. Tikmēr vienīgā iespēja bērniem saņemt šī dzīves pirmajos mēnešos īpaši svarīgā speciālista konsultāciju iespējams tikai par samaksu, atvēlot vienai vizītei 20 eiro.
Lai gan trauksmes zvanus par situāciju Vidzemē cēluši gandrīz visi Latvijas bērnu neirologi, savas biedrības sēdē sagatavojot un nosūtot Ministru prezidentei un Valsts prezidentam satraucošu vēstuli, tomēr veselības naudas līkločos nauda līdz bērniem, kuriem gan dzīves kvalitātei, gan izdzīvošanai ir vitāli svarīga bērnu neirologa konsultācija, šogad nenonāks.
Līdz pat šā gada 1.jūlijam Vidzemes reģiona vienīgā bērnu neiroloģe Baiba Treija strādāja SIA Valmieras veselības centrs. Viņu īsti neapmierināja, cik daudz no valsts piešķirtā finansējuma veselības iestāde atvēl reālajam darba veicējam un pakalpojuma sniedzējam. Tādēļ viņa izvēlējās pārcelt savu praksi uz Vidzemes bērnu veselības centru Apelsīns, turklāt ievēroja visas normatīvajos aktos noteiktās prasības – jaunā prakses vieta neatrodas tālāk par vienu kilometru no iepriekšējās, telpas ir kapitāli izremontētas un pielāgotas bērnu un viņu vecāku ērtībām.
Par savu pārcelšanos Treija ziņoja Nacionālajam veselības dienestam (NVD), lūdzot viņai paredzēto valsts finansējumu turpmāk novirzīt jaunajai darba vietai. Treija ir vienīgā bērnu neiroloģe Vidzemes reģionā. Pie viņas ierodas pacienti no Valmieras, Cēsīm, Valkas, Alūksnes, Gulbenes, Balviem un Madonas. Viņas aprūpē jau gandrīz 25 gadus ir jaundzimušie un zīdaiņi ar perinatālām problēmām, neiznēsātie bērni, epilepsijas slimnieki, bērni ar bērnu cerebrālo trieku, kustību traucējumiem, ģenētiskām saslimšanām, kā arī uzvedības un mācību traucējumiem. Vienlaikus ar neirologa pakalpojumu viņa veic arī neirosonoskopijas izmeklējumus zīdaiņiem.
Lai gan NVD pēc īpaši rūpīgas pārbaudīšanas konstatēja, ka visi prakses pārcelšanas nosacījumi ir ievēroti, tomēr valsts naudu nepiešķīra, - to viņa varēs sākt saņemt tikai no nākamā gada, jo bērnu neirologam paredzētais finansējuma jau ir iebudžetēts Valmieras veselības centra tāmē, tādēļ gada vidū nekādas izmaiņas nav iespējamas. Tikai ar jauno budžetu nauda varēs nonākt pie tā speciālista, kurš reāli šo pakalpojumu sniedz.
Lai gan teorētiski Valmieras veselības centram ir tiesības piesaistīt citu bērnu neirologu un maksāt valsts piešķirto naudu viņam, tomēr vairāku mēnešu laikā tas nav izdevies. Rezultātā ne tikai Valmierā, bet visā Vidzemes reģionā nav neviena bērnu neirologa, kas sniegtu konsultācijas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu ietvaros, neskatoties uz to, ka nauda ir un tā pat ir paredzēta Vidzemes reģiona bērnu ārstēšanai.
Iespēja ārstniecības personai pārcelties uz citām telpām, līdzi ņemot arī piešķirto valsts finansējumu, ir iedibināta tikai no šā gada. Tomēr, kā var pārliecināties šajā gadījumā, sistēma pagaidām īsti nestrādā.
„Baiba Treija ir izmantojusi šo iespēju. Tur ir ļoti strikti nosacījumi, lai tas tiešām būtu pārdomāts un izsvērts solis. Tas ir tikai atsevišķos gadījumos, kad ārstniecības persona nevar sastrādāties ar ārstniecības iestādi, neapmierina kādi nosacījumi. Tāda vispārējā tendence ir arvien vairāk centralizēt veselības pakalpojumus, lai tas ir izdevīgāk pacientam vienuviet saņemt visus izmeklējumus un konsultācijas,” pauž NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa, piebilstot, ka pārsvarā NVD slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, kurām tad arī jānodrošina pakalpojuma sniegšana.
„Nauda par pakalpojumu tiek saistīta ar konkrētu ārstniecības iestādi, šis ir tāds izņēmuma gadījums, kad nauda seko pašam pakalpojuma sniedzējam,” skaidro NVD pārstāve.
Lai novērstu, ka ārsts vienu dienu izdomā un pārceļas sniegt pakalpojumu cituviet, esot iestrādāta kārtība, ka tas iespējams tikai reizi gadā – tātad gada sākumā nauda tiek piešķirta uz visu gadu, un kaut ko mainīt var tikai ar nākamo gadu. „Viņa lieliski zināja šo kārtību, tādēļ ar to vajadzēja rēķināties,” uzsver Āboliņa un uz norādi, ka runa jau nav par ārsti, bet gan par pacientiem, kas nevar saņemt valsts apmaksāto pakalpojumu, bilst, ka bērni Vidzemē var apmeklēt arī parasto neirologu, ko valsts apmaksās. Turklāt Vidzemes veselības centram esot iespējas arī piesaistīt citu bērnu neirologu, jo valsts nauda ir piešķirta. „Ja ir kādi sarežģīti gadījumi, kad konsultēt var tikai bērnu neirologs, tad pacientam tiešām ir jābrauc uz specializētu ārstniecības iestādi. Šajā gadījumā tas būs Rīgā,” skaidro NVD preses sekretāre.
Lai gan nauda bērnu neirologa pakalpojumiem Vidzemē ir iedalīta Valmieras veselības centram, tomēr tā neizmantota vienkārši stāv NVD kontā, jo NVD apmaksā tikai sniegtos pakalpojumus, un, tā kā „Valmieras veselības centrā” nav bērnu neirologa, tad piešķirtā nauda netiek maksāta. „Nauda ir tā kā iesaldēta,” neslēpj Āboliņa, apstiprinot, ka piešķirtā nauda šogad netiks izmantota. Līdz ar to Vidzemes bērniem uz valsts apmaksātu bērnu neirologu ir jāgaida līdz pat nākamajam gadam.
9. oktobrī NVD gan izplatījis paziņojumu, ka no 20.oktobra bērniem būs iespēja saņemt valsts apmaksātas konsultācijas pie bērnu neiroloģes Aleksandras Feļtinas no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, taču par to, kā tik pēkšņi pēc Pietiek intereses šo "neatrisināmo" problēmu tomēr izdevies atrisināt, pagaidām ziņu nav.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
