Iesaki rakstu: 
Valdim Dombrovskim ir lielas iespējas palikt premjera amatā arī pēc šīm Saeimas vēlēšanām, ja esošajai koalīcijai pietiktu balsu pārliecinošam vairākumam, kas garantētu valdības stabilitāti. Tomēr, zinot, ar kādiem smagiem lēmumiem valdībai nāksies saskarties un rēķinoties ar opozīcijas pretdarbību, šaurā Jaunā laika (JL) lokā aktuāls ir jautājums, ko darīt, kad premjera resurss būs izsmelts. Tā šoruden uz īsu mirkli pat uzplaiksnījusi ideja Dombrovski nākamās vasaras sākumā virzīt Valsts prezidenta vēlēšanām.
Spožā doma ātri atmesta, jo secināts, ka Dombrovskis tikai nākamā gada 5.augustā sasniegs Satversmē noteikto 40 gadu slieksni, lai kvalificētos šim amatam. Turklāt „būtu grūti pamatot, kādēļ prezidenta vēlēšanas no jūnija pārcelt uz augustu”, Pietiek arī atzina kāds avots Vienotības iekšienē.
Patiesībā JL līderi savam premjeram neticēja jau no pirmās minūtes, kad viņam tika uzticēta valdības sastādīšana. Pie vainas nebija tikai Dombrovska atšķirīgais politiskais rokraksts, kas nesaskanēja ar Solvitas Āboltiņas vai Edgara Jaunupa stilu. Tieši viņi ir Dombrovska valdības patiesie arhitekti, kamēr premjers ir Vienotības publiskā seja. Dombrovska autonomā darba stila dēļ pērnā gada augustā, kad JL līderi juta zaudējam kontroli pār sava premjeru, no partijas spices pat esot nācis priekšlikums Dombrovska birojam sameklēt viņam psihoanalītiķi, kas palīdzētu kļūt atvērtākam. Dombrovskis neesot apvainojies, tikai nosmējies un atteicies.
JL līderi neticēja, ka Dombrovskim izdosies saglabāt sabiedrības avansā doto uzticību pēc smagās 2010. gada budžeta griešanas un pensiju samazināšanas. Bet izdevās. Dombrovska politiskie konkurenti to skaidro ar sabiedrības priekšstatu, ka premjers ir godīgs, un pret to konkurenti ir bezspēcīgi.
Ideja par pārcelšanos no valdības ēkas uz Rīgas pili, kamēr sabiedrības atbalsts nav sarucis, un reāla iespēja būt premjeram, kuram sabiedrība uztic darbu turpināt arī pēc vēlēšanām, – šīs ir tikai divas versijas, kas priekšvēlēšanu nedēļās raisījušas asociācijas un likušas uzdot jautājumu, vai Dombrovskim nedraud uzkāpšana uz „Kalvīša grābekļa”. Kad Pietiek intervijā pajautāja premjeram, vai viņš nebaidās uzkāpt uz „Kalvīša grābekļa”, Dombrovskis smiedamies atjautāja, kas ar to būtu jāsaprot, un viņa neziņa nešķita uzspēlēta poza. Pats Dombrovskis uzskata, ka Kalvīti līdz demisijai noveda tikai un vienīgi trekno gadu aplamā ekonomiskā politika un vēršanās pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas sekoja skandalozajiem drošības likumu grozījumiem.
Tomēr Kalvīša kritienam bija vēl viens būtisks iemesls – lēmums pēc uzvaras vēlēšanās turpināt iet vieglāko ceļu, neuzlabojot valdības sastāvu un tās darba modeli. Pietiek no Dombrovska nesaklausīja dedzīgu apņemšanos kvalitatīvi uzlabot Ministru kabineta sastāvu, ja viņam būtu iespēja turpināt darbu premjera amatā. Dombrovska paustā cerība, ka „partijas deleģēs pietiekami spējīgus un profesionālus ministrus”, vairāk liecina par pasīvu pieeju.
JL polittehnologs Edgars Jaunups Pietiek atzina: izvērtējot Dombrovska personības iezīmes, viņa lielākais risks būtu tad, ja sāks iet labi un iestāsies atslābums, jo handikapu premjers spējis uzkrāt tieši krīzes laikā. Ja tā, tad no politiskajiem konkurentiem dzirdētais, kā arī bažīgās prognozes par situāciju valsts budžetā ļauj domāt, ka vieglu dienu nebūs.
Tādu politisko spēku kā Par labu Latviju (PLL) un Saskaņas centrs pārstāvji Pietiek izteikušies, ka viņiem pat būtu izdevīgi ļaut Dombrovskim turpināt vadīt valdību cauri 2010./2011. gada ziemai, kuru prognozē grūtu. Saeimas frakciju ēkas 2.stāvā, kur izvietojušās PLL un SC, pēdējās nedēļās bieži bija dzirdams vārdu salikums „ārkārtas vēlēšanas”, kas būtu iespēja pārbaudīt Dombrovska valdības stabilitāti un veikt politiskas pārbīdes. Šāds scenārijs tiek aplūkots kontekstā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un iespējamiem sociālajiem protestiem.
Tiesa, ja esošā koalīcija turpinās darbu un tai izdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par budžeta konsolidācijas B variantu, kas ir pieļautā budžeta deficīta līmeņa paaugstināšana no 6% par 1-1,5%, iespējams, no sāpīgiem cirpieniem sociālajā sfērā tā var izvairīties.
Pietiek jau rakstīja, ka mūsu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina: Dombrovska valdībai (arī tad, ja pašreizējā koalīcija turpinās darbu), visticamākais, būs jāizšķiras par nodokļu — nekustamā īpašumu, akcīzes, iespējams, arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmju paaugstināšanu. Tāpat valdībai, visticamākais, nāksies ķerties pie būtiskas izdevumu samazināšanas, visdrīzāk apcērpot arī tēriņus, kas saistīti ar sociālajiem pabalstiem, un uz laiku līdz diviem gadiem iesaldējot tā saukto 2.pensijas līmeni (samazinot obligātās iemaksas 2.pensiju līmenī no 2% uz 0%).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
