Iesaki rakstu: 
Gadu mijā amatu Valsts policijā pametusi augsta tās amatpersona – Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Kārlis Dombrovskis. Viņš iekārtojies darbā par Starptautiskās lidostas Rīga Iekšējās drošības nodaļas vadītāju un strādās lidostas Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa pakļautībā, kurš pazīstams kā bēdīgi slaveno „drošības likumu grozījumu” tēvs laikā, kad bija premjera Aigara Kalvīša (TP) iekšlietu padomnieks
Dombrovskis nav vienīgā Valsts policijas amatpersona, kura iekārtojusies darbā lidostā Rīga: lidostas Aviācijas drošības departamenta direktora vietnieks Ints Rubezis vienlaikus strādā arī par Rīgas kriminālpolicijas vecāko inspektoru. Zinoši avoti saistībā ar bijušo un esošo Valsts policijas amatpersonu iekārtošanos Lazdiņa vadītajā drošības struktūrā Pietiek pauduši bažas, ka tas varētu būt saistīts ar vēlmi izmantot šo personu korporatīvās saites iekšlietu struktūrās un pieeju datubāzēm un iekšējai informācijai. Tas savukārt ļaujot Lazdiņam uzturēt savu darbības profilu, ko kāds viņa labs pazinējs Pietiek raksturoja ar vārdiem „lietu sakārtotājs”.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) Pietiek apstiprināja Dombrovska aiziešanu no ŗeorganizētā (faktiski - likvidētā) Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka amata. Attiecībā uz Inta Rubeža paralēlo darbošanos lidostā Rīga un Rīgas kriminālpolicijā ministre solīja noskaidrot lietas apstākļus.
Pietiek jau rakstīja, ka Lazdiņš līdz nesenam laikam bija lidostas valdes padomnieks drošības jautājumos, bet pēc lidostas vadības maiņas apstiprināts par tās Drošības departamenta direktoru. Nozīmīgs amata saglabāšanā esot bijis Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika atzinums, kas ir saistošs šīs amatpersonas apstiprināšanai.
Dzirdētas versijas, ka Lazdiņam šis amats ļauj saglabāt ietekmīga aizkulišu darboņa statusu, jo viņš lidostas Rīga drošības dienesta resursus varētu izmantot informācijas vākšanai.
Līdz nesenam laikam lidostā bijusi dalītā drošības sistēma – viena struktūrvienība atbildējusi par aviopasažieru drošību, otra - par apsardzi, lidostas perimetra drošību un līdzīgām lietām, bet vēl iepriekšējā lidostas vadītāja Krišjāņa Petera laikā lidostas drošības dienests ticis reformēts, abas funkcijas apvienojot vienās rokās. Otrs par drošību lidostā līdz šim atbildīgais – Saulvedis Šalājevs bijis vienīgais Lazdiņa konkurents uz amatu.
Lēmumu par Lidostas drošības departamenta direktora apstiprināšanu amatā bez lidostas valdes priekšsēdētāja Arņa Luhses (ZZS) bijis jāparaksta arī Drošības policijas priekšniekam Reinikam un Civilās aviācijas aģentūras direktoram Mārim Gorodcovam. No Luhses teiktā izriet, ka viņš respektējis abu kompetento amatpersonu atzinumu par Lazdiņa piemērotību.
No sarunas ar Luhsi noprotams, ka par Lazdiņa reputāciju viņš bijis informēts, bet neesot bijis citas alternatīvas. Lazdiņa amatalga tāpat kā citu lidostas departamentu direktoriem esot 1700 latu pirms nodokļu nomaksas.
Lidostā Rīga Lazdiņš nokļuva 2008. gada pavasarī, kad Kalvīša valdība jau bija demisionējusi. Lazdiņš sākotnēji bija lidostas valdes padomnieks drošības jautājumos. Tobrīd uz īsu laiku viņš darbu lidostā apvienoja ar tālaika iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) padomnieka amatu.
Neoficiāli Lazdiņa darbība, pirms viņš parādījās premjera Kalvīša tuvumā, tikusi saistīta arī ar kādu ietekmīgu advokātu biroju, kur viņa uzdevums esot bijis informācijas vākšana un „lietu sarunāšana”. No juristu aprindām zināms, ka Lazdiņa iesauka šajā darbības posmā bijusi „putekļusūcējs”, proti, viņš bijis tas, kurš vācis visu iespējamo informāciju, bet ar tās šķirošanu jau nodarbojušies citi.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
