Biedrības „Mežgaļu pamatskolas atbalsta biedrība” atklāta vēstule
Daiga Rjabceva, Salvis Kalniņš*07.04.2017.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas valsts politiķi, amatpersonas! Vēršamies pie Jums saistība ar pieņemto Bauskas novada Mežgaļu pamatskolas reorganizācijas plānu.
2016.gada nogalē Bauskas novada domē tika pieņemts lēmums, ka ar 2019.gadu Mežgaļu pamatskola tiek reorganizēta par sākumskolu. Tomēr, pieņemot lēmumu, ir pieļauta virkne pārkāpumu, t.sk. ir pieļauta Izglītības un zinātnes ministrijas un sabiedrības maldināšana.
Apzināmies, ka izglītības reforma ir izvirzīta kā viena no valdības veicamo darbu prioritātēm, tomēr nav pieļaujami pārsteidzīgi lēmumi, neiedziļinoties katras izglītības iestādes individuālajā situācijā, mērot izglītības iestādi tikai un vienīgi pēc skolēnu skaita.
Pašlaik kopā ar pirmsskolas bērniem Mežgaļu pamatskolā mācās 104 izglītojamie. Mežgaļu pamatskola patiešām nav skola ar lielu skolēnu skaitu, tomēr tā ir vienīgā izglītības iestāde Bauskas novada Brunavas pagastā. Pagastā, kur pamatā ir grants ceļu segums, pa kuru kritiskā stāvokļa dēļ atsakās braukt ne tikai preču piegādātāji, arī skolēnu autobusa pārvietošanās kļūst apdraudoša bērnu drošībai un veselībai.
Pavasarī, ziemā un rudenī šie ceļi ir faktiski neizbraucami, savukārt Latvijas Valsts ceļi šos ceļus atsakās remontēt. Lai nokļūtu skolā, skolas autobuss apbraukā apkārtnes teritoriju 1,5 stundas, sākumskolas bērns uz skolu brauc pusotru stundu un ir spiests autobusu pieturā gaidīt jau 7.00 no rīta neatkarīgi no laika apstākļiem.
Ja tiks reorganizēta Mežgaļu pamatskola, tad, lai nokļūtu līdz Bauskai, kur pēc pašvaldības ieceres tiks turpinātas mācības, sākot no 7. klases, ceļā šiem bērniem būs jāpavada gandrīz divas stundas, jo jāuzņem visi bērni.
Izglītības reformas tiek pamatotas ar to, ka laukos samazinās iedzīvotāju skaits. Šāds apgalvojums ir pilnīgi nepamatots vispārinājums, kuram var uzdot pretjautājumu - ko pašvaldības, valsts ierēdņi un politiķi dara, lai veicinātu laukos uzņēmējdarbību un attīstību?
Atgādināsim, ka vairākus gadus tiek aktualizēti jautājumi gan par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu valstī, gan reemigrācijas plānu. Tomēr mums nav skaidrs, kāda ir Latvijas valsts nākotne piecu, desmit, divdesmit gadu laika periodā. Mums nav skaidrs, kāpēc neskaitāmie attīstības plāni nenes rezultātus, taisni otrādi - iedzīvotāji no lauku teritorijām tiek mērķtiecīgi izraidīti.
Bauskas pašvaldība iepirka dārgu pētījumu „Priekšlikumi un to pamatojums Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam”, ko veica SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”. Šis pētījums izraisa pārdomas, vai galarezultāts liek domāt nevis par pozitīviem uzlabojumiem izglītības sistēmā, domājot par mūsu skolēnu un bērnu ieguvumiem, vai tieši pretēji - par iznīcību un vēl dziļāku problēmu radīšanu lauku reģionos, ignorējot novada līdzsvarotu attīstību.
Turklāt pētījuma autors J.Turlajs publiskā diskusijā Mežgaļu pamatskolas vecākiem augstprātīgi paziņoja, ka “no laukiem ir jābrauc projām, jābrauc uz Angliju”... Aicinājām pētījuma autoru atbraukt uz Mežgaļu pamatskolu un klātienē pārliecināties, ka viņa mehāniski aprēķinātais laiks, ko pavada ceļā skolēni, ir tālu no realitātes. Diemžēl J.Turlajam šāda sava pētījuma pārbaudes metode nav bijusi saistoša.
Mežgaļu pamatskolas vecāki un bērni ir nostādīti neapskaužamā situācijā. Situācijā, kad esam izmisumā, jo administratīvā tiesa atsakās izskatīt jautājumu, uzskatot, ka skolu jautājums ir pašvaldības kompetencē. Diemžēl arī pašvaldībā valda uzskats, ka lēmumi ir jāpieņem nevis ar ilgtermiņa skatījumu, profesionālu datu analīzi un sabiedrības iesaisti, bet gan politiski motivēti, kurus var nepamatot. Pašvaldībās lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, šajā gadījumā lielu lomu nospēlējot faktam, ka starp novada deputātiem, četri pārstāv pilsētas izglītības iestādes.
Mēs esam Latvijas valsts un sava novada patrioti, un tā ir mūsu brīvprātīga izvēle - dzīvot Brunavas pagastā. Ir jaunas ģimenes, kas ir pārcēlušās no ārvalstīm vai Rīgas uz lauku pagastiem, tai skaitā uz Brunavas pagastu. Mūsu pagasta iedzīvotāji bija plānojuši labiekārtot viensētas, attīstīt saimniecības, taču ar šo pašvaldības lēmumu saprotam, ka Brunavas pagasts ļoti drīz kļūs par lielo zemes īpašnieku jauno kārumu. Brunavas pagastā noteikti būs apsēti lauki, bet mēs visi taču vēlamies vienu - lai mūsu, lai latviešu savā valstī kļūtu vairāk. Mēs varēsim nosargāt savu valodu, kultūru un tradīcijas tikai tad, ja Latvijā būs iedzīvotāji.
Godātie politiķi, aicinām Jūs darba vizītē apmeklēt Mežgaļu pamatskolu. Aicinām Jūs izbraukt skolēnu maršrutu skolēnu autobusā, tādējādi iepazīstoties ar vienas lauku pamatskolas bērnu ikdienu, kuri jau šobrīd ceļā uz skolu pavada tikai nedaudz mazāk, kā ierēdņi pārlidojumos uz Briseli. Ar Briseli viss būs kārtībā, taču mūs satrauc, lai šis gads, kad Mežgaļu skola svin 75 gadu jubileju, nekļūtu par sākumu skolas pārtapšanai par muzeju.
Ceram uz iedziļināšanos un sadarbību!
* Mežgaļu pamatskolas atbalsta biedrības dibinātāji
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
