Iesaki rakstu: 
Mūsu dzīve ir kā liela buru kuģa kustība okeānā. Un pret kuģa izmēru un masu tam galā ir salīdzinoši maza lāpstiņa, ko sauc par stūri. Kurp pagriežas stūre, turp pakāpeniski maina virzienu viss lielais kuģis.
Šie stūres pagriezieni ir līdzībā izteikta mūsu rīcība nodomu īstenošanai. Taču kuģis klausa stūrei tikai tad, ja tā burās pūš vējš. Ja nav vēja, tad kuģis dreifē, pakļaujoties straumju spēkam, un, lai arī kā mēs grozītu stūri un nostieptu buras, tas labākajā gadījumā tikai mainīs kuģa orientāciju atbilstoši debespusēm, bet nemainīs tā virzienu.
Deviņdesmito gadu sākumā un astoņdesmito gadu beigās vēja bija daudz, bet mums nebija buru, vai arī tās bija cauras un mēs nepratām ar tām rīkoties. Šobrīd ir bezvējš, tāpēc buru pacelšana un stūres grozīšana neietekmē kuģa kursu. Tas turpina dreifēt pa straumi, un var likties, ka darbošanās ar burām un stūri ir bezjēdzīga, bet tā nav. Pat maza vēja pūsma, kas atnāks, mums to pierādīs.
Svarīgi ir, lai tad, kad parādās vējš, mūsu kuģim ir buras un mēs protam tās uzvilkt, un mūsu kuģa masts nav ieplīsis. Par to ir jārūpējas, un šie darbi ir jādara šodien, tad, kad nav vēja, bet, kad ir vējš, tas ir jāaicina burās. Tikai tā mūsu "kuģis" pārvietosies uz turieni, kur vēlamies. Jābūt pacietīgiem, un nav jātērē velti spēki, rīkojoties ar burām bezvējā, bet bezvējš netraucē tās lāpīt un stiprināt, kā arī palielināt to laukumu un kuģa mastus celt augstāk.
Bet kur dzīvo vējš un kur tas rodas? Dzied, ka pilsētā, kur piedzimst vējš. Tā ir Leonarda Inkina dzimtā pilsētu, tur viņš gāja skolā un dzīvoja pirmos apzinīgās dzīves gadus. Tātad virziens, no kurienes pūtīs, ir zināms, atlicis būt nomodā un nepalaist garām izdevību. Mazais cinītis gāž lielo vezumu tikai tad, kad cinītis ir īstajā vietā un īstajā laikā.
Latvieši, ņemsim līdzi vēju un dosimies 3. septembrī atbalstīt Leonardu. Tātad 2015. gada 3. septembrī 15:30 Rīgā, Abrenes ielā 3, 148. zālē.
* biedrības Latvietis priekšsēdis
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
