Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 14. janvārī turpināsies tiesas prāva par VID Muitas kriminālpārvaldes direktora un ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Vladimira Vaškeviča spridzināšanu un slepkavības mēģinājumu 2007. gada 21. maijā. Kopš atentāta mēģinājuma pret vienu no Latvijas Republikas augstākajām ierēdniecības amatpersonām ir pagājuši turpat 15 gadi, bet ne nozieguma plānotāji, ne izpildītāji nav saņēmuši taisnīgu sodu.

Šobrīd krimināllieta tiek iztiesāta piekto reizi apelācijas instancē, kas ir rets precedents Latvijas tiesu vēsturē, turklāt attiecībā uz tik smagām apsūdzībām. Uz apsūdzēto sola atrodas trīs LR Prokuratūras apsūdzētas personas Mārtiņš Putniņš, un Lietuvas pilsoņi Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts. Krimināllieta ir unikāla arī ar apstākli, ka gan apsūdzētie, gan cietušais Vladimirs Vaškevičs neuzskata apsūdzētos par vainīgiem, bet tiesa līdz šim negribīgi ir vērtējusi materiālus, kas apstiprina izvirzīto apsūdzību apšaubāmību.

Augstākā tiesa: Apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem

Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta pagājušā gada 14. jūlijā lēmumu šobrīd Rīgas apgabaltiesā piekto reizi izskata krimināllietu, kurā trīs vīrieši apsūdzēti Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka un VID ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā.

Kā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks V. Vaškevičs atbildēja par pretkorupcijas pasākumiem un kontrabandas novēršanu, kas bija traucēklis ne vienam vien. Nogalinot vai pārtraucot darba attiecības ar Muitas krimināllietu pārvaldes dibinātāju un priekšnieku, šaubīgas personas varēja attīrīt ceļu kontrabandas plūsmai un finanšu līdzekļu legalizēšanai.

Visi apsūdzētie pirmās instances tiesā 2011. gadā tika atzīti par vainīgiem trīs uzņēmēju slepkavībās, kas notika 2007. gadā, un V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumā tā paša gada maijā Rīgā, pie Muitas kriminālpārvaldes ēkas. Šādu spriedumu 2013. gadā saglabāja arī Augstākās tiesas palāta, savukārt 2014. gadā, lietu izskatot AT Senātā, spriedums pirmo reizi tiek pilnībā atcelts un nosūtīts Apgabaltiesai lietas atkārtotai izskatīšanai.

2015.gadā Apgabaltiesa piesprieda faktiski identisku lēmumu pirmajai instancei, nosakot visiem trim aizdomās turētajiem mūža ieslodzījumu, ko gadu vēlāk AT vēlreiz atcēla. 2018.gadā, lietas izskatīšanai nonākot Augstākajā tiesā, Mārtiņš Putniņš tika attaisnots trīs slepkavību epizodēs, bet Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts divās slepkavībās, visiem trim saglabājot apsūdzību par V. Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.

Turpinoties tiesvedībai 2019.gadā AT, izskatot 2018. gada Apgabaltiesas spriedumu, atstāja spēkā sprieduma attaisnojošo daļu, kā arī atcēla notiesājošo daļu, atkārtoti lietu nosūtot izskatīšanai Apgabaltiesā. Pārsteidzoši, bet Apgabaltiesa 2019. gada decembrī pieņēma identisku spriedumu kā AT 2018. gadā. Visbeidzot pērn Augstākā tiesa atkārtoti atcēla šo spriedumu.

Jāuzsver, ka līdz šim visi šie notiesājošie spriedumi ir tikuši pilnībā atcelti Augstākajā tiesā. AT atcēla spriedumus arī daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas par nelikumīgām darbībām ar šaujamieročiem, šaujamieroču munīciju, sprāgstvielu un spridzināšanas ierīci. M.Putniņš pilnībā attaisnots arī apsūdzībā iepriekš minētajā slepkavībā 2007. gada februārī, un attiecībā uz viņu saglabātas apsūdzības vienīgi par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, kuru prokuratūras ieskatā viņš esot organizējis.

Šobrīd apsūdzētajiem vairs nedraud mūža ieslodzījums, bet gari un galīgi cietumsodi. Ar apgabaltiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu M.Putniņam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem, savukārt S.Markevičam un E.Krogertam piespriesta brīvības atņemšana uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem. Šis spriedums ar Senāta 2021. gada 14. jūlija lēmumu atcelts pilnībā, un lieta nu jau piekto reizi nodota izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

 AT lēmumā, atceļot arī šo notiesājošo spriedumu, ir atzīts, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem. Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, AT 14. jūlija lēmumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

12 gadi apcietinājumā bez spēkā esoša tiesas sprieduma nav ne samērīgi, ne taisnīgi

Diemžēl pat pēc 12 gadiem joprojām nav mainīts apsūdzētajiem piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums. Mārtiņš Putniņš minētās krimināllietas ietvaros ir apcietināts kopš 2009. gada 25. novembra. Tolaik M. Putniņam bija 38 gadi, šobrīd jau 50. Savas dzīves laikā ne Mārtiņš Putniņš, ne Sergejs Markevičs, ne Edgars Krogerts nav bijuši svētie vai priekšzīmīgākie sabiedrības locekļi, tomēr ikviens sabiedrības loceklis ir pelnījis taisnīgu tiesu un saprātīgos termiņos notikušu tiesas veiktu pierādījumu izvērtēšanu. Pavadīt 12 gadus apcietinājumā – izolācijas apstākļos – bez spēkā esoša tiesas sprieduma, apstākļos, kad kopā ar cietušo uzstāj uz savu un likteņa biedru nevainību, nav ne samērīgi, ne taisnīgi. Turklāt, liela daļa no šī laika pavadīta Jelgavas cietumā, īpaši stingros apstākļos, kādi tiek attiecināti tikai uz ieslodzītajiem, kuri notiesāti uz mūžu.

Ja apsūdzētajiem būtu spēkā esošs tiesas spriedums, ņemot vērā, ka pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību iespējams var pieprasīt pēc divu trešdaļu soda izciešanas, M. Putniņš varētu vērsties ar atbilstošu iesniegumu. Neiedomājami, ka pēc 12 gadiem ieslodzījumā nav sprieduma, kas būtu stājies spēkā, drošības līdzeklis netiek mainīts, lūgumu par pirmstermiņa atbrīvošanu nav iespējams iesniegt.

Senāts: tiesa, atzīstot apsūdzētos par vainīgiem, nav pienācīgi pārbaudījusi pierādījumus un izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus

Šobrīd beidzamajā (bet visticamāk, ka ne pēdējā) Senāta 2021. gada 14. jūlija lēmumā tika t.sk. arī norādīts, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā un Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.

“Izskatot lietu tiesā, rodas iespaids, ka piemeklēti cilvēki, kurus apsūdzēt, un tad viņiem pielāgoti pierādījumi, nevis, analizējot pierādījumus, atrasti vainīgie,” uzsver zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks. „Lietā ir daudz neatbildētu jautājumu. Aizstāvība turpinās darīt visu iespējamo, lai tiktu noskaidrota patiesība.” Likums noteic, ka tiesības uzzināt objektīvo patiesību par notikušo ir arī cietušajam.

Tiesa nav vērtējusi arī apstākli, ka esošajiem aizdomās turētajiem nebija nekāda motīva, nolūka veikt atentātu pret vienu no augstākajām valsts amatpersonām. Saskaņā ar oficiālo apsūdzības versiju M.Putniņš, S.Markevičs un E.Krogerts esot nolēmuši uzspridzināt VID ģenerāldirektora vietnieku, Muitas kriminālpārvaldes direktoru V.Vaškeviču, lai šādā veidā panāktu, ka tiek noņemts aizliegums viņu uzņēmumam arestēto naudas līdzekļu izmantošanai.

Vienlaikus jānorāda, ka šāds motīvs ir pilnīgi bezjēdzīgs, VID ģenerāldirektora vietnieks, Muitas kriminālpārvaldes direktors šādus lēmumus nepieņem, bet tikai apstiprina (saskaņo). Lēmumu pieņem konkrētās lietas izmeklētājs, kas apsūdzētajiem bija labi zināms.

Virkne faktu liecina: trīs "grēkāži" ir tikuši izvēlēti, lai, iespējams, no atbildības varētu pasargāt patiesos šī nozieguma organizētājus un veicējus

Par spīti virknei acīmredzamu pretrunu un nesakritību oficiālajā apsūdzībā un konstatētajos faktos 2011. gada 18. martā Rīgas apgabaltiesa tikai viena tiesneša Jura Stukāna personā visiem trim piesprieda mūža ieslodzījumu. Tika ignorēts pat eksperta atzinums, ka videoieraksts skaidri rāda – spridzekļa novietotājs zem cietušā Vladimira Vaškeviča automašīnas ir bijis augumā krietni garāks (par 10cm) nekā cilvēks, kas par to tika apsūdzēts.

Informācijas pieprasījumu izdrukas rāda, ka tikai trīs stundas pirms sprādziena – 2007. gada 21. maijā pulksten 14.21 KNAB darbinieks ar lietotājvārdu "varajs1637" ir pieprasījis GPRS datus par Vladimira Vaškeviča atrašanās vietu. Izmeklēšanā šis fakts ir ticis ignorēts.

Arī Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš ir sniedzis oficiālas liecības, ka jau dažas minūtes pēc sprādziena notikuma vietā parādījies toreiz vēl Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns, kurš nekavējoties iegājis zem policijas lentām norobežotajā notikušā sprādziena teritorijā. Izmeklētājiem nav bijis arī nekādas intereses par A.Sparāna oficiālo versiju – viņš sprādziena vietā esot ieradies pēc tam, kad viņu palūdzis “pārliecināties, vai tiešām ir noticis sprādziens” tā laika premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš.

Tiesa arī nav vērtējusi A.Sparāna kā liecinieka pausto, ka sprādziena laikā viņš atradies sporta zālē blakus eksplozijas vietai. A.Sparāna liecība, ka viņš ir bijis sporta zālē, neiztur kritiku, jo tādas sporta zāles norādītajā adresē nekad nav bijis.

Papildus tam ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes izmeklētājas, kura izmeklēja atentāta lietu, un pēc lietas pabeigšanas jau KNAB darbinieces, Anitas Ringo lēmumu ir tikuši iznīcināti būtiski pierādījumi Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma lietā. Pēc sprādziena ir tikusi iznīcināta gan videokasete, kurā fiksēta iepriekš tiesāto – kāda bijušā māklera Raimonda Štālberga un viņa partnera Edgara Gulbja kompanjona Aleksandra Belova slēpta cietušā V.Vaškeviča novērošana, gan R.Štālberga telefonsarunu ieraksti. Šobrīd ir saglabājušies tikai lēmumi par šo pierādījumu iznīcināšanu. Zīmīgi, ka sākotnēji izmeklēšana savas aizdomas par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu vērsa tieši pret šo personu grupu. Tas ir atspoguļots krimināllietas arhīvā, kuru tiesa kategoriski atsakās izskatīt.

No lietas materiāliem redzams, ka notikuma vietas tuvumā atradies arī lietā vēlāk aizturētais, bet pēc odioza bēgšanas mēģinājuma un politiķu iesaistīšanās atbrīvotais Edgars Gulbis. E.Gulbis īsi pirms notikušā izslēdza mobilo tālruni, visticamāk, lai slēptu savu atrašanās vietu. Kā vēlāk atklājās, E.Gulbis Latvijas specdienestu struktūrās dienējis ar viltotiem dokumentiem un sacerētu biogrāfiju. R.Štālbergs un sprāgstvielu eksperts E.Gulbis tika apsūdzēti par gadu iepriekš – 2006. gada 28. jūnijā notikušu neveiksmīgu mēģinājumu aizdedzināt V.Vaškeviča automašīnu. Šo un citu kriminālprocesu materiālos atrodama virkne būtisku faktu, kas norāda uz notikušo sprādzienu un tā gatavošanu, kuri ir ignorēti izmeklēšanas un tiesas prāvas laikā.

“Pēc manis uzradīsies ne tikai oficiālas struktūras, bet arī skrandaiņi, nenotveramie atriebēji,” – arī šādu īsziņu R.Štālbergs ir sūtījis V.Vaškeviča ģimenei. Dažus mēnešus pēc spridzināšana E.Gulbis, kurš ir bijis sprāgstvielu instruktors NBS, Valsts policiju ir informējis par sekojošo: “Pēc savas atbrīvošanas 2007. gadā R.Štālbergs (aptuveni marta mēnesī) man parādīja shēmu, kurā bija attēlots iespējamais radiovadāms spridzeklis. R.Štālbergs man prasīja, vai tas ir spridzeklis vai ne, es teicu, ka ir. Viņš teica, ka mana palīdzība nav vajadzīga, jo tagad viņam ir radinieks, kurš arī ir speciālists spridzināšanas jautājumos.” Šie ieraksti ir iznīcināti, taču saglabājies Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas vecākā inspektora, kapteiņa Jāņa Kāpostiņa oficiālais ziņojums priekšniecībai: “Kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības — sakaru līdzekļu, mobilo telefonu Nr. kontrole, ko izmanto Raimonds Štālbergs. Kontrole tiek veikta sākot ar 04.06.2007, sarunu laikā ar saviem sakariem, R. Štālbergs runā par V.Vaškeviču un problēmām ar viņu, tiek apspriesta izmeklēšanas gaita, konsultējas par iespējām iegūt informāciju, vai viņš tiek pārbaudīts sakarā ar uzbrukumu V.Vaškevičam...” Nesaprotamu iemeslu dēļ izmeklētāja izvēlējās iznīcināt šos telefonu sarunu ierakstus.

Līdz ar to joprojām ļoti iespējams, ka patiesie Vladimira Vaškeviča, Muitas kriminālpārvaldes direktora un VID ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja, slepkavības mēģinājuma organizētāji un īstenotāji tā arī paliks neatklāti un nesodīti, bet viņu vietā ieslodzījumā atrodas nevainīgas personas. Apstākļos, kamēr patiesie atentāta organizatori un īstenotāji nav noskaidroti, joprojām ir apdraudēta Vladimira Vaškeviča un viņa ģimenes dzīvība un veselība. Tas pats attiecas uz apsūdzētajiem.

“Šī lieta nu jau ir kļuvusi par unikālu gadījumu Latvijas tiesvedības vēsturē ne tikai tādēļ, ka Augstākā tiesa četras reizes pilnībā atcēla apelācijas instances tiesas spriedumus, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai, bet arī tā iemesla dēļ, ka šajā lietā apsūdzētie, un konkrēti, mans aizstāvamais, apcietinājumā ir pavadījis jau vairāk nekā 12 gadus, joprojām gaidot taisnīgu spriedumu. Tas apstāklis, ka mans aizstāvamais uz doto brīdi jau tika atzīts par nevainīgu jeb attaisnots pusē no viņam sākotnēji inkriminēto noziegumu izdarīšanas, stiprina manu kā aizstāvja pārliecību, ka apelācijas instances tiesa vienreiz pieliks punktu šai nesamērīgi ilgajai tiesvedības gaitai un beidzot pilnībā attaisnos visas šajā lietā nepamatoti apsūdzētās personas, kamēr šajā lietā vēl nav iestājies kriminālatbildības noilgums,” situāciju komentē Edgara Krogerta aizstāvis, zvērināts advokāts Igors Sandlers.

Aizstāvība un arī cietušā V.Vaškeviča pārstāvji dara visu iespējamo, lai Rīgas apgabaltiesa beidzot, pēc vairākkārtējiem Augstākās tiesas lēmumiem, atceltu sava ilggadējā priekšsēdētāja, bet nu jau ģenerālprokurora J.Stukāna vēl 2011. gadā pieņemto spriedumu. Tas nozīmētu, ka policijai būtu vēlreiz jāizmeklē un jānoskaidro patiesie vainīgie trīs cilvēku slepkavībās un V.Vaškeviča spridzinātāji.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...