Iesaki rakstu: 
Šā gada 9. martā Senāta (Augstākās tiesas) senatoru kolēģija trīs tiesnešu sastāvā rīcības sēdē pieņēma nepārsūdzamu lēmumu attiecībā uz divu plašākai sabiedrībai nezināmu kompāniju saimniecisku strīdu. It kā nekā interesanta, taču patiesībā šis lēmums un tā pieņemšanas apstākļi spilgti demonstrē to, kā Jāņa Bordāna un Jura Juraša ieviestais „bezkompromisu tiesiskums” jau sāk iespraukties pat Augstākās tiesas koridoros.
Tas, protams, ir tikai pieņēmums, ka senatorei Intai Laukai varētu būt tuvas attiecības ar kādu no Jurašu ģimenes. Pieturēsimies pie faktiem: tātad senatoru kolēģija šādā sastāvā - senatore Inta Lauka, senators Aivars Keišs un senatore Ļubova Kušnire rīcības sēdē izskatīja mazpazīstamās SIA „Terahouse-Maxcapital” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 1. oktobra spriedumu civillietā SIA „Terahouse-Maxcapital” prasībā pret tikai nedaudz labāk zināmo SIA „Homeland” par kreditora prasījuma apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu.
Nepārsūdzamais triju senatoru lēmums – atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Paskaidrots nekas netiek, viss lēmums ietilpst nepilnās divās lapiņās, pamatojums būtībā ietilpst vienā rindkopā - senatoru kolēģijai izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, „nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā”. Un, ja reiz nav „acīmredzama pamata”, tad arī nav, ko apgrūtināt apgabaltiesu ar atkārtotu lietas izskatīšanu.
Taču lieta patiesībā ir interesanta – un ne tik daudz lieta, cik tās izskatīšanas vēsture. SIA „Terahouse-Maxcapital” jau 2013.gada 15.aprīlī cēla tiesā prasību pret SIA „Homeland” par kreditora prasījuma apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu. Lietas būtība - SIA „Terahouse-Maxcapital” no SIA „Homeland” 2009.gada 30.decembrī iegādājās divus nekustamos īpašumus ar viesnīcas aprīkojumu, pirkuma cenu nosakot 6 500 000 eiro apmērā, turklāt SIA „Homeland” pircējai par pirkuma maksas daļu 5 000 000 eiro apmērā izsniedza prasītājai aizdevumu. Pusotru gadu vēlāk summas tika mainītas attiecīgi uz 5,5 un 3 miljoniem eiro.
2012. gadā sākās abu uzņēmumu nesaprašanās par viesnīcu stāvokli un citām tehniskām detaļām – dažādiem slēptiem trūkumiem. 2013. gadā abi uzņēmumi sāka tiesāties par zaudējumiem apmēram 200 000 eiro apmērā, un tiesāšanās turpinājās diezgan ilgi ar mainīgām sekmēm – Rīgas apgabaltiesa 2013. gadā apmierināja „Terahouse-Maxcapital” prasību, Augstākā tiesa 2015. gadā apmierināja SIA „Homeland” apelācijas sūdzību un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, kas atbrīvoja „Terahouse-Maxcapital” no piespiedu maksājuma nepilniu 450 000 eiro apmērā, bet pārējos prasījumus noraidīja.
Un tad arī sākās dīvainības, kas tieši saistāmas ar „bezkompromisa tiesiskuma” iedibinātāju „biznesa” interesēm. 2020. gada 4. jūnijā Augstākā tiesa (Senāts) ņēma un vēlreiz atcēla apgabaltiesas spriedumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai, pēc kā notikumi sāka risināties zibenīgā ātrumā. Jau 2020. gada 1. oktobrī Rīgas apgabaltiesa šoreiz pilnībā noraidīja SIA „Terahouse-Maxcapital” prasību, bet šā gada 9. martā līdz tam lietā tik vēlīgais Senāts šoreiz otrās puses kasācijas sūdzību vienkārši atteicās pieņemt.
Protams, uzņēmējdarbībā gadās visādi, taču zīmīgi: no Augstākās tiesas (tagad Senāta) iepriekšējiem lēmumiem ir skaidri redzams, ka tiesa ir iedziļinājusies lietā, analizējusi dažādas detaļas, ar vārdu sakot, godprātīgi strādājusi. Jaunais lēmums pēc būtības liek domāt, ka kāds „labvēlis” ir tiesnešiem norādījis – uz šo lietu „neiespringstiet”. Un senatori arī nav iespringuši, atsakot kasācijas izskatīšanu pēc būtības ar nepilnu rindkopu un pamatdomu – „nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs”.
Vai patiešām ir bijis „labvēlis”, kas tā vai citādi saistīts ar J. Bordāna un J. Juraša politbiznesu, - kas to lai zina. Taču „bezkompromisu tiesiskums” kļūst aizvien biedējošāks.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
