„Bezkompromisa tiesiskuma” Bordāns ir gandrīz prom, bet nelāgā smaka palikusi un paliks vēl ilgu laiku
Pietiek lasītāja09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz to, ka 14. Saeimā netika ievēlēts "bezkompromisa tiesiskuma" tēvs un Prezidenta medaļas laureāts Jānis Bordāns viņš ir parūpējies par to, lai "bezkompromisa tiesiskums" turpinātu savu kursu uz postu un iznīcību arī bez viņa. Tā teikt ministrs ir aizgājis, bet nelāgā smaka palikusi un paliks vēl ilgu laiku.
Tieslietu ministrija šā gada 3. novembrī publiskai apspriedei Valsts kancelejā iesniegusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (22-TA-3178), kas paredz ieviest virkni grozījumu esošajā sodu izpildes sistēmā. Likumprojekts paredz grozījumus, bet ne uzlabojumus. Gluži pretēji. No likumprojekta anotācijas izriet, ka "ar plānotajiem grozījumiem noteikti netiks pasliktināts notiesāto tiesību apjoms". Tomēr tas nebūt neizriet no pašiem grozījumiem.
No 2023. gada 1. aprīļa projekts paredz daļēji slēgto cietumu likvidēšanu un pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu - slēgto un atklāto cietumu.
Likumprojekts paredz, ka "slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē: 1) sodu uzsāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem notiesātas pilngadīgas personas”.
Kā liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2021. gada publiskajā pārskatā ietvertā statistika, notiesātie, kuri tika notiesāti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bija 3,3% no kopējā ieslodzīto skaita. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šāds brīvības atņemšanas termiņš (līdz 6 mēnešiem) ir bijis piespriests par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu, nevis par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.
No minētā ir secināms, ka šāds grozījums ar realitātē nesasniedzamiem nosacījumiem ir fikcija un nekas vairāk. Formāli arī par sevišķi smagu noziegumu ir iespējams tikt pie soda līdz sešiem mēnešiem. Tomēr realitāte (piespriesto sodu statistika) rāda, ka tā nenotiek.
Tāpat no likumprojekta izriet, ka "atklātajā cietumā sodu: 2) uzsāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem”.
Šāds regulējums (prima facie) sākotnēji izskatās skaisti. Tomēr arī šeit ir saskatāma fikcija un tikai. Ieslodzījuma vietu pārvalde uz 2021. gada 31. decembri ir norādījusi 16,38% no kopēja ieslodzīto skaita, notiesātos, kuri notiesāti ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem. Varētu likties, ka veseli 16% no ieslodzīto kopskaita potenciāli varētu uzreiz nonākt atklātajā cietumā.
Taču jānorāda, ka tālredzīgais "bezkompromisa tiesiskuma" ieviesējs visu ir paredzējis. Svarīgs izsijāšanas kritērijs konkrētajā gadījumā ir kvalificējošā pazīme "aiz neuzmanības". Līdz ar ko no 16%, kuri varētu uzreiz uzsākt sodu atklātajā cietumā, tas sanāks uz vienas neveiksmīga frēzētāja rokas pirkstiem saskaitāmam personu lokam.
Turklāt lielākā daļa ieslodzīto, kuriem piespriests brīvības atņemšanas sods līdz 3 gadiem, tas ticis piespriests par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, turklāt nevis "aiz neuzmanības", bet ar īpašu uzmanību, t.i. tīši un ar iepriekšēju nodomu.
Rezumējot varam secināt, ka tieslietu ministrs ir pacenties sagrozīt likumu tā, lai kādam tiešām liktos, ka būs labāk vai vismaz savādāk. Realitātē atklātajos cietumos (un tādu ir 3!!!, 1 cietums un 2 cietumos atklāto cietumu nodaļas) atradīsies labākajā gadījumā tikpat ieslodzīto, cik šobrīd - 54! Un tik tiešām šāda tiesiskuma formula neparedz kompromisus - likums tiek sagrozīts ar mērķi stiprināt "tiesisko stabilitāti un noteiktību", t.i. lai iedibinātā kārtība nemainītos nekad.
Gatavojoties jauno grozījumu ieviešanai, cietumu administrācijas jau laikus sākušas piestrādāt pie tā, lai ieslodzīto skaits, kuri potenciāli varētu tikt pārvietoti no slēgta cietuma uz atklāto cietumu, paliktu nemainīgs - bilance neitrāla. Tiek aktīvāk "piedomāti" pārkāpumi ieslodzītajiem nolūkā "piebremzēt" notiesāto virzību soda progresīvās izpildes ietvaros. Ir pamats uzskatīt, ka šāda tendence tikai pieaugs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
